'Valmiermuižas alus' saimnieks: Latvijas alus niezei ir eksporta potenciāls  (121)

Šis ir laiks, kad Latvijā rodas samērā daudzas jaunas vietējās alus darītavas. Kā vērtējat konkurenci nozarē?

Alus nozare ir politiski pārregulēta, kas mazina alus nozares starptautisku konkurētspēju. Ja raugāmies uz alus nozari kopumā, tad augošs mazo alus darītavu skaits ir iedvesmojošs, bet augošais alus imports Latvijā – ļoti satraucošs. Latvija piecu gadu laikā ir kļuvusi par pārliecinošu alus importētājvalsti, jo vairāk nekā puse alus, kas tiek pārdots Latvijā, netiek vairs ražots Latvijā, lai arī tos rotā latviski, poētiski nosaukumi uz etiķetes. Lielie alus koncerni brūvē alu tur, kur tas ir lētāk. Mazās alus darītavas nekad nespēs konkurēt ar cenu, bet gan ar garšu, atklātību un piederību Latvijai.

Mazo amata brūžu izaugsme Latvijā tik tiešām ir iedvesmojoša. Desmit gadu laikā mazo alus darītavu skaits Latvijā ir četrkāršojies līdz 60, kas apliecina latviešu lielo mīlestību uz garšīgu alu un apliecina nacionālā dzēriena statusu. Ja rēķina uz vienu miljonu iedzīvotāju, mazo alus darītavu skaits Latvijā jau pārsniedz skaitu Amerikā, kas ir amatalus kustības aizsācēja pirms 40 gadiem. Tādēļ alus baudītāji Latvijā tiek lutināti ar pārsteidzoši lielu garšu daudzveidību, un šai Latvijas alus niezei ir eksporta un gardēdības tūrisma potenciāls līdzīgi kā Beļģijai, ja tālredzīgi to regulētu.

Piemēram, mani pārsteidz, ka alus ir vienīgais produkts Latvijā, kuram nav jānorāda pilns sastāvs un izcelsme. Lai atbilstu likumam, pietiek vien norādīt "satur miežu iesalu" un "izplatītājs". Likums neprasa norādīt ne pilnu sastāvu, ne ražošanas vietu. Tādēļ amata alus darītavas godīgi norāda gan visas sastāvdaļas, gan lepojas ar "darīts Latvijā" atzīmi. Igaunija ir priekšā Latvijai arī pircēju aizsardzībā, jo no šā gada Igaunijā alum ir jānorāda pilns tā sastāvs un uzturvērtība.

Cik veiksmīgas ir vietējās alus darītavas, popularizējot amatalu?

Aug interese par vietējo amata alu Latvijā gan vietējo iedzīvotāju, gan tūristu vidū. Lai popularizētu Latvijā darīto amata alu, pirms gada izveidojām Rīgas alus kvartālu, kurā apvienojušies desmit alus bāri un brūvkrogi, lai kopā piedāvātu visplašāko Latvijā brūvētā amata alus izvēli vienuviet. Patreiz piedāvājums jau sasniedz vairāk nekā 200 dažādas Latvijā brūvētās alus garšas. Mazās alus darītavas nav konkurenti, bet amata brāļi, kas iestājas par sadarbību un alus baudīšanas kultūras atdzimšanu Latvijā. "Valmiermuižas alus" vēstniecības Rīgā tirgotavā mēs piedāvājam nevien savus brūvējumus, bet pasaulē plašāko Latvijā darītā amata alus izvēli vienuviet. Redzam augošu ārvalstu gardēžu interesi par Alus kvartālu, kas ārpus Vecrīgas meklē autentisku pieredzi un vietējo garšu. Ticu, ka Rīgas alus kvartāls ilgtermiņā sekmēs Rīgas pievilcību gardēžu tūrismā un mazo alus darītavu eksportu.

Kā nozari ietekmē akcīzes izmaiņas stiprajam alkoholam?

