Nāk rudens, Baltijas pingvīniem būs jāsaspiežas ciešāk, ekonomisti par IKP izaugsmi  (88)

IKP kāpumu galvenokārt ietekmē apjoma pieaugums pakalpojumu nozarēs. "Joprojām saglabājas stabils privātais patēriņš. Mazumtirdzniecības apgrozījums 2. ceturksnī bija par 2,5% lielāks nekā pirms gada. Līdzīgi kā iepriekš, pieaugumu galvenokārt ietekmēja nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums. To sekmē situācijas uzlabošanās darba tirgū – nodarbinātības pieaugums un darba samaksas kāpums, kas attiecīgi sekmē arī privātā patēriņa pieaugumu," skaidro Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš.

Situācija Latvijas ekonomikā kļūst sarežģītāka un pozitīvo ziņu vietā par ekonomikas izaugsmi arvien biežāk parādās ne tik iepriecinoši jaunumi. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais pirmais IKP novērtējums par šī gada otro ceturksni, Latvijas ekonomikas izaugsme noslīdējusi līdz vienam no zemākajiem līmeņiem pēckrīzes periodā un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni Latvijas IKP ir audzis vien par 2,1%, lai gan izslēdzot sezonālo faktoru ietekmi izaugsmes temps saglabājies 3% robežās, norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Savukārt "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis atzīst, ka bijis optimistiskāks savās gaidās. Kopumā Austrumu un Centrāleiropas reģionā izaugsmes tempi krīt, taču ne tik izteikti. Tur vidējais pieaugums 2. ceturksnī tiek prognozēts 3,5% apmērā, atsevišķās valstīs kā Rumānija, Polija pieaugums gaidāms 4-5% apmērā. Jautājums ir, kas šobrīd notiek ar būvniecību un tās izaugsmes perspektīvām. Tāpat atliek tikai minēt, kā otrajā ceturksnī veicies eksportam. Taču viss norāda uz to, ka tā turpmākais eksporta kāpums būs lēnīgs vai pat iespējama stagnācija.

"Tā kā mājokļu un kreditēšanas cikls Latvijā ir atpalicis no kaimiņvalstīm, bet šobrīd virzās augšup, varēja gaidīt, ka šogad Latvijas ekonomika būs straujāk augošā Baltijā, bet šobrīd ir skaidrs, ka notiek pretējais. Lai arī kaimiņu panākumi var radīt skaudību, no makroekonomiskā skatupunkta esam ieinteresēti, lai viņiem klājas labi," uzskata "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Kopš gada sākuma samazinās Latvijas uzņēmēju un patērētāju ekonomiskās konfidences indekss, ko pamatā nosaka noskaņojuma pasliktināšanās apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, kamēr pakalpojumu, mazumtirdzniecības un patērētāju konfidences rādītāji joprojām saglabājas stabili. Tādējādi atbilstoši Finanšu ministrijas jūnijā izstrādātajām prognozēm Latvijas ekonomisko izaugsmi šogad vairāk veicinās uz iekšējo tirgu orientētie sektori un privātā patēriņa pieaugums.

"Ekonomikas izaugsme turas un arī turpmākajos ceturkšņos turēsies uz iekšējā pieprasījuma pleciem. Spēcīgais darba tirgus, noturīgais mājsaimniecību optimisms un pirktspējas kāpums veicina izaugsmi uz vietējo patēriņu mērķētās nozarēs. Arī investīciju pieaugums, ko sekmē augstā ražošanas jaudu noslodze un darbaspēka trūkums, turpina balstīt izaugsmi, lai arī ne tādā intensitātē kā pērn. Gada otrajā pusē eksporta sniegumu mazliet uzlabot varētu labā graudu raža, bet tai pat laikā ārējie faktori eksportu vilks uz leju," secinājusi "Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto IKP ātro novērtējumu, šogad 2. ceturksnī IKP ir palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni (pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem). Savukārt, izslēdzot sezonāla rakstura svārstības, šī gada 2. ceturksnī IKP bija par 3% lielāks nekā pirms gada.

Ekonomikas izaugsmi gada griezumā ir ietekmējuši vairāki faktori.

