Maijā Latvijas preču eksporta vērtība samazinājusies par 2,6%  (1)

Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 11,63 miljardus eiro – par 576,8 miljoniem eiro jeb 5,2% vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,2 miljardus eiro (palielinājums par 107,2 miljoniem eiro jeb 2,1%), bet importa – 6,43 miljardus eiro (pieaugums par 469,6 miljoniem eiro jeb 7,9%).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada maijā salīdzinājumā ar 2018. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,2% mazāka, bet importa par 12% lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 2,2%, bet importa – pieauga par 3,4%.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju:
- augu valsts produktu eksports lielāks par 22,1 milj. eiro jeb 61,9%,
- dažādu gatavo izstrādājumu eksports lielāks par 6,5 milj. eiro jeb 18,6%,
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 42,5 milj. eiro jeb 19,7%,
- koka un tā izstrādājumu eksports mazāks par 14,7 milj. eiro jeb 7,3%,
- parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 6,6 milj. eiro jeb 6,1%.

Svarīgākās izmaiņas importā 2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju:
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 134,6 milj. eiro jeb 99,7%,
- minerālproduktu imports lielāks par 24,7 milj. eiro jeb 21,2%,
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks 11,8 milj. eiro jeb 9,9%,
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports mazāks par 58,5 milj. eiro jeb 18,4%
- parasto metālu un to izstrādājumu imports mazāks par 15,7 milj. eiro jeb 13%.

Maijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (17,6% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,9%), Vācija (7,4%) un Zviedrija (7,3%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (16,7% no importa kopapjoma), Vācija (10,9%), Polija (8,7%) un Igaunija (8,3%). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais eksports partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā maijā veidoja 8,7%, bet importā Kanāda – 9% no importa kopapjoma.

2019. gada maijā Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2018. gada maiju palielinājās kopējā eksporta vērtībā par trim procentpunktiem, savukārt importa vērtībā samazinājās par 3,8 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars palielinājās par 0,4 procentpunktiem eksportā un par 0,6 procentpunktiem importā.

2019. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 128 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā izrādījās tirdzniecībā ar 39 valstīm.

Mēbeļu, citu interjera priekšmetu; saliekamo būvkonstrukciju eksporta kāpumu 2019. gada maijā salīdzinājumā ar 2018. gada maiju ietekmēja pārvietojamo māju eksporta pieaugums par 1,3 miljoniemeiro jeb 3,5 reizes. Savukārt mehānismu un mehānisko ierīču eksports samazinājās, sarūkot turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju eksportam par 56,3 miljoniem eiro jeb 98,2 %.

Importa kāpumu preču grupā "gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas" 2019. gada maijā salīdzinājumā ar 2018. gada maiju ietekmēja lidmašīnu iegāde par 126,7 miljoniem eiro, bet mehānismu un mehānisko ierīču imports samazinājās, sarūkot turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju importam par 60,7 miljoniem eiro jeb 98,8%.