Uzskatu, ka alus nozare Latvijā ir pārregulēta ar aizliegumiem, kas padara mazās alus darītavas Latvijā mazāk konkurētspējīgas nekā citās valstīs Eiropā. Politiķi pārcentušies. Piemēram, Latvija ir īpaša ar to, ka alus pārdošana internetā ir aizliegta – mazā alus darītava nevar pārdot savus brūvējumus garšas kolekcionāriem vai tautiešiem pasaulē, kas dotu papildu akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa ienākumus Latvijas budžetam. Tādēļ es iesaku tūristiem "Valmiermuižas alu" pasūtīt interneta veikalā Igaunijā, kur tas ir atļauts un pēc akcīzes pazeminājuma arī cena ir pievilcīga. Patreiz izvērtēju iespēju atvērt "Valmiermuižas alus" interneta veikalu Valgā, lai tirgotu Latvijā brūvēto alu pasaulē, jo Latvijā tas ir aizliegts.

Vēl Latvija ir īpaša ar to, ka jāveido atsevišķās telpās alus tirgotava un alus bārs, ja vēlos, lai alus bārs strādātu pēc desmitiem vakarā. Tas palielina izmaksas un mazina starptautisku mazo alus darītavu konkurētspēju Latvijā. Piemēram, Londonā veiksmīgi attīstās mazo brūžu tirgotavas-bāri, piedāvājot ļoti plašu amata alus izvēli, piesaistot alus tūristus. Ja bārā iegaršojās alus, vari nopirkt to turpat līdzi ņemšanai.

"Patreiz izvērtēju iespēju atvērt "Valmiermuižas alus" interneta veikalu Valgā, lai tirgotu Latvijā brūvēto alu pasaulē, jo Latvijā tas ir aizliegts," teic Ruņģis.

Cik akūts jautājums šobrīd nozarē ir darbaspēka pieejamība, sākot no aldariem līdz viesmīļiem?

Aldarus mēs paši apmācam. Diemžēl Latvijas Lauksaimniecības universitātē netiek mācīti alus meistari, bet vispusīgi pārtikas tehnologi, kuriem pietrūkst padziļinātu zināšanu tieši par alu. Mēs algojam diplomētu, pieredzējušu vācu alus meistaru (brewmaster), kas praktiski apmāca šobrīd jau piecpadsmit mācekļus alus brūvēšanas niansēs. Mēs piedāvājam Valmiermuižā apgūt padziļinātu aldara amatu pieredzējuša vācu alus meistara vadībā.

Bet ir divas amatu pozīcijas, kuras ir visgrūtāk aizpildīt. Vasarā gan zemniekiem, gan celtniekiem, gan tūrismā, gan alus darīšanā vajag palīdzīgas rokas, kuru Latvijā nepietiek. Mūsu uzņēmuma mērogs ir pārāk mazs, lai mēs varētu uzstādīt, piemēram, pudeļu un kastu kraušanas robotus, kā ir lielās ražotnēs. Tādēļ aicinu politiķus lemt, kā atvieglot darba roku piesaisti no citām valstīm tieši vasaras sezonai.

Otra – pavāri. Prasmīgs pavārs var atrast darbu gan Latvijā, gan Eiropā. Lielākajā daļā Eiropas valstu restorānu tiek piemērots divreiz mazāks PVN, tādēļ Eiropas restorāni pārvilina Latvijas pavārus, jo var atļauties tiem maksāt augstākas algas, nepaceļot cenas. Latvijas restorānu konkurētspēja Rīgā nav ilgtspējīga, un tas ir drauds Rīgas kultūras tūrismam ilgtermiņā. Rezultātā Rīgas restorāni ir mazāk konkurētspējīgi nekā citās Eiropas galvaspilsētās. Latvija nav vientuļa sala, esam Eiropas Savienībā, kurā tiek veicināta brīva darbaspēka kustība un zemāks PVN restorānos citās valstīs "izgriež pogas" Latvijas restorāniem cīņā par pavāriem.

2018. gads "Valmiermuižas alum" bijis veiksmīgs – audzis apgrozījums un peļņa. Maijā minējāt, ka šogad apgrozījums audzis par 10%. Kā šobrīd vērtējat šo gadu un kādas ir prognozes šim gadam?

