Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" centrālā posma caur Rīgu būvprojektēšanas galvenais izaicinājums būs pirmais dzelzceļa tunelis Latvijā, kas atradīsies Torņkalnā, piektdien žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Šodien tika parakstīti "Rail Baltica" centrālā posma caur Rīgu, kā arī posma Vangaži-Salaspils-Misa būvprojektēšanas līgumi.
"Šodien mēs parakstām divus līgumus, kas ir centrālie šajā "Rail Baltica" projektā, kas aptver gan Rīgu no vienas puses, gan Upeslejas, Daugavas šķērsojumu, Ķekavu un Mārupi. Līdz ar to faktiski mēs esam parakstījuši visus galvenos līgumus, kas ir saistīti ar "Rail Baltica" projektu Rīgas un Pierīgas apkaimē," teica Linkaits.
Viņš norādīja, ka šie konkrētie līgumi ir ļoti svarīgi, jo dzelzceļa trase caur Rīgu ietekmēs daudzas teritorijas gan Torņkalnā, gan Āgenskalnā, gan arī Zasulauka apkaimē.
"Cik es zinu, ir paredzēts arī nojaukt pirmo un vienīgo dzīvojamo māju šā projekta ietvaros. Tas būs viens no pārbaudījumiem. Tiks izveidots arī pirmais un vienīgais dzelzceļa tunelis Latvijā. Lai gan tas ir pierasts visā pasaulē, Latvijai tas ir kaut kas jauns un nebijis," uzsvēra ministrs. Viņš stāstīja, ka dzelzceļa tunelis tiks būvēts Torņkalnā, kur jau pašreiz ir četri sliežu pāri, no kuriem divi aiziet Jūrmalas un divi Jelgavas virzienā. Tā ir visšaurākā projekta trases vieta, tāpēc "Rail Baltica" infrastruktūra plānota zem jau esošajām sliedēm.
Savukārt posms Vangaži-Salaspils-Misa ietver Daugavas šķērsojumu. "Tātad tiks šķērsota Rīgas HES ūdenskrātuve, kas arī ir liels, tehnoloģiski sarežģīts projekts. Mēs vēl neesam izšķīrušies, vai tas būs tikai dzelzceļa tilts vai arī dzelzceļš un autoceļš kopā. Turpat mēs arī runājam par savienojumu starp esošo dzelzceļa tīklu pie Salaspils un jauno "Rail Baltica" trasi, kur mums būs liels loģistikas termināls," stāstīja Linkaits.
Ministrs uzsvēra, ka visi līgumi kopā veido acīmredzamu soli uz priekšu "Rail Baltica" īstenošanā, un drīz vien būs redzami pirmie vizuālie rezultāti.
"Mums ir jādara viss iespējamais, lai projekts iekļautos tajos termiņos, kas bija sākotnēji paredzēti. Mums vēl ir daudz jādara, lai nodrošinātu zemju atsavināšanu, gan pašu projektēšanu un būvniecību raitā tempā. Ļoti ceram ,ka varēsim paspringt un termiņos iekļauties. Visiem projektiem ir tendence kļūt dārgākiem un ievilkties. Cerams, ka šis nebūs tas gadījums," teica Linkaits. Viņš norādīja, ka projektā ir daudz iesaistītās puses - pilsētplānotāji, dažādi infrastruktūru turētāji, celtnieki un projektētāji -, tāpēc ir svarīgi visu iesaistīto spēlētāju saskaņota darbība.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" centrālo posmu caur Rīgu par 12,99 miljoniem eiro projektēs divu spāņu uzņēmumu konsorcijs, kas sastāv no "IDOM Consulting, engineering, architecture" (IDOM) un "Ingenieria y Economia del Transporte" (INECO). Dzelzceļa posma paredzamais garums ir 56 kilometri un tas sastāv no trim apakšposmiem: Upeslejas- Rīgas Centrālā stacija, Torņakalns-Imanta un Starptautiskā lidosta "Rīga"-Misas upe. Paredzēts, ka šajā posmā būs 30 ceļu un dzelzceļu pārvadi, četri tilti, 13 gājēju un četras dzīvnieku pārejas.
Savukārt posma Vangaži-Salaspils-Misa būvprojektēšanu un autoruzraudzību par 12,024 miljoniem eiro veiks starptautiska uzņēmumu apvienība, kuras sastāvā ir Francijas uzņēmums "Egis Rail S.A.", Vācijā reģistrētais "DB Engineering & Consulting" un SIA "Olimps". Projektējamā posma paredzamais garums ir 67 kilometri. Plānots, ka šajā posmā būs 33 ceļu un dzelzceļu pārvadi, kā arī savienojums ar "Rail Baltica" intermodālo loģistikas centru Salaspilī un infrastruktūras apkopes punktu Vangažos. Paredzēta arī trīs dzīvnieku pāreju un 11 tiltu izbūve, tai skaitā aptuveni 1,3 kilometrus gara tilta celtniecība pār Daugavu Salaspils un Ķekavas novadā.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
