Gaile atbild JRT būvniekam: šis ir kara pieteikums būvfirmu mafijai  (211)

Otrdien VNĪ valde ir pieņēmusi lēmumu lauzt līgumu ar JRT ēkas rekonstrukcijas būvnieku – pilnsabiedrību "ReRe Būve1". VNĪ turpinās sadarbību ar ēkas Lāčplēša ielā 25 renovācijas projekta autoru, pilnsabiedrību "Zaigas Gailes birojs un partneri", taču jau augustā tiks izsludināts jauns konkurss būvniecībai darbiem, portālu "Delfi" informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Lēmums par līguma laušanu pieņemts, jo būvnieka darbībā konstatēta virkne būtisku pārkāpumu. Tajā skaitā darbi veikti neatbilstošā kvalitātē, pirms darbu uzsākšanas nav pienācīgi izpētīta projekta dokumentācija, ir izsniegti nepatiesi apliecinājumi, kā arī nav ievēroti nolīgtie termiņi un darba drošības noteikumi.

Neskatoties uz esošo situāciju, VNĪ ir apņēmības pilns pabeigt JRT ēkas rekonstrukciju tā, lai atbilstoši plānam teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties jau 2022. gada vasarā.

"Vispirms es apsveicu valsts iestādi VNĪ, kura pieņēma tik kardinālus un grūtus lēmumus, ka bija drosme. Un tiešām kopš pagājušā gada jūlija, kad VNĪ parakstīja līgumu ar "ReRe" būvniekiem, likās, ka viss notiks tā, kā tam jānotiek, bet ir pagājis gads, un izpilde mums ir 3%. Ko tur teikt? Būs karš, būs grūti. Ja es gribu teikt pavisam vienkāršā valodā... Es beidzot varu teikt to, ko es domāju. Šis ir kara pieteikums lielo būvfirmu mafijai," tā notikušo preses konferencē vērtēja Gaile.

VNĪ otrdien vēstīja, ka trešdien īpašā preses konferencē skaidros, kas notiks tālāk ar pērn novembrī apturēto rekonstrukcijas projektu. Taču, apsteidzot šo pasākumu, būvfirma "ReRe būve" trešdienas rītā nāca klajā ar paziņojumu presei, vainojot projektētāju kļūdās, kas tagad novedis līdz līguma laušanai.

"Zaigas Gailes projektā līdz šai dienai jau konstatētas vairāk nekā 100 kļūdas, no kurām vismaz 33 ir tādas, kuras nenovēršot, projekta realizācija vispār nav iespējama," vēstīja "ReRe būve" valdes priekšsēdētājs Valdis Koks, minot šādus piemērus – "teātra ēkas fasādes balsta rāmja pāļi nebija izprojektēti. Kad tos pēc būvnieka prasības projekta autors iekļāva projektā, izrādījās, ka tie būtu jāurbj tieši sadales tīkla elektrības kabeļos".

Būvnieks uzskata VNĪ līguma uzteikumu par pilnībā nepamatotu. Uzteikuma neatsaukšanas gadījumā būvnieks vērsīsies tiesā, lai tā atzītu līguma uzteikumu par spēkā neesošu, informē Koks. Būvnieks skaidro, ka iesaistījās JRT rekonstrukcijas projektā, paļaujoties uz pasūtītāja atbildīgu attieksmi pret projektu un paļaujoties, ka rekonstrukcijas tehniskā projekta autore Gaile būs sagatavojusi šo valstiskās nozīmes projektu, godprātīgi veicot nepieciešamos aprēķinus un izvērtējumus.

"Esmu pārliecināts, ka lauzt līgumu bija vienīgais atbildīgais risinājums esošajā situācijā. VNĪ rīkojas atbilstoši labai uzņēmējdarbības praksei, kā atbildīgs sabiedrības un valsts interešu pārstāvis, bijām konstruktīvs sadarbības partneris un intensīvi strādājām, lai meklētu labākos iespējamos risinājumus ikvienai problēmai, ar kuru saskārāmies renovācijas darbu laikā. Taču no būvnieka puses neredzējām ieinteresētību uzlabot uzticēto darbu kvalitāti, ievērot iepriekš nolīgtos termiņus, izmaksas un drošību," atzīst Vārna.

VNĪ būvuzraugs līguma prasību, kvalitātes vai izmantoto tehnoloģiju pārkāpumus ir fiksējis jau kopš pērnā rudens, sniedzis rakstiskus ziņojumus un nav ļāvis tiem turpināties. Būtiskākais – pēc VNĪ brīdinājumiem būvnieks piecu dienu laikā neuzsāka neatbilstību novēršanu.