IKP kāpumu galvenokārt ietekmē apjoma pieaugums pakalpojumu nozarēs. Joprojām saglabājas stabils privātais patēriņš. Mazumtirdzniecības apgrozījums 2. ceturksnī bija par 2,5% lielāks nekā pirms gada. Līdzīgi kā iepriekš, pieaugumu galvenokārt ietekmēja nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums. To sekmē situācijas uzlabošanās darba tirgū – nodarbinātības pieaugums un darba samaksas kāpums, kas attiecīgi sekmē arī privātā patēriņa pieaugumu.

Lēnāki kļūst būvniecības nozares pieauguma tempi. To ietekmē gan lielo privāto būvniecības projektu pabeigšana, gan ES fondu investīcijas, kas ir sasniegušas maksimumu un vairs nepieaugs. Attiecīgi lēnāka izaugsme būvniecībā ietekmē arī kopējo investīciju pieauguma tempus, kas šogad ir lēnāki nekā pagājušajā gadā.

Savukārt pieaugošā nenoteiktībā ārējā vidē – globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana un tā ietekme uz pasaules ekonomiku, neskaidrība par Lielbritānijas un ES vienošanās iznākumu, lēnāka izaugsme ES valstīs ietekmē Latvijas eksporta iespējas. Apstrādes rūpniecībā aprīlī-maijā ražošanas apjomi palielinājās par 2,7% (pretstatus 2018. gada izaugsmei par 5,3%). Nedaudz saruka lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares – kokapstrādes – ražošanas apjomi. Tas ir cieši saistīts ar situāciju Lielbritānijā, kas Latvijas kokapstrādes nozarei ir lielākais noieta tirgus. Sākotnēji plānotā Lielbritānijas izstāšanās datuma tuvošanos rezultātā būtiski tika palielināti preču krājumi, bet pašlaik pieprasījums ir krietni ierobežots.

Tajā pašā laikā lielākajā daļā Latvijas apstrādes rūpniecības apakšnozaru ražošanas apjomi aug. Lielākie no tiem – elektrisko un optisko iekārtu ražošanā un metālapstrādē. Lēnāka ekonomikas attīstība ES ietekmē arī Latvijas tranzīta nozari. Šogad 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir būtiski samazinājušies kravu apjomi gan dzelzceļā (par 13,9%), gan ostās (par 10%).

Detalizētāku informāciju par 2. ceturkšņa IKP Centrālās statistikas pārvalde publicēs pēc mēneša. Vienlaikus pašreizējās tendences liecina, ka 2019. gadā kopumā IKP pieauguma tempi varētu būt 3% robežās.

Latvijas tautsaimniecības izaugsmes 2. ceturkšņa ātrais novērtējums savā ziņā apstiprina, ka gada sākumā vēroto iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājumu veidoja atsevišķu nozaru neveiksmīga attīstība īslaicīgu faktoru (tostarp laikapstākļu) ietekmē, kas līdz gada beigām varētu mazināties. Tomēr "mirkļa vājums" laika ziņā sakrīt ar globālās izaugsmes palēnināšanos, kas ierobežo arī Latvijas tautsaimniecības straujāku izaugsmi. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrā novērtējuma, IKP šogad 2. ceturksnī audzis par 0,8% ceturkšņa laikā un par 3,0% salīdzinājumā ar 2018. gada 2. ceturksni (izlīdzināti dati).

Izaugsmi drīzāk balstījušas pakalpojumu nozares, jo mēnešu dati par apstrādes rūpniecības dinamiku aprīlī-maijā, kā arī elektroenerģijas ražošanas dati par aprīli-jūniju norāda, ka rūpniecība gan ārējo, gan iekšzemes faktoru ietekmē turpinājusi attīstīties visai piezemētā tempā. Piemēram, kokrūpniecību nelabvēlīgi ietekmē situācija ārējā tirgū, bet hidroelektrostacijās saražots mazāk elektroenerģijas laikapstākļu dēļ. No "Nordpool" biržas publicētajiem dienu datiem lēšams, ka elektroenerģijas ražošanas rezultāti jūlijā arī nebūs daudzsološi.

