2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums. Ekonomisti vērtē, ka pieauguma tempu krišanās bija neizbēgama, taču pašreizējā palēnināšanās īstenojas pārsteidzoši strauji.
IKP kāpumu galvenokārt ietekmē apjoma pieaugums pakalpojumu nozarēs. "Joprojām saglabājas stabils privātais patēriņš. Mazumtirdzniecības apgrozījums 2. ceturksnī bija par 2,5% lielāks nekā pirms gada. Līdzīgi kā iepriekš, pieaugumu galvenokārt ietekmēja nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums. To sekmē situācijas uzlabošanās darba tirgū – nodarbinātības pieaugums un darba samaksas kāpums, kas attiecīgi sekmē arī privātā patēriņa pieaugumu," skaidro Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš.
Situācija Latvijas ekonomikā kļūst sarežģītāka un pozitīvo ziņu vietā par ekonomikas izaugsmi arvien biežāk parādās ne tik iepriecinoši jaunumi. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais pirmais IKP novērtējums par šī gada otro ceturksni, Latvijas ekonomikas izaugsme noslīdējusi līdz vienam no zemākajiem līmeņiem pēckrīzes periodā un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni Latvijas IKP ir audzis vien par 2,1%, lai gan izslēdzot sezonālo faktoru ietekmi izaugsmes temps saglabājies 3% robežās, norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
