Igaunijas ziemeļos jūlijā alus pārdošana bijusi 2,2 reizes lielāka nekā pērn  (1)

Igaunijā kopumā jūlijā alus pārdošanas apmērs gada izteiksmē palielinājies par 45%, bet sidra un citu vieglo alkoholisko dzērienu tirdzniecība augusi par 37%, liecina asociācijas apkopotā informācija.

Jūlijā pēc akcīzes nodokļa samazinājuma alus tirgus Igaunijā atkopās, un jaunākie dati liecina, ka pagājušajā mēnesī asociācijas biedri pārdevuši ap desmit miljoniem litru alus, kas ir par 45% vairāk nekā pērn jūlijā.

Igaunijas Alus ražotāju asociācijas vadītājs Pēters Vorks norādīja, ka akcīzes nodokļa samazinājumu tirgotāji jutuši jau pirmajā mēnesī pēc tā stāšanās spēkā, jo pārdoto vieglo alkoholisko dzērienu apmērs pieaudzis, lai gan 2018. gada jūlijs bija krietni karstāks nekā šis mēnesis šogad. Karstā laikā ierasti pieaug alus un citu vieglo alkoholisko dzērienu patēriņš.

Vorks piebilda, ka pārdošanas apmēra pieaugums gan nenozīmē, ka Igaunijas iedzīvotāji vairāk patērē alkoholiskos dzērienus, jo pārdošana palielinājusies valsts ziemeļu robežas tuvumā, kas nozīmē, ka Somijas iedzīvotāji vairāk pirkuši alkoholiskos dzērienus Igaunijā, kā arī pārdošana augusi valsts dienvidu reģionos, kas savukārt nozīmē, ka Igaunijas iedzīvotāji mazāk alkohola ieved no Latvijas, bet pērk to savā valstī.

"Lai gan ir pāragri izdarīt secinājumus par nodokļu ieņēmumiem, mēs esam pārliecināti, ka akcīzes nodokļa samazinājumam ir skaidra pozitīva ietekme uz valsts budžetu. Tādēļ ir skaidrs, ka pārrobežu tirdzniecības iemesli ir tīri ekonomiski apsvērumi," paziņoja Vorks.

Igaunijas Alus ražotāju asociācija apvieno Igaunijā lielākos alus un citu vieglo alkoholisko dzērienu ražotājus. Asociācija datus par pārdošanas apjomiem iegūst no saviem biedriem. Asociācijas biedru tirgus daļa Igaunijā pārsniedz 90%.

Kā ziņots, arī Igaunijas finanšu ministrs Martins Helme sacījis, ka pēc alkohola akcīzes nodokļa samazinājuma ir pieaugusi alkohola tirdzniecība valsts ziemeļu pierobežā, kas nozīmē, ka Somijas tūristi atkal ierodas Igaunijā iegādāties alkoholiskos dzērienus.

Vienlaikus Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass ceturtdien uzsvēra, ka ir pāragri spriest par lēmuma ietekmi tikai mēnesi pēc tā stāšanās spēkā. Viņš sacīja, ka Igaunija noteikti neturpinās akcīzes nodokļa samazināšanu un valstij ir jāuzrauga iedzīvotāju patērētā alkohola daudzums.

Tirgotāju dati liecina, ka stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecība Igaunijā jūlijā bijusi par 20-25% lielāka nekā pirms gada, bet vieglo alkoholisko dzērienu, tostarp alus pārdošana saglabājusies pagājušā gada līmenī.

Jau vēstīts, ka Igaunijā 1. jūlijā par 25% tika samazināts akcīzes nodoklis alum, sidram un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

1. augustā Latvijā stājas spēkā 15% akcīzes nodokļa samazinājums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Samazinātā likme būs spēkā līdz nākamā gada 29. februārim.

Likumprojekta autori skaidroja, ka grozījumi ir nepieciešami, jo izmaiņas Igaunijas alkohola tirgū, samazinoties akcīzes nodokļa likmēm tajā, negatīvi ietekmēs Latvijas komersantu uzņēmējdarbību un alkoholisko dzērienu apriti, īpaši Igaunijas pierobežā.