Īstermiņa dati rāda, ka eksporta pienesums izaugsmei, tostarp vairumtirdzniecības attīstībai 2. ceturksnī, iespējams, būs saglabājies vājš. Arī aprīlī vērotais mazumtirdzniecības atspēriens nav bijis gana spēcīgs, lai lēciens būtu tāls: maija un jūnija rādītāji ir stipri mērenāki. Jaunu iepirkšanās un izklaides centru atvēršana (piemēram, aprīlī durvis vēra "Akropole"), visticamāk, īslaicīgi var raisīt pastiprinātu patērētāju interesi, tomēr ilgākā laikā spēcīgāks varētu būt tirgus pārdales efekts: atsevišķi tirgus dalībnieki pārvieto līdzšinējās tirdzniecības vietas, bet citi tās slēdz nepietiekamas patērētāju plūsmas dēļ. Tuvākajos ceturkšņos ir gaidāmi vēl citi jaunas iepirkšanās un izklaides pieredzes uzplaiksnījumi, arī ienākumu pieaugums saglabājas stabils, un tas šobrīd veido zināmu balstu tirdzniecības nozarei.

Noskaņojuma rādītāji Latvijā pēc Eiropas Komisijas jūlijā publicētajiem datiem tomēr pārsvarā ir vājinājušies, īpaši būvniecībā. Nedaudz paradoksāli, ka aptaujātie nozaru pārstāvji ir pesimistiskāki nekā aptaujātie patērētāji, kuru noskaņojuma rādītājs vienīgais ir nedaudz audzis. Pēdējos mēnešos gan bija vērojams Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto vakanču skaita neliels sarukums, kas sašaurina darba atrašanas iespējas potenciālajiem darba ņēmējiem, tomēr vakanču skaits vēl joprojām būtiski pārsniedz 2018. gada atbilstošā perioda līmeni.

Vēsums saglabājas arī globālajā izaugsmē, un redzējums par to neuzlabojas. Piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds jūlijā nedaudz (par 0,1 pp) samazināja pasaules tautsaimniecības izaugsmes prognozi, tostarp tādu Latvijas tirdzniecības partnervalstu kā Vācijas un Krievijas attīstības novērtējumu, atzīmējot ASV tirdzniecības politikas ietekmi uz globālajām piegāžu ķēdēm, vēl arvien spēkā esošo nenoteiktību par breksita atrisinājumu un ģeopolitiskus saspīlējumus. Šie faktori arvien ir spēkā. Turklāt jaunais britu premjers Boriss Džonsons, stājoties amatā, nāca ar apņēmīgiem solījumiem, kas paaugstināja breksita bezvienošanās risku. Šādos apstākļos Latvijas tautsaimniecības straujākai attīstībai vērojams visai maz atbalsta ārējā ekonomiskajā vidē.

Latvijas Banka šā gada jūnijā jau samazināja ekonomiskās izaugsmes novērtējumu 2019. gadam līdz 2,9%. CSP publicētais ātrais novērtējums par izaugsmi 2. ceturksnī apstiprina to, ka atsevišķu faktoru ietekme bijusi īslaicīga. Izaugsme pirmajā pusgadā kopumā ir ievērojami lēnāka nekā pērn atbilstošajā laika periodā, un, lai gan tā nebūtu jāuztver kā "bada dzeguzes" vēstījums Latvijas tautsaimniecībai, ne iekšzemes, ne ārējo faktoru attīstība nesola arī būtiskus pozitīvus pārsteigumus.

Plašāka informācija par nozaru attīstību un IKP izlietojuma komponentu dinamiku būs pieejama pēc mēneša.

Situācija Latvijas ekonomikā kļūst sarežģītāka un pozitīvo ziņu vietā par ekonomikas izaugsmi arvien biežāk parādās ne tik iepriecinoši jaunumi. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais pirmais IKP novērtējums par šī gada otro ceturksni, Latvijas ekonomikas izaugsme noslīdējusi līdz vienam no zemākajiem līmeņiem pēckrīzes periodā un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni Latvijas IKP ir audzis vien par 2,1%, lai gan izslēdzot sezonālo faktoru ietekmi izaugsmes temps saglabājies 3% robežās. Tas nozīmē ka ekonomikas izaugsmē šobrīd jau būtiski atpaliekam no mūsu kaimiņiem, kā arī Austrumeiropas reģiona kopumā un, piemēram, Lietuvā otrajā ceturksnī IKP ir audzis par 4,1%, kas ir teju divas reizes ātrāk nekā Latvijā.

