2019. gada jūnijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,0%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,1% un pakalpojumiem – par 2,9%. Ekonomistu skatījumā turpmākajos mēnešos Latvijā gaidāms netipiski daudz cenu izmaiņu, turklāt liela nenoteiktība ir saistīta ar pārtikas cenām, kuru izmaiņas būs atkarīgas gan no šī gada lauksaimniecības ražas, gan no globālajām tendencēm, piemēram, Āfrikas cūku mēra izplatības Ķīnā un citās Āzijas valstīs.
Jūnijā gada laikā patēriņa cenu kāpuma galvenie noteicošie faktori bijuši pārtikas, mājokļa preču un pakalpojumu un alkohola un tabakas cenas, norāda "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava. Pārtikas cenas šī gada jūnijā bijušas par 4,7% augstākas nekā pērn šajā mēnesī, kur lielāko lomu kāpumā spēlējušas dārzeņu, īpaši kartupeļu, maizes un graudaugu, kā arī gaļas un tās izstrādājumu cenas. Dārzeņu cenas šogad līdz šim augušas gana strauji, tomēr jāņem vērā, ka daļēji kāpums atspoguļo bāzes efektu no pērnā gada PVN likmes samazinājuma. Līdz ar to cenas augušas lēnāk, ja, piemēram, salīdzinām ar 2017. gada pirmo pusgadu.
Interesanti, ka strauji aug viesnīcu un restorānu cenas un kāpums paātrinās. "Tas ir apsveicami. Liela daļa no šo nozaru apgrozījuma ir Latvijas eksporta ienākumi, tātad par dārgākiem pakalpojumiem samaksā kāds cits. Nozare aktīvi sūdzas par zemo rentabilitāti un aicina tai samazināt vai pat neiekasēt nodokļus, kas ir interesanta parādība pat Latvijas biznesa lobija vēsturē. Taču ir ļoti vienkāršs risinājums – ir jāceļ cenas! Augošās algas nozīmē, ka iepriekšējo cenu līmeni nevar saglabāt un nav nepieciešams saglabāt – cilvēkiem ir jāsaņem vairāk, un viņi var maksāt vairāk par piedāvāto produktu," secina bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