Valmiermuižas stratēģija kopš pirmās dienas – jau desmit gadus – ir bijusi nemainīga. Mūsu sūtība ir atgriezt alu uz svētku galda, piedāvājot arvien bagātākas alus garšas un veidojot alus baudīšanas kultūru Latvijā. Vienmēr esam uzsvaru likuši uz garšu un kvalitāti nevis kvantitāti. Un arī nākotnē paliksim uzticīgi šai stratēģijai, lai uzrunātu prasīgākos alus baudītājus. "Valmiermuižas alus" arī turpmāk tiks brūvēts tikai Valmiermuižā.

"Valmiermuižas alus" darītavai pirmais pusgads bijis ražīgs. Apgrozījums audzis par 11%, pārdotā alus apjoms audzis par 6%, salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn. Esam sasnieguši alus darītavas brūvēšanas jaudas maksimumu un Valmiermuižā brūvētā alus apjomu kāpināt neplānojam, bet plānojam attīstīt vēl bagātākas, īpašākas alus garšas.

Aug alus baudītāju interese par vēl īpašākām, izteiksmīgākām alus garšām. Iepazīstinām alus baudītājus ar seno iesalu kolekciju, kurā piedāvājam Valmiermuižas tumšo dūmalu, klona alu un Baltijas porteri, kuri visi brūvēti, izmantojot senus iesala žāvēšanas veidus. Piemēram, Baltijas porterim iesals tiek grauzdēts tāpat kā kafijas pupiņas. Stāstām par seno iesalu kolekcijas alu saderību ar dažādiem ēdieniem, līdzīgi kā vīnam. Piemēram, sievietēm ir pārsteigums, ka Baltijas porteris ir deserta alus, kas lieliski sader ar šokolādes kūkām. Alus, tāpat kā vīns, nav ne vīriešu, ne sieviešu dzēriens, bet visiem, kas meklē garšas baudījumu.

"Sievietēm ir pārsteigums, ka Baltijas porteris ir deserta alus, kas lieliski sader ar šokolādes kūkām. Alus, tāpat kā vīns, nav ne vīriešu, ne sieviešu dzēriens, bet visiem, kas meklē garšas baudījumu," secinājis Ruņģis.

Baltijas porteris būtu pelnījis atsevišķu stāstu. Baltijas porteris ir pasaulē zināmākais alus stils, kas radies Baltijas jūras krastos, ar kura brūvēšanu lepojās visas lielākās alus darītavas Rīgā līdz pirmajam pasaules karam un kuru eksportēja pa visu carisko Krieviju un bija pat pieprasīts cara galmā. Tādēļ Latvijas alus tradīcija nav iedomājama bez Baltijas portera.

Šogad alus darītavā esam atklājuši alus radītavu, kurā mazos apjomos radam jaunas alus garšas par godu dažādiem svinīgiem notikumiem. Piemēram, maijā radījām īpašu garšu "Brīvība" par godu Latvijas armijas 100 gades jubilejai, par ko saņēmām arī aizsardzības ministra Arta Pabrika publisku atzinību.

Jau desmit gadus sapņoju atjaunot leģendāro Kokmuižas brūzi, kas atrodas kaimiņos Valmiermuižai, kas savu darbību pārtrauca pēc 2. pasaules kara. Esam noslēguši ēkas nomas līgumu ar Kocēnu novada pašvaldību uz 30 gadiem, kurā atjaunosim vēsturisko brūzi. Plānojam tā izveidē ieguldīt trīs miljonus eiro un brūvēšanu uzsākt nākamā gada rudenī. Kokmuižas brūzis fokusēsies uz pasaules daudzveidīgu eilu izzināšanu un brūvēšanu Latvijā, jo alus pasaule ir tikpat daudzveidīga kā vīna pasaule, ar ko vēlamies iepazīstināt alus baudītājus Latvijā, bagātinot Latvijā brūvētā alus klāstu. Patreiz populārākās Kokmuižas garšas ir tumīga IPA (Indian Pale Ale), kas bagātīgi apiņota ar Amerikas apiņiem un aromātiskā APA apiņiem (American Pale Ale) ar Mosaic. Latvieši ir lieli ceļotāji, vēlamies izzināt un baudīt dažādus pasaules alus stilus. Patreiz Kokmuižas eilu garšas tiek radītas un brūvētas mazos apjomos "Valmiermuižas alus" radītavā.