"Mēs paļāvāmies, ka būvnieks ir atbildīgs sadarbības partneris un pārkāpumus novērsīs, taču tā nenotika. Sabiedrībā jau ir izskanējušas ziņas par problēmām pāļu urbšanas laikā, kuru rezultātā kaimiņos esošajās mājās parādījās plaisas, un būvdarbi tika apturēti. Izpētot dokumentāciju, atklājām, ka urbšanas laikā ir pārkāpts darba uzdevums, kā arī nav veikts pienācīgs vibrācijas līmeņa monitorings. Tas nav pieļaujami," stāsta Vārna.

VNĪ jau augustā plāno izsludināt jaunu konkursu par būvdarbu veikšanu. Svarīgākās atšķirības no iepriekšējā konkursa – tajā paredzēts iestrādāt principu "projektē un būvē" un paredzēt obligātu būvju informācijas sistēmas (BIM) lietošanu. BIM izmantošana ļaus labāk kontrolēt izmaksas, saīsināt termiņus un operatīvāk risināt problēmas būvlaukumā.

Pamatojoties uz JRT būvniecības gaitā konstatētajiem pārkāpumiem, VNĪ arī aicinās būvniecības nozares atbildīgās institūcijas – Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt pilnsabiedrības "ReRe būve 1" piesaistītā atbildīgā būvdarbu vadītāja darbību, vērtējot iespējamo sertifikāta atņemšanu.

Atbildot uz šo, "ReRe būve" portālu "Delfi" informēja, ka "šis ir pirmais VNĪ konstruktīvais solis, kas sperts, lai turpinātu uzsākto rekonstrukcijas projektu. Šo VNĪ soli būvnieks pilnībā atbalsta un, ņemot vērā, ka VNĪ kā viens no lielākajiem būvniecības pasūtītājiem valstī izjūt lielu atbildību par tai uzticētajiem projektiem, aicina veikt pilnu izvērtējumu".

Būvnieks, pievienojoties VNĪ paziņojumam, aicina Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt arī pārējo JRT projekta atbildīgo personu darbību un bezdarbību, minot tehniskā projekta atbildīgo arhitekti, autoruzraudzības grupas vadītāju; tehniskā projekta arhitektu; būvkonstrukciju sadaļas autoru; būvkonstrukciju-4 sadaļas autoru; darba organizācijas projekta sadaļas autoru; būvinženieri; VNĪ projekta būvuzraugu.

"VNĪ ieskatā būvnieks vilcina laiku un cenšas izmantot situāciju, lai palielinātu projekta budžetu, tādēļ VNĪ izvērtēja visus iespējamos scenārijus un riskus, lai pieņemtu atbilstošu lēmumu. Bija trīs scenāriji – turpināt esošo sadarbību ar būvnieku, pāriet uz "projektē un būvē" BIM modeli, lauzt esošo līgumu. Izvērtējot šos scenārijus, to sabiedrisko, ekonomisko un juridisko aspektu, esam secinājuši, ka esošajā modelī mēs strādāt nevaram, jo ir neprognozējami termiņi, neprognozējama kvalitāte un nepamatoti budžeta kāpumi," preses konferencē skaidroja Vārna.

VNĪ kā atbildīgais par projekta kvalitāti šim vienkārši nevar piekrist. Pārejot uz "projektē un būvē" ar esošajiem partneriem, tas ļautu ieekonomēt laiku uz iepirkumu un tas ļautu vairāk kontrolēt projekta risinājumus un projekta gaitu, bet ir skaidrs, ka šis variants vairs neatbilst iepriekš nolīgtajam iepirkumam un attiecīgi ir arī IUB atzinums, ka tas nav iespējams un ka jāsludina jauns iepirkums, skaidroja Vārna. Ilgāk vilcinot projekta tālāko īstenošanu, būtu iekavēti gan termiņi šim projektam, gan termiņi Tabakas fabrikas projektam, gan arī būtu apdraudēts struktūrfondu finansējums, kas ir liela daļa no šo projektu īstenošanas.