Pēc diviem ļoti labiem gadiem Latvija ekonomikā, kad izaugsme brīžiem pārsniedza 5%, lēnāka izaugsme šogad bija gaidāma un savās prognozēs jau iepriekš pieļāvu iespēju, ka izaugsme kādā ceturksnī varētu noslīdēt zem 2%. Tas lielā mērā ir saistīts ar notikumiem ārpus Latvijas. Ražotāju noskaņojums un ārējās tirdzniecības rādītāji pasaules nozīmīgākajās ekonomikās bremzējas vai krīt, un pēdējās nedēļās Starptautiskais Valūtas fonds jau kārtējo reizi ir samazinājis savas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam. To pakāpeniski jūtam arī Latvijas rūpniecībā, kur kopš pērnā gada nogales strauji krities jauno pasūtījumu apjoms.

Vienlaikus rūpniecības un globālās tirdzniecības rādītāju izmaiņas pasaulē joprojām ir normāla cikla svārstību robežās, savukārt patēriņš un darba tirgi saglabājas ļoti spēcīgi. Arī finanšu tirgus signāli par globālajām ekonomikas tendencēm ļoti pretrunīgi. Kamēr akciju tirgi ir sasnieguši jaunus rekordus, obligāciju tirgi ASV un eirozonā sagaida procentu likmju būtisku mazināšanu, kas bez recesijas gandrīz nekad nenotiek. Tas liek domāt, ka lēnāka izaugsme Latvijā nav saistīta tikai ar ārējo vidi un zināma nozīme ir arī iekšējiem faktoriem.

Viens no šādiem faktoriem varētu būt būvniecība. Pēc diviem ļoti straujas izaugsmes gadiem, būvniecības cikls Latvijā bremzējas, uz ko pārliecinoši norāda diezgan strauja būvniecības uzņēmēju noskaņojuma pasliktināšanās pēdējos mēnešos. ES fondu apguvē esam sasnieguši maksimuma punktu un jūnijā valsts investīciju izdevumos jau vērojams kritums pret pērno gadu, savukārt privātajā sektorā pieprasījums joprojām ir spēcīgs, taču ar to nepietiek divciparu izaugsmei nozarē. Pēc manām prognozēm pieaugums būvniecības nozarē gada nogalē varētu būt tuvu nullei vai pat negatīvs. Papildus tam lielais sausums otrajā ceturksnī turpināja sist pa enerģētikas nozari, un kopējo ekonomikas izaugsmi uz leju, visticamāk, būs pavilcis arī finanšu sektors, kur joprojām izjūtam nozares strukturālo izmaiņu ietekmi. Tāpat negatīvie riski sākuši realizēties arī tranzītā, kur pēc neliela pārtraukuma atkal atsācies kravu apjomu samazinājums.

Protams, privātais patēriņš joprojām ir gana spēcīgs un lauksaimniecība, kā arī enerģētika uz zemās bāzes rēķina gada otrajā pusē būs plusos, taču citur pozitīvo pārsteigumu potenciāls ir mazs. Pretēji gaidītajam Eiropā pagaidām nekas neliecina par izaugsmes tempa uzlabošanos gada otrajā pusē, un Latvijas izaugsmi negatīvi ietekmēs Igaunijas akcīzes samazinājums, kā arī koksnes cenu kritums. Neskatoties uz šiem faktoriem, savas ekonomikas izaugsmes prognozes pagaidām neesmu mainījis un šim gadam joprojām prognozēju 2,8% izaugsmi. Taču, ja pilnie IKP dati apstiprinās sākotnējo vērtējumu un īstermiņa datos nebūs vērojamas pozitīvākas tendences, Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes nāksies koriģēt uz leju.

