Eksports šogad uzrādīs minimālu kāpumu, vērtē ekonomisti  (23)

Finanšu ministrija norāda, ka, lai arī Latvijas rūpnieki turpina audzēt eksporta apgrozījumu, fiksētais kāpums maijā ir zemākais kopš 2017. gada vidus, un pieauguma temps kopumā mazinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Tas norāda uz ārējā pieprasījuma mazināšanos un apstiprina jau iepriekš izteiktas bāžas par to, ka eksporta izaugsme šogad būs ievērojami zemāka nekā pērn.

"Ņemot vērā globālās ekonomikas un eksporta konjunktūras vājumu, arī uz būtisku Latvijas eksporta izaugsmi šogad cerēt nevar, un eksports šogad uzrādīs minimālu kāpumu aptuveni 2% apmērā. Tas, ka situāciju pārlieku dramatizēt nevajadzētu, signalizē Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu skatījums uz eksporta pasūtījumiem turpmākajiem trim mēnešiem. Pēc lejupslīdes pirmajos gada mēnešos jūnijā tas ir atgriezies pērnā gada līmenī," teic "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. Taču kopējo eksporta apjomu izmaiņas koriģēs starptautiskās tirdzniecības plūsmas un attiecīgi reeksports.

Maijā preču eksporta vērtība ir kritusies par 2,6%, savukārt importa vērtība augusi par 8,6%. Gada pirmajos piecos mēnešos eksports ir palielinājies par 2,1%, bet imports par 7,9%.

Maija rezultāts ir visai neizteiksmīgs, kaut kopumā apjomi vairums nozaru uzrāda labu pieaugumu. Aci piesaista četras nozares. Milzīgs kritums uzrādās mehānismu un to ierīču eksporta apjomos (-47,3%). Tas, visticamāk, ir globālās izaugsmes palēnināšanās un attiecīgi reeksporta apjomu krišanās iemesls. Tāpat nozīmīgs kritums vērojams dzelzs un tērauda produkcijai (-17,5%), kur negatīvo lomu nospēlē globālās rūpniecības vājums. Tāpat saglabājas apjomu samazināšanās kokrūpniecības eksportā, kas, sekojot būvniecības cikla norietam Eiropā, tai skaitā Skandināvijā un attiecīgi arī sekojošais cenu atslābums, varētu turpināties arī gada otrajā pusē. Uzrāviens, ko dzina uzkrājumu veikšana "Brexit" scenārijam, varētu būt sevi izsmēlis. Pērn viens no eksporta izrāviena kaldinātājiem bija alkohola eksports, īpaši uz Krieviju. Alkohola kāpums gada pirmajos trijos mēnešos turpinājās, taču straujš kritums ir aizsācies aprīlī un maijā, pavelkot uz leju arī kopējos rādītājus. Visticamāk, pēc rekordaugstu apjomu sasniegšanas notiek to normalizēšanās, taču Krievija turpinās būt šī produkta viens no galvenajiem galamērķiem. Gada piecos mēnešos alkohola kopējais eksports, gan uz Krieviju joprojām ir plusos, attiecīgi 4,8% un 0,6%.

Ņemot vērā globālās ekonomikas un eksporta konjunktūras vājumu, arī uz būtisku Latvijas eksporta izaugsmi šogad cerēt nevar, un eksports šogad uzrādīs minimālu kāpumu aptuveni 2% apmērā. Tas, ka situāciju pārlieku dramatizēt nevajadzētu, signalizē Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu skatījums uz eksporta pasūtījumiem turpmākajiem trim mēnešiem. Pēc lejupslīdes pirmajos gada mēnešos jūnijā tas ir atgriezies pērnā gada līmenī. Taču kopējo eksporta apjomu izmaiņas koriģēs starptautiskās tirdzniecības plūsmas un attiecīgi reeksports. Jāsagaida arī rudens un jācer, ka Latvijā izdosies laba graudaugu raža. Tas ļaus pietiekami būtiski uzlabot kopējos eksporta apjomus.

Globālais jaunu eksporta pasūtījumu indekss ir noslīdējis no 49 līdz 48,8 punktiem, kas atbilst pasaules tirdzniecības gada pieaugumam ap 1%. Eksporta pasūtījumu tendences un mērogs norāda, ka pie vainas ir globālā pieprasījuma vājināšanās, ko pastiprina tirdzniecības karu ietekme. Pēc pieauguma martā par 0,8% aprīlī globālās tirdzniecības apjomi samazinājās par 0,7%. Vājais veikums lielā mērā balstās strauji augošo valstu eksporta kritumā. Arī alternatīvie pasaules tirdzniecības indikatori – jūras un gaisa kravu pārvadājumu indeksi uzrāda visai nepārliecinošu ainu. Turklāt apsteidzoši rādījumi neliecina par drīzas atgūšanās iespējām. Vēsturiskās kopsakarības rāda, ka gada otrajā pusē globālajā tirdzniecībā dominēs stagnācija.