"VNĪ atbildība ir īstenot projektu, ievērojot drošību, budžetu, termiņus un kvalitāti. Šim būvniekam bija dota iespēja iepazīties ar projekta dokumentāciju un arī apskatīt objektu jau pirms līguma slēgšanas. Uz šo brīdi mums ir radusies pārliecība, ka būvnieks to nav izdarījis pienācīgā kārtā, un arī sanāksmju laikā mēs redzam tendenci pagarināt termiņu un prasīt papildu finansējumu," preses konferencē stāstīja VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

"Jā, šis projekts ir ļoti sarežģīts, ēka atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā, tur ir ļoti blīva apbūve, ir jāizbūvē sarežģīts pagraba apjoms, un blakus ļoti tuvu atrodas kaimiņu ēkas. Tas ir sarežģīti, bet tajā pašā laikā būvnieks varēja iepazīties ar to pirms līguma parakstīšanas un saprast, vai viņš to spēs vai nespēs veikt," skaidro Gruškevica.

"Protams, ka mēs paredzam ļoti daudz riskus. Mēs paredzam to, ka jaunajā būvniecības iepirkumā varētu būt sadārdzinājums būvniecības cenā, bet tajā pašā laikā mēs redzam, ka šos riskus varētu mazināt fakts, ka jau esošajā būvniecības līgumā mēs iestrādājām būvniecības izmaksu sadārdzinājumu gan 2019. gadā, gan 2020. gadā. Un, jau pieņemot šo lēmumu, mēs bijām pamatīgi izvērtējuši gan juridiskos, gan finanšu, gan tehniskos riskus. Mēs no savas puses arī apzināmies, ka te ir iespējami tiesu darbi, bet tajā pašā laikā mēs savā argumentācijā un būvnieku nostiprinātajos faktos esam stipri un pārliecināti," skaidroja Gruškevica.

Projekta īstenošana termiņā ir ļoti svarīga gan teātrim, gan VNĪ, gan lai apgūtu Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Būvnieku radītos zaudējumus kaimiņu ēkām VNĪ ir paredzējuši segt no saviem līdzekļiem un pēc tam attiecīgi piedzīt tos tiesas ceļā. Cik sadārdzināsies budžets, precīzi varēs pateikt, kad VNĪ saņems pieteikumus no būvniekiem pēc iepirkuma procedūras, sacīja Gruškevica.

Gan Gaile, gan Gruškevica pauda apņēmību, ka ir iespējams iekļauties plānotajā termiņā un pabeigt būvniecību. "Tīri tehniski redzam, ka projektu var pabeigt divos gados, tāpēc neplānojam termiņa pagarinājumu," sacīja Gruškevica. ERAF finansējums ir aptuveni divi miljoni un tas jāapgūst līdz 2023. gada beigām.

VNĪ jau strādā pie jaunas iepirkuma dokumentācijas, apliecināja VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre. "Ņemot vērā radušos situāciju, tas būs "projektē un būvē" līgums, kas mums ļaus konsolidēt atbildību vienas juridiskas personas rokās, līdz ar to paātrinot gan sadarbību starp projektētāju un būvnieku, gan arī pieņemot savstarpēji saistītus lēmumus. Lai ekonomētu laiku, šajā iepirkumā esam paredzējuši pievienot arī tehnoloģiju sadaļu. Tehnoloģiju sadaļa paredz iepirkt dažādas skatuves tehnoloģijas, apgaismojuma, skaņas tehnoloģijas, kas nepieciešamas, lai uzbūvētu Eiropas līmeņa teātri," skaidroja Janvāre.

Viņa sacīja, ka VNĪ pirms iepirkuma izsludināšanas aicinās visus būvniekus aktīvi piedalīties VNĪ organizētajās, atklātajās sanāksmēs, kurās informēs par visu, ko konstatējuši, un nodos visu informāciju, kas ir tās rīcībā. Būvdarbus plāno uzsākt, tiklīdz noslēgsies iepirkums. Plāno pabeigt 2022.gada pavasarī.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par kļūdām projektā, uz ko norāda "ReRe būve", Gaile saka, ka no pirmās dienas būvlaukumā ir tāda procedūra, ka "mums ir gatavs projekts, bet projekta detalizācija un palīgkonstrukcijas būtu jāizstrādā būvniekam, un tad vislaik ir tā deķa vilkšana – kurš ko darīs. Piemēram, ielas stalažas. Nu, es neprojektēju stalažas. Mums pieprasīja arī, kā mēs nosegsim ar jumtu to caurumu, kur nāks sniegs iekšā pa to laiku, kad demontēs māju. Tas nav mūsu uzdevums. Viņi to atsacījās darīt, un tas viss ir naudas jautājums."