Ekonomika turpina augt, kas ir laba ziņa. Izaugsmes temps gan nudien vairs nav tik straujš kā pērn. Pēc ātrā novērtējuma datiem otrajā ceturksnī ekonomikā saražoto preču un pakalpojumu apjoms jeb iekšzemes kopprodukts palielinājās par 0,8% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), salīdzinot ar pirmo ceturksni, un par 2,1% (neizlīdzināti dati), salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni. Skaidrojumi lēnākai izaugsmei meklējami vājākā investīciju un būvniecības pieaugumā – galvenokārt uz ES fondu rēķina, darbaspēka trūkumā, kā arī pamazām parādās signāli tam, ka mūsu ekonomiku sāk ietekmēt vājāks ārējais pieprasījums.

Ekonomikas noskaņojuma indekss pēdējos mēnešos ir nedaudz pasliktinājies, tomēr joprojām turas virs ilgtermiņa rādītāja. Lielākais optimisma kritums iezīmējas būvniecībā, kur, saskaņā ar uzņēmumu aptaujas datiem, pēdējos mēnešos ir sākusi samazināties būvniecības aktivitāte, kā arī būvniecības pasūtījumi. Arī apstrādes rūpnieku noskaņojums ir nedaudz pasliktinājies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un līdzās darbaspēka trūkumam ražošanas apjomu pieaugumu sāk ierobežot pieprasījuma vājināšanās – aptauja rāda, ka jūlijā saruka eksporta pasūtījumi. Eksportētāji arvien vairāk izjutīs tirdzniecības partnervalstu izaugsmes un attiecīgi arī pieprasījuma vājināšanos, kā arī augsto politisko nenoteiktību pasaulē, kas saistās gan arī tirdzniecības kariem, gan "Brexit" iznākumu, gan arī ģeopolitiskiem saspīlējumiem.

Ekonomikas izaugsme turas un arī turpmākajos ceturkšņos turēsies uz iekšējā pieprasījuma pleciem. Spēcīgais darba tirgus, noturīgais mājsaimniecību optimisms un pirktspējas kāpums veicina izaugsmi uz vietējo patēriņu mērķētās nozarēs. Arī investīciju pieaugums, ko sekmē augstā ražošanas jaudu noslodze un darbaspēka trūkums, turpina balstīt izaugsmi, lai arī ne tādā intensitātē kā pērn. Gada otrajā pusē eksporta sniegumu mazliet uzlabot varētu labā graudu raža, bet tai pat laikā ārējie faktori eksportu vilks uz leju.

Ekonomikas izaugsme kopumā Latvijā arvien ir vērtējama kā laba. Tomēr, ņemot vērā, ka gada pirmajā pusē tā ir bijusi vājāka nekā gaidīts, visticamāk, šī gada 3,3% izaugsmes prognozi pārskatīsim uz leju.

Kā liecina ātrais novērtējums, IKP 2. ceturksnī ir palielinājies par pieticīgu 2,1%. Pieauguma tempu krišanās bija neizbēgama, taču pašreizējā palēnināšanās īstenojas pārsteidzoši strauji. To daļēji apstiprina visai trūcīgā ātrā novērtējuma pavadošā informācija, kas tik vien norāda, ka izaugsme galvenokārt turpina balstīties privātajā patēriņā. Tā pieaugums ir tikpat slābans un, šķiet, varētu kļūt vēl piesardzīgāks, kas vēl vairāk "nositīs" izaugsmes tempu. Šāds pastiprinošs efekts var sākt īstenoties, ja izaugsme noslīdēs zem 2% un publiski aktualizēsies krīzes retorika.

Jāpiezīmē, ka biju optimistiskāks gaidās. Kopumā Austrumu un Centrāleiropas reģionā izaugsmes tempi krīt, taču ne tik izteikti. Tur vidējais pieaugums 2. ceturksnī tiek prognozēts 3,5% apmērā, atsevišķās valstīs kā Rumānija, Polija pieaugums gaidāms 4-5% apmērā. Jautājums ir, kas šobrīd notiek ar būvniecību un tās izaugsmes perspektīvām. Tāpat atliek tikai minēt, kā otrajā ceturksnī veicies eksportam. Taču viss norāda uz to, ka tā turpmākais eksporta kāpums būs lēnīgs vai pat iespējama stagnācija. Visticamāk, palēnināsies arī apstrādes rūpniecības izaugsme. Ļoti iespējams, ka nedaudz palēnināsies, bet neapstāsies darba algas pieaugums un bezdarba kritums.

