2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Ekonomisti vērtē, ka apstrādes rūpniecības izaugsmes tempi turpina bremzēties un Latvijas uzņēmējiem jārēķinās, ka var būt aizvien izaicinošāk noturēt kāpumu gan ražošanas apjomos, gan apgrozījumā.
Ja pēc spēcīgā pirmā ceturkšņa otrais ceturksnis iesākās ar lēnākiem, bet aizvien labiem izaugsmes tempiem, tad maija dati iezīmējušies ar turpmāku izaugsmes tempu bremzēšanos. "Pēc īpatsvara lielākajās apakšnozarēs aina paveras neviennozīmīga. Gatavo metālizstrādājumu ražošanas apjomi strauji kāpj. Pārtikas rūpniecībā savukārt šogad kāpumi mijas ar kritumiem (maijā ražošanas apjomi samazinājušies par nepilniem 2%). Kokrūpniecībā jau otro mēnesi pēc kārtas bijis apjomu kritums. Maijā ražošanas apjomi samazinājušies par 3,5%, un tas ir bijis nozīmīgs faktors, kas veicinājis kopējo apstrādes rūpniecības bremzēšanos, ņemot vērā apakšnozares lielumu. Neiepriecinošas tendences turpinās arī salīdzinoši nozīmīgajā nemetālisko minerālu jeb būvmateriālu ražošanā," norāda "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava.
Rūpniecībā kopumā maijā bija straujākais pieaugums šogad, kas ir neliels mierinājums par apstrādes rūpniecības ķibelēm. "Vēl kāds mierinājums, ļoti nosacīts – šķiet, ka Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsmes bremzēšanās ir maz saistīta ar nozares krīzi Eiropā. Galvenā problēma šobrīd ir pārmērīgu investīciju radīta pārprodukcijas krīze kokrūpniecībā. Rezultātus turpina ietekmēt arī divu piena pārstrādes uzņēmumu darbības apturēšana pērn un citas drīzāk lokāla rakstura ķibeles vai investīciju cikliskums," uzskata "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