Latvijas preču eksporta vērtība šā gada maijā bija par 2,6% zemāka nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī, ko galvenokārt ietekmēja būtisks mehānismu un mehānisko ierīču reeksporta samazinājums. Tikmēr Latvijā ražoto preču eksports joprojām uzrādīja pieaugumu. Dati par apstrādes rūpniecības produkcijas eksportu rāda, ka maijā Latvijas apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā bija par 2,7% augstāks salīdzinājumā ar pērnā gada maiju. Lai arī Latvijas rūpnieki turpina audzēt eksporta apgrozījumu, fiksētais kāpums maijā ir zemākais kopš 2017. gada vidus, un pieauguma temps kopumā mazinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Tas norāda uz ārējā pieprasījuma mazināšanos un apstiprina jau iepriekš izteiktas bāžas par to, ka eksporta izaugsme šogad būs ievērojami zemāka nekā pērn.

Lielākais eksporta vērtības kritums maijā tika reģistrēts mehānismu un mehānisko ierīču eksportā, kurš salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju samazinājies par 47,3%. To noteica turboreaktīvo dzinēju reeksporta kritums par 98,2% jeb 56,3 miljoniem eiro. Šo preču eksporta samazinājums ir saistīts ar Latvijas nacionālās lidsabiedrības flotes atjaunošanu un attiecīgi tās tehnisko apkalpošanu, kad pērnā gada maijā lidmašīnu dzinēji 57,3 miljonu eiro vērtībā tika nosūtīti atpakaļ uz rūpnīcu, lai veiktu tehnisko apskati.

Šā gada maijā pirmo reizi pēdējā pusotra gada laikā samazinājās koka un koka izstrādājumu eksporta vērtība kopumā par 7,3% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Koksnes preču eksporta grupa ir viena no lielākajām un samērā labi diversificēta gan izstrādājumu, gan valstu griezumā. Tomēr, negatīvi vērtējams fakts, ka lielākais šīs preču grupas eksporta kritums ir fiksēts uz Apvienoto Karalisti, kopumā par 25,7%. Tas izskaidro trīs ceturtdaļas no koksnes eksporta vērtības samazinājuma. Zīmīgi arī tas, ka koksnes eksports uz Apvienoto Karalisti samazinājies visās lielākajās grupās, proti, kokskaidu plātnēm, saplāksnim un visvairāk garumā sazāģētiem kokmateriāliem. Koksnes eksporta kritums tāpat fiksēts uz Somiju, Turciju, Poliju un Vāciju. Taču kokmateriālu eksporta pieaugums bijis uz Igauniju, Lietuvu un Zviedriju, nedaudz kompensējot kopējo kritumu.

Būvniecības konfidences radītājs Eiropas Savienībā (ES), kas raksturo būvniecības materiālu, metālu un tajā skaitā arī kokmateriālu pieprasījumu ES, pārliecinoši turas virs nulles atzīmes, kas liecina, ka pieprasījums pēc šiem materiāliem ir samērā spēcīgs, lai arī rādītāja dinamika pēdējo gadu laikā ir lejupejoša. Tomēr galvenais ietekmējošais faktors koksnes eksporta kritumam maijā nav saistīts tieši ar pieprasījumu, bet vairāk ar koksnes cenu samazinājumu pasaules biržās. To apliecina fakts, ka no Latvijas eksportētais kokmateriālu fiziskais apjoms šā gada maijā bija lielāks nekā pirms gada.

Par 17,5% samazinājās dzelzs un tērauda preču eksporta vērtība, ko pamatā noteica dzelzs atkritumu un lūžņu eksporta kritums uz Turciju.

No pārējām preču eksporta grupām jāatzīmē, lauksaimniecības un pārtikas eksporta pieaugums par 12,3%. Zīmīgi, ka pusei no lauksaimniecības un pārtikas grupas produktiem eksporta vērtība gada griezumā šā gada maijā samazinājās (zivīm, dārzeņiem, augļu izstrādājumiem, alkoholiskajiem dzērieniem), taču graudaugu eksporta pieaugums trīs reizes palielināja šīs grupas kopējo eksportu. Tik spēcīgs graudaugu eksporta pieaugums pamatā ir saistīts ar zemo bāzi pērn. Graudaugu eksports pirmajos šā gada piecos mēnešos bijis par 26,5% augstāks salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Taču vēl par agru vērtēt turpmāko graudaugu eksporta sniegumu, jo lielā mērā tas būs atkarīgs no šā gada ražas apjoma. Tradicionāli, lielākā daļa no graudaugu apjoma tiek eksportēta tieši rudens mēnešos, kad vienā mēnesī graudaugu eksporta vērtība var vairākas reizes pārsniegt eksporta vērtību citos gada mēnešos. No citiem pārtikas produktiem maijā pieauga piena un miltrūpniecības produktu, kā arī augu sēklas eksports.

Latvijas rūpnieku novērtējums par eksporta pasūtījumiem šā gada jūnijā bija samērā stabils un saglabājās apmēram iepriekšējo mēnešu līmenī. Tomēr, vājinoties globālās ekonomikas izaugsmei un samazinoties ārējām pieprasījumam, kā arī cenu krituma ietekmei uz atsevišķām izejvielām, mazinās arī Latvijas preču eksporta izaugsmes temps, ko apliecina eksporta dati par pirmajiem šā gada pieciem mēnešiem – preču eksports bijis vien par 2,1% augstāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. 2018. gadā pirmajos piecos mēnešos preču eksports palielinājās par 11,7%.