Svarīga būs ārējā vides attīstība. Patlaban trūkst pazīmju, ka globālā izaugsmes palēnināšanās būtu sevi izsmēlusi. Un noskaņojuma indeksi turpina to signalizēt. Piemēram, jūlijā eirozonas ekonomiskā noskaņojuma indekss nokritās līdz 40 mēnešu zemākajam līmenim (102,7). Neliels patērētāju noskaņojuma uzlabojums nebija pietiekams, lai kompensētu noskaņojuma kritumu pakalpojumu, mazumtirdzniecības, būvniecības un rūpniecības nozarēs. Ārējās vides nenoteiktība, ko nosaka tirdzniecības konfliktu turpināšanās, globālās izaugsmes bremzēšanās, kā arī tuvojošais "Brexit" tieši un netieši turpinās nospiest noskaņojumu un izaugsmes tempu Latvijā un eirozonā. Turklāt rudenī iespējami jauni tirdzniecības konfliktu uzliesmojumi.

Tādēļ arī ekspektācijas, ka nākamgad izaugsme varētu atgūties, šķiet, vājinās par spīti tam, ka centrālās bankas drīzumā plāno atjaunot, pastiprināt monetāro stimulēšanu. Gada atlikušajā laikā lielākā uzmanība gan globāli, gan arī šeit, Latvijā, būs pozitīvu ziņu un signālu medīšanai, kas atgrieztu izaugsmei dzinuli un riska apetīti. Neskatoties uz strauji izbalējušo sniegumu, recesijas iespēja Latvijā joprojām ir minimāla. Tomēr risku līmenis ir audzis, kas palielina politiķu rīcības nozīmi un atbildību par ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem valstī.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada ir palielinājies par 2,1% (sezonāli neizlīdzinātie dati), liecina šodien publicētie dati par IKP ātro novērtējumu. Tas ir mazāk nekā pirmajā ceturksnī uzrādītie 3,0% un ir vājākais IKP pieaugums gada griezumā kopš 2016. gada trešā ceturkšņa, tādējādi apstiprinot prognozes par izaugsmes palēnināšanos Latvijas tautsaimniecībā šogad. Tomēr jāatzīmē, ka šāds IKP pieaugums ir negaidīti zems, jo atsevišķu nozaru sniegums liecināja par augstāku ekonomisko aktivitāti šā gada otrajā ceturksnī. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem ir palielinājies par 0,8%.

Starp augošajām nozarēm šā gada otrajā ceturksnī bija, piemēram, mazumtirdzniecība, uzrādot pieaugumu par 2,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada otro ceturksni. Ņemot vērā situāciju darba tirgū – joprojām strauji augošos iedzīvotāju ienākumus un bezdarba līmeņa samazināšanos, tirdzniecība Latvijā varētu augt straujāk. Tomēr daļa iedzīvotāju savus ienākumus izvēlas uzkrāt, ko apstiprina Latvijas Bankas apkopotie dati – 2019. gada jūnija beigās kopējie mājsaimniecību noguldījumi gada laikā bija palielinājušies par 8,7%. Turklāt iespējams, ka arī tirdzniecības nozari ietekmē Latvijas demogrāfiskā situācija jeb iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Lai gan detalizēta informācija par citām tautsaimniecības nozarēm, kā arī IKP izlietojumu vēl nav pieejama, ekonomisko izaugsmi otrajā ceturksnī būs pozitīvi ietekmējusi arī apstrādes rūpniecība, kas aprīlī-maijā ir augusi par 2,7%. Tās izlaides pieaugumu turpina noteikt straujie apjomu kāpumi mašīnbūvē un metālapstrādē. Otrajā ceturksnī izaugsme ir sagaidāma arī būvniecības nozarē, tomēr pieauguma temps būs ievērojami mērenāks nekā pērn, bet līdzīgs pirmajā ceturksnī sasniegtajam – zem 10%. Būvniecības sektora izaugsmi šogad pamatā nosaka privātie investīciju projekti, savukārt Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstīto projektu īstenošana saglabājas apmēram iepriekšējā gada augstajā līmenī.

Savukārt transporta nozare, iepriekšējos periodos uzrādot negaidīti labus pievienotās vērtības pieaugumus, šā gada otrajā ceturksnī visdrīzāk samazināsies. Par to liecina dati par Latvijas ostu un dzelzceļa darbības rezultātiem, kravu apjomiem ostās 2019. gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada otro ceturksni sarūkot par 10% un dzelzceļā – par 13,9%.

Latvijas ekonomikā sāk izpausties arī globālās ekonomiskās izaugsmes tempu sabremzēšanās ietekme, Latvijas preču eksportam aprīlī un maijā gada izteiksmē palielinoties vien par 0,1% (iepriekšējā gada attiecīgajā laika posmā preču eksportā tika reģistrēts kāpums par 15,3%). Tajā pašā laikā preču imports ir pieaudzis par 11,7%, tādējādi negatīvi ietekmējot Latvijas ārējās tirdzniecības bilanci.

Arī savās jaunākajās prognozēs Eiropas Komisija ir pazeminājusi pasaules, atskaitot ES, izaugsmes prognozi šim un nākamajam gadam par 0,2 procentpunktiem. Tajā pašā laikā atsevišķu Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu izaugsmes prognozes ir tikušas nedaudz paaugstinātas – Lietuvai, Polijai un Zviedrijai.

Kopš gada sākuma samazinās Latvijas uzņēmēju un patērētāju ekonomiskās konfidences indekss, ko pamatā nosaka noskaņojuma pasliktināšanās apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, kamēr pakalpojumu, mazumtirdzniecības un patērētāju konfidences rādītāji joprojām saglabājas stabili. Tādējādi atbilstoši Finanšu ministrijas jūnijā izstrādātajām prognozēm Latvijas ekonomisko izaugsmi šogad vairāk veicinās uz iekšējo tirgu orientētie sektori un privātā patēriņa pieaugums.

Statistika par izvērstu IKP izlietojumu un nozaru pieaugumu tiks publicēta šā gada 30. augustā.

CSP ātrais novērtējums vēsta, ka IKP pieaugums 2. ceturksnī gada griezumā auga par 2,1%, kas ir vājākais sniegums gandrīz divu gadu laikā un prognozētāju gaidu diapazona lejasdaļā.

Īpaši vājš sniegums ir preču sektoros. Enerģētikā ir kritums, ko izskaidro laika apstākļi, taču arī apstrādes rūpniecības kāpums ir gandrīz apstājies, gada sākumā pievienotā vērtība nozarē auga par 5%.

Pakalpojumos pievienotā vērtība gada laikā augusi par 2,5%. Citi pieejamie dati liecina, ka, atskaitot preču tranzītu, labi attīstās pakalpojumu eksports, tas šogad ir galvenais ekonomikas attīstības vilcējs. Informātikas un sakaru pakalpojumu, kā arī biznesa ārpakalpojumu kopējais eksports 1. ceturksnī auga vairāk nekā par ceturto daļu, 2. ceturksnis nebūs tik labs, bet joprojām būs ar plusa zīmi. Šie ir notikumi, par kuriem plašsaziņas līdzekļos runā diezgan maz, bet tās ir svarīgākās eksporta nozares Rīgai, kas savukārt ir vairāk nekā puse no Latvijas ekonomikas.

Par sezonāli neizlīdzinātajiem gada pieauguma datiem runājot, kas ir sākumā minētais 2,1%, daļēji varam mierināt sevi ar domu, ka 2. ceturksnī bija par divām darba dienām mazāk nekā pirms gada, bet 3. ceturksnī to ir par trim vairāk, tāpēc gada izaugsmes populārākais mērījums varētu izskatīties labāk. Turklāt, ja gada sākumā salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni sezonāli izlīdzinātais IKP samazinājās par 0,1%, tad 2. ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo tas auga par 0,8%.

Tā kā mājokļu un kreditēšanas cikls Latvijā ir atpalicis no kaimiņvalstīm, bet šobrīd virzās augšup, varēja gaidīt, ka šogad Latvijas ekonomika būs straujāk augošā Baltijā, bet šobrīd ir skaidrs, ka notiek pretējais. Lai arī kaimiņu panākumi var radīt skaudību, no makroekonomiskā skatupunkta esam ieinteresēti, lai viņiem klājas labi. Latvieši un lietuvieši ne tikai ir brāļi, bet arī ļoti daudz tirgojas. Baltijas valstis arī kopā ir ļoti maza ekonomika uz pasaules fona, taču tās viena otru "silda" ar ļoti ciešajām tirdzniecības saitēm. Lietuva ir vien divtūkstošā daļa pasaules ekonomikas, bet ir Latvijas lielākais preču eksporta tirgus. Varētu vēlēties, ka kaimiņvalsti izvēlējušies Rietumeiropas ražotāji būtu būvējuši rūpnīcas Latvijā, taču labāk lai viņi to dara Lietuvā nevis Polijā. Lietuvas IKP pieaugums 2. ceturksnī bija gandrīz divreiz straujāks jeb 4,1%.

Turklāt pārējās Baltijas valstis mūs atbalsta ne tikai caur tirdzniecības saitēm, bet arī investīcijām. Lielu daļu plānoto biroju un mājokļu investīciju projektu Latvijā ir izziņojuši lietuviešu un igauņu uzņēmumi. Viņu ieguldījumi komercplatībās jau tuvākajā laikā var sniegt nozīmīgu atbalstu pakalpojumu eksportam, kas ir mūsu ekonomikas gaišākā cerība šajā diezgan sarežģītajā brīdī. Pēc tam, kad Latvija būs pārvarējusi tās specifiskās problēmas, kas saistītas ar mūsu likteņupes plūsmas svārstībām, finanšu nozares pārveidi, cenu kritumu koksnes produktu tirgos, kā arī līdz šim lēno mājokļu tirgus atgūšanos pēc krīzes, tā savukārt varēs sniegt lielāku atbalstu pārējo Baltijas valstu izaugsmei.

Tas tām var ļoti noderēt, jo jaunākie noskaņojuma indikatori signalizē par izaugsmes bremzēšanos arī kaimiņvalstīs. Eiropas Komisijas publicētais ESI jeb "Economic Sentiment Index" visās trīs Baltijas valstīs jūlijā bija zemākais gada laikā. Igaunijā tas pat noslīdēja zem 100 punktiem jeb vēsturiski vidējā līmeņa, indeksa vērtība jūlijā bija 98,5. Tas varētu būt saistīts ar kraso noskaņojuma pasliktināšanos Somijā un Zviedrijā pēdējā gada laikā. Latvijā ESI jūlijā bija 103,2 jeb zemākais kopš 2017. gada janvāra. To noteica krasa noskaņojuma pasliktināšanās celtniecībā, arī rūpniecībā indekss ir zemākais kopš 2016. gada oktobra. Turpretim patērētāju, mazumtirdzniecības un pārējo pakalpojumu nozaru noskaņojums ir stabils, tas gada laikā gandrīz nav mainījies. Arī pārējās Baltijas valstīs noskaņojums starp patērētājiem, mazumtirdzniecībā un pakalpojumos ir stabili pozitīvs, bet pasliktinās rūpniecībā. Lietuva kopumā joprojām ir diezgan optimistiska, tur ESI jūlijā bija 109,9 punktu līmenī.

Nopietns risks Baltijai ir vājā eirozonas konjunktūra, un gandrīz jebkādu makroekonomiskās politikas instrumentu nepieejamība tās stimulēšanai. Ja eirozona turpina bremzēties vai pat sākas recesija, ir grūti saskatīt ceļu izkļūšanai no šīs situācijas. Taču Latvijai un tās kaimiņvalstīm nevajadzētu krist panikā. Vēsturiski saistība starp Baltijas un eirozonas pieauguma tempu nav bijusi ļoti izteikta. Iespējamai eirozonas recesijai sākotnēji būs ietekme. Taču ar laiku Latvijas eksportētāji sāks pārslēgties uz citiem tirgiem, bet ražotāji no dārgajām Eiropas valstīm turpinās pārcelt darbību uz šejieni un nepieciešamība samazināt izmaksas šo procesu var pat paātrināt.