"Kļūdas ir visiem cilvēkiem, es esmu pilnīgi gatava par tām atbildēt, bet pāļu jautājumā nav mūsu kļūda, un tas ir pierādīts. Tas, ka mums bieži jautā, kāpēc jūs taisījāt jaunu risinājumu. Mums konstruktoriem ir teiciens "muļķu drošs". Rēķinoties, ka viņi nemāk profesionāli strādāt un ka viņiem ir tuvu jāpieiet pie kaimiņu mājas, tur ir jāstāv ar sarkanu karodziņu, un, tikko sākas vibrācija, tu apturi. Bliež, iebliež vienu pāli, kaimiņu māja notrīc, dragā nākošo un trešo pāli. Viņi nepaskatījās, ka tur apakšā ir vecie pamati. Mans mērs pa šo gadu ir pilns," savas emocijas neslēpa Gaile.

Precizējot problēmu ar pāļiem, uz "Delfi" jautājumu Janvāre atbildēja, ka iepriekšējais pāļu risinājums bija izstrādāts un to varēja, rūpīgi veicot būvdarbus, realizēt, bet tagad esošo pāļu risinājumu vairs nevar izmantot, jo ir izmainījusies jau situācija grunts līmenī. "Līdz ar to nerūpīgas būvnieka attieksmes dēļ ir jārada jauns pāļu iestrādes risinājums."

Gaile piebilda, ka iepriekšējā pāļu iestrādes tehnoloģija novembrī tika pārtraukta un tagad vairs nav izmantojama. Viņa uzsver, ka tā ir tikai būvnieka vaina, bet ne projekta kļūda, un viņas biroja konstruktors izstrādā arī jauno risinājumu.

Uz "Delfi" jautājumu, vai neplāno vērsties tiesā pret būvnieku par viņas reputācijas graušanu, viņa atbildēja: "Kas tad grib tiesāties?" Lai gan viņas pieredzē ir tiesāšanās gadījumi ar būvniekiem.

"Šis ir kara pieteikums lielo būvfirmu mafijai. Tajā dienā, kad es biju prezidenta pieņemšanā, tad jau virmoja gaisā, ka Rāvis ir iesēdināts. Tas ir pirmais lielais būvnieks. Šis tirgus ir jau tā sadalīts... Kopš viss ir tik samudžināts - gan būvniecības likums... Viss sākās jau ar "Maxima" traģēdiju. Līdz šim brīdim neviens no "ReRe" nav uzņēmies atbildību. Tālāk bija ugunsgrēks pilī, es biju klāt, es ar riteni braucu mājās. Un atkal neviens nav vainīgs. Nacionālais mākslas muzejs, kur grima piebūve un parādījās plaisas vecajā ēkā. Būvniekiem nekādas atbildības. Un tā mēs varētu faktiski turpināt," sacīja Gaile preses konferencē.

"Sagrūst lielveikals, un tiek nogalināti 57 cilvēki, un būvnieks nav vainīgs. Nu, kā tas ir iespējams? Un tā, lai sevi aizstāvētu, bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem, bez jebkādām morāles normām tas vienkārši notiek. Tas mehānisms darbojas kā politisko partiju finansēšana, ka tu vari dabūt ietekmi visos politikas līmeņos. Labi, finansē arī sporta organizācijas. Es vienkārši runāju to, ko es domāju pašlaik, jo beidzot, pēc gada, kad es nedrīkstēju neko runāt un neko teikt..." emocijas neslēpa Gaile.

"Ar tiem pāļiem tas bija acīmredzams pārkāpums, ko izdarīja "ReRe", un, paldies Dievam un VNĪ, un es to visu laiku nezināju, es to uzzināju tikai pirms divām nedēļām, ka tehniskais uzraugs ir bijis sava uzdevuma augstumos, jo viņš ir precīzi fiksējis visas "ReRe" paviršības, nelietības, un kaimiņu mājas bojājumi – plaisa, tas ir absolūti "ReRe" vaina," skaidroja Gaile.

"Līdz šim brīdim viņi ne par naga melnumu nav atzinuši, ka viņi ir vainīgi pie tā, ka kaimiņu mājas ir sabeigtas, ka ir apstājusies būve. Tā vietā, lai segtu zaudējumus gan kaimiņu mājas bojājumiem, gan būvlaukuma dīkstāvei, viņi joprojām dzīvo tur savos ērti iekārtotajos apartamentos blakus mājā un žāvājas. Tad, lūdzu, būsim vīrišķīgi un būsim godīgi, un man liekas, ka kopš mums ir ievēlēts prezidents tiesnesis, man kaut kā liekas, ka kaut kas ies uz labo pusi. Patiesībā "ReRe" būtu vieta aiz restēm, nevis tagad ālēties pa medijiem un mūs apsūdzēt un tiesāties. Bet lai nu tā būtu, karš ir karš," sacīja Gaile.