"ReRe Būve1" ir publiski paziņojusi, ka nepiekrīt JRT pārbūves (rekonstrukcijas) līguma laušanai un līguma uzteikuma neatsaukšanas gadījumā vērsīsies tiesā, lai to atzītu par spēkā neesošu. Tādējādi VNĪ secina, ka "ReRe Būve1" labprātīgi neizpildīs līguma saistības tā laušanas gadījumā un vērsās tiesā ar līgumsoda piedziņas prasību.
Līgums paredz, ka tā laušanas gadījumā ir jāatmaksā iepriekš saņemtais, nedzēstais avanss – šobrīd tie ir 2,4 miljoni eiro, kā arī jāsamaksā atbilstoši līguma nosacījumiem aprēķinātais līgumsods. Līguma uzteikuma brīdi tas aprēķināts 2,3 miljonu eiro apmērā, no kuriem 2,1 miljonu eiro sedz "BTA Baltic Insurance Company" izsniegtā līguma izpildes garantija, savukārt atlikušo daļu – 209 800 eiro – VNĪ ir jāpiedzen tiesas ceļā.
"VNĪ kā JRT ēkas pārbūves pasūtītājs neredz iespēju turpināt līgumattiecības, jo pēc pusgada pie sarunu galda būvnieks neizrāda vēlmi novērst konstatētos pārkāpumus un ievērot darbu termiņus. VNĪ mērķis ir droša un kvalitatīva ēkas atjaunošana saprātīgā (prognozējamā) termiņā," saka VNĪ valdes priekšsēdētājs Vārna.
VNĪ skatījumā būvnieks, pretēji sniegtajiem apliecinājumiem, pienācīgi neizvērtēja projektu, kā arī darbu laikā neņēma vērā būvnormatīvus, būvuzrauga aizrādījumus un pieņēma lēmumus, kas radīja ļoti nopietnas sekas. Proti, neveica plānoto būvlaukuma attīrīšanu un veicot pāļu urbšanas darbus, neievēroja drošības noteikumus, kā rezultātā blakus ēkās radās plaisas. Vienlaikus būvnieks vilcināja termiņus un nerisināja konstatētās problēmas, noraidīja faktiski visus VNĪ priekšlikumus par darbu kvalitātes uzlabošanu.
Vārna uzsver, ka VNĪ kā pasūtītājam nav jāuzņemas būvnieka biznesa riski, tā ir paša būvnieka atbildība – veikt būvprojekta analīzi un izvērtēt savas spējas paveikt darbus atbilstoši līguma nosacījumiem un projekta iecerēm.
"Mēs vēlamies iegūt modernu, kvalitatīvi būvētu ēku un mums jāpanāk iekavētie termiņi. VNĪ skatījumā, uzlabojumi var būt divi – pirmkārt, BIM tehnoloģijas ieviešana, kas ļauj labāk kontrolēt visu būvniecības procesu gaitu. Otrkārt, principa "projektē un būvē" izmantošana nodrošinās operatīvu un drošu projekta īstenošanu un palielinās būvnieka atbildību," secina Vārna.
VNĪ ir apņēmības pilna pabeigt JRT ēkas rekonstrukciju tā, lai teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties jau 2022. gada vasarā, tādēļ jau augustā plāno izsludināt jaunu konkursu būvniecības ieceres realizēšanai.
"Delfi" jau rakstīja, ka būvfirma "ReRe būve" iepriekš nāca klajā ar paziņojumu presei, vainojot JRT projektētāju kļūdās, kas tagad novedis līdz līguma laušanai.
"Zaigas Gailes projektā līdz šai dienai jau konstatētas vairāk nekā 100 kļūdas, no kurām vismaz 33 ir tādas, kuras nenovēršot, projekta realizācija vispār nav iespējama," vēstīja "ReRe būve" valdes priekšsēdētājs Valdis Koks, minot šādus piemērus – "teātra ēkas fasādes balsta rāmja pāļi nebija izprojektēti. Kad tos pēc būvnieka prasības projekta autors iekļāva projektā, izrādījās, ka tie būtu jāurbj tieši sadales tīkla elektrības kabeļos".
Būvnieks uzskata VNĪ līguma uzteikumu par pilnībā nepamatotu. Uzteikuma neatsaukšanas gadījumā būvnieks vērsīsies tiesā, lai tā atzītu līguma uzteikumu par spēkā neesošu, informē Koks. Būvnieks skaidro, ka iesaistījās JRT rekonstrukcijas projektā, paļaujoties uz pasūtītāja atbildīgu attieksmi pret projektu un paļaujoties, ka rekonstrukcijas tehniskā projekta autore Gaile būs sagatavojusi šo valstiskās nozīmes projektu, godprātīgi veicot nepieciešamos aprēķinus un izvērtējumus.
VNĪ norāda, ka šobrīd īsteno 34 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām, lai nodrošinātu to, ka ilgtermiņā visas valsts sektora iestādes varētu strādāt mūsdienīgās, labi apsaimniekotās un energoefektīvās telpās.
JRT rekonstrukcijas projekta sākumu var nosacīti datēt ar 2008. gadu, jo tā gada 27. augustā Kultūras ministrija (KM) saskaņoja projektēšanas uzdevumu JRT rekonstrukcijas-restaurācijas tehniskā projekta izstrādei. JRT ēkas vizuālo apsekošanu VNĪ veica 2010. gada aprīlī, konstatējot visai bēdīgu stāvokli. Ēkas fasādes, notekcauruļu un karnīžu remonts nebija veikts kopš 1956. gada
Jau pēc finanšu krīzes, 2011. gada augustā valdība atbalstīja KM rosināto un VNĪ iesniegto kultūras iestāžu telpu rekonstrukciju plānu, tajā skaitā bija arī JRT ēkas.
2018. gada 21. maijā par uzvarētāju konkursā pasludina "ReRe būve 1", kuru 2014. gadā izveidoja SIA "Re & Re" un SIA "Rere būve". