Turpmākajos mēnešos Latvijā gaidāms netipiski daudz cenu izmaiņu, vērtē ekonomisti  (21)

Jūnijā gada laikā patēriņa cenu kāpuma galvenie noteicošie faktori bijuši pārtikas, mājokļa preču un pakalpojumu un alkohola un tabakas cenas, norāda "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava. Pārtikas cenas šī gada jūnijā bijušas par 4,7% augstākas nekā pērn šajā mēnesī, kur lielāko lomu kāpumā spēlējušas dārzeņu, īpaši kartupeļu, maizes un graudaugu, kā arī gaļas un tās izstrādājumu cenas. Dārzeņu cenas šogad līdz šim augušas gana strauji, tomēr jāņem vērā, ka daļēji kāpums atspoguļo bāzes efektu no pērnā gada PVN likmes samazinājuma. Līdz ar to cenas augušas lēnāk, ja, piemēram, salīdzinām ar 2017. gada pirmo pusgadu.

Interesanti, ka strauji aug viesnīcu un restorānu cenas un kāpums paātrinās. "Tas ir apsveicami. Liela daļa no šo nozaru apgrozījuma ir Latvijas eksporta ienākumi, tātad par dārgākiem pakalpojumiem samaksā kāds cits. Nozare aktīvi sūdzas par zemo rentabilitāti un aicina tai samazināt vai pat neiekasēt nodokļus, kas ir interesanta parādība pat Latvijas biznesa lobija vēsturē. Taču ir ļoti vienkāršs risinājums – ir jāceļ cenas! Augošās algas nozīmē, ka iepriekšējo cenu līmeni nevar saglabāt un nav nepieciešams saglabāt – cilvēkiem ir jāsaņem vairāk, un viņi var maksāt vairāk par piedāvāto produktu," secina bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka turpmākajos mēnešos Latvijā gaidāms netipiski daudz cenu izmaiņu. Jūlijā par aptuveni 20% kritīsies dabasgāzes cenas mājsaimniecībām, un 1. augustā plānots par 15% samazināt akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam. Vienlaikus no 1. augusta Rīgā par 16,9% pieaugs siltumenerģijas cenas, un no 1. jūlija palielinājās akcīzes likmes tabakas izstrādājumiem. Tāpat septembrī gaidāms mācību maksas pieaugums atsevišķās Latvijas augstskolās. Tas viss kopumā liek domāt, ka patēriņa cenu inflācija Latvijā turpinās svārstīties ap 3%, taču liela nenoteiktība ir saistīta ar pārtikas cenām, kuru izmaiņas būs atkarīgas gan no šī gada lauksaimniecības ražas, gan no globālajām tendencēm, piemēram, Āfrikas cūku mēra izplatības Ķīnā un citās Āzijas valstīs.

"Lūkojoties ilgtermiņā, pārtikas cenu stabilitāte briest kļūt par nopietnu daudzu pasaules reģionu, noteiktā laika posmā arī Latvijas, iekšpolitikas stabilitātes faktoru. Iedzīvotāju pieaugums, resursu ierobežojumi un neparedzamie klimatiskie apstākļi nozīmē krasu cenu svārstību iespējas. Šis ir viens no riskiem, ko vadībai vajadzētu ņemt vērā plānojot valsts attīstību," teic "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka šogad vidējā gada inflācija varētu būt augstāka par 2018. gadā vēroto. To ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.

Jūnijā gada inflācijas temps turpina lēni atkāpties no aprīļa augstumiem, tomēr joprojām noturas ap 3% atzīmi. Gada inflācija šī gada jūnijā bijusi tieši 3%, preču cenām pieaugot par 3,1% gada laikā, bet pakalpojumu cenām par 2,9%. Visticamāk, gada inflācijas temps gada otrās puses mēnešos pakāpeniski samazināsies.

Jūnijā gada laikā patēriņa cenu kāpuma galvenie noteicošie faktori bijuši pārtikas, mājokļa preču un pakalpojumu un alkohola un tabakas cenas. Pārtikas cenas šī gada jūnijā bijušas par 4,7% augstākas nekā pērn šajā mēnesī, kur lielāko lomu kāpumā spēlējušas dārzeņu, īpaši kartupeļu, maizes un graudaugu, kā arī gaļas un tās izstrādājumu cenas. Dārzeņu cenas šogad līdz šim augušas gana strauji, tomēr jāņem vērā, ka daļēji kāpums atspoguļo bāzes efektu no pērnā gada PVN likmes samazinājuma. Līdz ar to cenas augušas lēnāk, ja, piemēram, salīdzinām ar 2017. gada pirmo pusgadu.

Mājokļa preču un pakalpojumu cenas jūnijā augušas par 4,3% gada laikā, galvenokārt augstāku elektrības un gāzes cenu rezultātā, kas tika paaugstinātas jau gada sākumā, bet inflācijā redzam to atspoguļojamies ilgāku laiku. Tas pats sakāms par alkohola un tabakas cenām, kur joprojām atspoguļojas akcīzes likmju paaugstināšanas ietekme gada sākumā. Tās jūnijā bijušas par 4,8% augstākas. Tomēr jāņem vērā, ka no jūlija samazināsies dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām. Tāpat, iespējams, no augusta samazināsies arī akcīzes nodoklis alkoholam. Līdz ar to gada cenu kāpuma temps šajās kategorijās, visticamāk, samazināsies. Degvielas cenas savukārt jūnijā palikušas iepriekšējā gada līmenī, pretēji pēdējos mēnešos novērotajam kāpumam. To sekmējis naftas cenas samazinājums maija otrajā pusē un jūnijā, pieaugot bažām par pasaules ekonomikas izaugsmes perspektīvām un tādējādi pieprasījumam pēc naftas.

Šī gada pirmajā pusgadā vidējā gada inflācija bijusi nedaudz virs 3%. Ņemot vērā potenciālos gada inflāciju pazeminošos faktorus turpmākajos mēnešos, šogad vidējā gada inflācija varētu būt tuvu, bet nedaudz zem 3% atzīmes.

Jūnijā Latvijā ir nedaudz samazinājusies patēriņu cenu inflācija, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju patēriņa cenas Latvijā augušas par 3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Tas ir lēnākais patēriņa cenu kāpums Latvijā pēdējo triju mēnešu laikā, taču lielu pārsteigumu jūnija inflācijas rādītājos nav, un faktiski patēriņa cenu inflācija Latvijā nav būtiski mainījusies jau kopš pērnā gada rudens. Salīdzinājumā ar maiju lielākās cenu izmaiņas jūnijā notikušas sezonāla apģērba, apavu, dārzeņu, kā arī atsevišķu pakalpojumu cenu svārstību dēļ, taču turpmākajos mēnešos Latvijā gaidāmas netipiski lielas cenu izmaiņas.

Jūnijā visstraujāk patēriņa cenas Latvijā augušas pārtikas precēm, kas salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi palielinājušās par 4,7%. Tas ir straujākais pārtikas cenu pieaugums Latvijā kopš 2017. gada. Tik spēcīgs pārtikas cenu pieaugums Latvijā joprojām ir daļēji saistīts ar pērnā gada slikto lauksaimniecības ražu, kā rezultātā dārzeņu cenas ir jūtami augstākas nekā 2018. gadā, taču šobrīd pārtikas cenu pieaugumu arvien vairāk ietekmē arī ārējie faktori. Kopš gada sākuma pārtikas cenas pasaulē augušas par vairāk nekā 7%, un pēdējos mēnešos Latvijā sākušas palielināties gaļas cenas, it īpaši cūkgaļai. Salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju cūkgaļas cenas Latvijā augušas par gandrīz 12%, un, domājams, tas ir vismaz daļēji saistīts ar straujo Āfrikas cūku mēra izplatību Ķīnā, kas ir pasaules lielākais cūkgaļas tirgus pasaulē un veido aptuveni pusi no globālā cūkgaļas patēriņa. Tas nozīmē, ka gaļas cenas Latvijā varētu turpināt palielināties.

Vienlaikus pakalpojumu cenu inflācija Latvijā saglabājas ļoti stabila, un salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju pakalpojumu cenas pie mums augušas par 2,9%. Galvenais pakalpojumu cenu inflācijas cēlonis šobrīd ir spēcīgais darba algu kāpums, kas tuvākajā laikā, visticamāk, nemazināsies. Tajā pašā laikā ne visas cenas aug, un līdz ar naftas cenu kritumu pasaulē jūnijā par 1,5% samazinājās arī degvielas cenas Latvijā. Tieši degvielas cenu kritums ir galvenais iemesls, kādēļ jūnijā nedaudz samazinājās arī kopējais inflācijas līmenis Latvijā.

Turpmākajos mēnešos Latvijā gan gaidāms netipiski daudz cenu izmaiņu. Jūlijā par aptuveni 20% kritīsies dabasgāzes cenas mājsaimniecībām, un 1. augustā plānots par 15% samazināt akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam. Vienlaikus no 1. augusta Rīgā par 16,9% pieaugs siltumenerģijas cenas, un no 1. jūlija palielinājās akcīzes likmes tabakas izstrādājumiem. Tāpat septembrī gaidāms mācību maksas pieaugums atsevišķās Latvijas augstskolās. Tas viss kopumā liek domāt, ka patēriņa cenu inflācija Latvijā turpinās svārstīties ap 3%, taču liela nenoteiktība ir saistīta ar pārtikas cenām, kuru izmaiņas būs atkarīgas gan no šī gada lauksaimniecības ražas, gan no globālajām tendencēm, piemēram, jau minētā Āfrikas cūku mēra izplatības Ķīnā un citās Āzijas valstīs. Ņemot vērā visus šos faktorus, kopējais patēriņa cenu līmenis Latvijā šogad varētu augt aptuveni 3%, savukārt nākamgad nedaudz virs 2,5%.

Jūnijā inflācija noslīdēja no 3,3% maijā līdz 3%. Precēm cenas pieauga par 3,1% un pakalpojumiem par 2,9%. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeni bija cenu kāpumam pārtikai, īpaši dārzeņiem, maksai par mājokli, alkoholam un tabakai, ar atpūtas un kultūras precēm un pakalpojumiem un restorānu un viesnīcu pakalpojumiem. Lai arī inflācija turpmākajos mēnešos pamazām norims, gada augstākais punkts sagaidāms jūlijā.

Inflāciju gada otrajā pusē varētu nedaudz dzesēt vājāka globālā ekonomikas izaugsme un arī neliels atslābums naftas cenās. Ar jūliju tiek samazināts dabasgāzes tarifs un savu lomu nospēlēs arī akcīzes nodokļa samazinājums alkoholam. Taču augustā rīdziniekus sagaida dārgāka siltumenerģija. Kaut šķiet, ka ražas apjomi Latvijā varētu būt labāki nekā pērn, pārtikas cenu kāpums saglabāsies. To nosaka globālās tendences, īpaši noteiktiem produktiem. Piemēram, cūkgaļa, ko ietekmē Āfrikas cūku mēra plosīšanās Āzijā. Ārkārtas situācija prognozēta netiek, tomēr pārtikas inflācija būs jūtamāka un iedzīvotāju grupām ar mazāku rocību skaudrāka. Lūkojoties ilgtermiņā, pārtikas cenu stabilitāte briest kļūt par nopietnu daudzu pasaules reģionu, noteiktā laika posmā arī Latvijas, iekšpolitikas stabilitātes faktoru. Iedzīvotāju pieaugums, resursu ierobežojumi un neparedzamie klimatiskie apstākļi nozīmē krasu cenu svārstību iespējas. Šis ir viens no riskiem, ko vadībai vajadzētu ņemt vērā plānojot valsts attīstību.

Inflāciju spiedienu uztur izteiktais darbaspēka sadārdzinājums, kas apsteidz produktivitātes kāpumu. Tādējādi inflācija Latvijā apsteigs eirozonā uzrādīto, kur, neskatoties uz to, ka pamatinflācija jūnijā uzrādīju negaidītu lēcienu, inflācija ir ļoti vāja. Iespējams, pēdējo gadu algu kāpums tomēr var sākt audzēt inflāciju, jo līdzīgi produktivitāte ir augusi lēnāk. Vienlaikus parādās pazīmes, ka algas pieaugums sāk sašļukt. Eirozonas uzņēmumu aptaujas liecina, ka darbaspēka trūkuma aktualitāte pamazām noplok, kas bremzēs arī algu kāpumu. Līdzīgas tendences novērosim arī šeit, kaut demogrāfija darba tirgū uzturēs spriedzi arī pie zemākas izaugsmes. Līdzšinējais algu kāpums eirozonā bija iemesls, lai ECB optimistiski vērtētu noteiktā inflācijas mērķa (~2%) sasniegšanu. Tas, visticamāk, kļūs izaicinoši un būs viens no iemesliem, lai ECB uzsāktu jaunus stimulējošos pasākumus. Šogad inflācijas prognoze Latvijai ir 2,9%.

Patēriņa cenu inflācija jūnijā turējās samērā augstā līmenī, vidējās preču un pakalpojumu cenas pieauga par 3,0%. Tas gan ir mazāk nekā aprīlī, kad gada inflācija bija 3,4%.

Šobrīd Latvijā ir augstākā inflācija Baltijā. Turpretim pēdējos trīs gados (līdz 2019. gada maijam) vidējā inflācija Latvijā (2,4%) ir bijusi zemāka nekā Igaunijā (3,0%) un Lietuvā (2,6%). Daļēji šīs atšķirības noteikuši atšķirīgi ekonomikas cikli – nekustamo īpašumu un darba tirgus sasilšanas hronoloģija, bet daļēji nodokļu politika.

Par Latviju un šī gada jūniju runājot, pārtika un mājokļu uzturēšana arī radījuši pusi no kopējā cenu kāpuma gada laikā.

Straujāk par vidējo augušas pārtikas cenas. Tas daļēji izriet no pasaules izejvielu cenām, piemēram, pasaulē šopavasar ļoti strauji kāpa cūkgaļas cena, jo Ķīnā ražošanu krasi sašaurināja Āfrikas cūku mēris. Nu jau cenu augstākais punkts ir aiz muguras, bet laikā no 20. februāra līdz 19. maijam cenas palielinājās pat par 74%, šobrīd tās ir 10% virs pēdējo trīs gadu vidējā līmeņa. Daļēji salīdzinoši straujo pārtikas sadārdzināšanos radījuši vietējie faktori, piemēram, dārzeņu cenu svārstības visbiežāk rada laika apstākļi reģionā. Šī gada maijā dārzeņu cenas sasniedza visu laiku augstāko līmeni, jūnijā palika gandrīz turpat. Arī jūnijā pirms sešiem gadiem tās bija pietuvojušās 7% attālumā no pašreizējā līmeņa, starplaikā attiecībā pret šo līmeni samazinoties pat par desmitiem procentu. Šādas svārstības turpināsies arī nākotnē. Turpretim maizes cenas ilgāku laiku bija ļoti stabilas. 2011.–2018. gadā šī produkta cenas mainījās maz, kaut arī izmaksas ražotājiem kāpa līdz ar algu pieaugumu. Acīmredzot kādā brīdī viņi to vairs nevarēja izturēt, un tirgus "pārlēca" jaunā līdzsvara līmenī. No oktobra līdz februārim cenas pieauga gandrīz par desmito daļu, tad atkal stabilizējās. Maijā tās sasniedza vēsturiski augstāko līmeni, bet jūnijā jau nedaudz samazinājās, taču inflācija gada griezumā vēl ir 8,4%.

Arī mājokļu uzturēšanas cenas augušas straujāk par vidējo. Cietā kurināmā (malkas, granulu) cenas ziemā sasniedza kulmināciju, kopš tā brīža ir par dažiem procentiem kritušās un process noteikti turpināsies, jo situācija meža nozares produktu tirgū ir krasi mainījusies. Turpretim siltuma cenas ietekmēs gāzes tirgus liberalizācijas atbalss. Rīgā tarifs nākamajā sezonā būs par 12% augstāks pēc tam, kad tas sešus gadus nebija mainījies. Pēc ilgstoša miera perioda gadu mijā augšup pakāpās arī elektrības cena mājsaimniecībām, kas joprojām atspoguļojas gada izmaiņu indeksā. Arī tuvākās nākotnes un nākamā gada prognoze nav iepriecinoša, ņemot vērā zemās upju noteces un CO₂ kvotu cenu kāpuma ietekmi uz ražošanas izmaksām.

Interesanti, ka strauji aug viesnīcu un restorānu cenas un kāpums paātrinās. Tas ir apsveicami. Liela daļa no šo nozaru apgrozījuma ir Latvijas eksporta ienākumi, tātad par dārgākiem pakalpojumiem samaksā kāds cits. Nozare aktīvi sūdzas par zemo rentabilitāti un aicina tai samazināt vai pat neiekasēt nodokļus, kas ir interesanta parādība pat Latvijas biznesa lobija vēsturē. Taču ir ļoti vienkāršs risinājums – ir jāceļ cenas! Augošās algas nozīmē, ka iepriekšējo cenu līmeni nevar saglabāt un nav nepieciešams saglabāt – cilvēkiem ir jāsaņem vairāk, un viņi var maksāt vairāk par piedāvāto produktu.

Straujāk par vidējo augušas cenas alkoholam, tas gan drīz mainīsies, samazinoties akcīzei. Latvija ir rīkojusies ļoti dīvaini, pretojoties Igaunijas centieniem tuvināt nodokļu likmes Baltijā. Abos scenārijos – Latvija likmes maina vai nemaina – būtu ietekme uz budžetu, kas to var atļauties, jo nodokļu iekasēšana kopumā šogad ievērojami pārsniedz plānu. Lēmums pazemināt nodokli var palīdzēt dažām pierobežas pilsētām, taču tām ir jāsaprot, ka nevar balstīt labklājību uz parazītisku attīstības modeli, tas agri vai vēlu beigsies, taču starplaikā Latvija būs ieguvusi savtīgas un stratēģiski nedomājošas valsts tēlu, kas vēlas budžetu papildināt uz kaimiņu rēķina.

Jūnijā lēnāk par vidējo inflāciju augušas cenas transportam. Šogad automašīnu pārdošanas cenas pat samazinās, kas skaidrojams ar vājo globālo pieprasījumu. Lēnāk par vidējo aug apģērbu un apavu cenas. Tā ir ilglaicīga tendence – šajā gadsimtā cenas šīm precēm mainījušās ļoti maz, ražošanai pārvietojoties uz arvien zemāku izmaksu valstīm un Latvijā pieaugot konkurencei.

Inflācijas līmenis Latvijā šobrīd raksturojams kā viegli paaugstināts, 2014.–2018. gadā tas vidēji bija tikai 1,1%. Tas ir nepatīkami, taču tikai piebremzē reālās pirktspējas kāpumu, vidējais algu pieaugums ir ievērojami straujāks. Kad 2004.–2008. gadā straujais cenu kāpums signalizēja par potenciāli katastrofālu ekonomikas pārkaršanu, bija populārs nelāgs aizbildinājums, ka inflācija "ir jāizslimo". Šobrīd tas tiešām ir saprātīgs padoms.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2019. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,3%. Precēm tas palielinājās par 0,1%, bet pakalpojumiem – par 0,9 procentiem.

Jūnijam ir raksturīgs cenu pieaugums, ko tradicionāli nosaka patēriņa cenu kāpums pārtikai. Šā gada jūnijā bija vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas, tomēr pārtikas cenām šogad jūnijā bija viena no mazākajām ietekmēm uz patēriņa cenu pieaugumu. Šogad inflāciju ietekmēja cenu kāpums pakalpojumiem.

Cenu pieaugumam pakalpojumiem jūnijā bija lielākā palielinošā ietekme. Cenas pakalpojumiem pieauga par 0,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,26 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija vērojama pasažieru avioparvadājumiem un kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem.

Noslēdzoties akcijām, cenas jūnijā būtiski pieauga personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem – par 6,5% un alkoholiskajiem dzērieniem par 2,3 procentiem.

Cenas pārtikai jūnijā saglabājās nemainīgas. Lielākā palielinošā ietekme bija cenu kāpumam gaļai un kartupeļiem, bet samazinošā ietekme – cenu kritumam svaigiem dārzeņiem. Pasaules pārtikas cenām pēc kāpuma iepriekšējos piecos mēnešos jūnijā bija vērojams neliels cenu samazinājums – par 0,3%. Cenas pieauga graudaugiem, cukuram un gaļai, ko kompensēja zemākas piena produktu un augu eļļu cenas. Visstraujākais cenu kāpums bija graudaugiem, ko noteica straujais kukurūzas eksporta cenu pieaugums saistībā ar bažām par stingrākiem eksporta nosacījumiem ASV. Savukārt cenām piena produktiem bija vērojams ļoti straujš kritums, kas daļēji kompensēja straujo piena produktu cenu kāpumu šā gada pirmajos piecos mēnešos. Cenu kritumu piena produktiem noteica eksporta pieejamības pieaugums un vājais importa pieprasījums.

Lielākā pazeminošā ietekme jūnijā bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem, kas bija saistīts ar sezonas preču akciju piedāvājumu. Cenas jūnijā apģērbiem un apaviem samazinājās par 1,8%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.

Degvielai cenas samazinājās par 1,6%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Pasaules naftas cenām jūnijā bija vērojams būtisks kritums – mēneša laikā tās vidēji samazinājās par 10%. Mēneša pirmajā pusē tās samazinājās līdz 60 ASV dolāriem par barelu pēc datiem par ASV naftas ieguves pieauguma turpināšanos, kā arī reaģējot uz ASV–Ķīnas tirdzniecības konfliktu, kurš palēninās globālās ekonomikas izaugsmi, un pēc neskaidrības par lielāko naftas ieguvēju vienošanos ierobežot ieguves apjomus. Tomēr mēneša otrajā pusē naftas cenas palielinājās līdz 66 ASV dolāriem par barelu saistībā ar uzbrukumiem tankkuģiem Omānas līcī un pastiprinoties saspīlējumam starp ASV un Irānu.

2019. gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, patēriņa cenas pieauga par 3%. Gada vidējā inflācija arī bija 3%.

Prognozējams, ka šogad vidējā gada inflācija varētu būt augstāka par 2018. gadā vēroto. To ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.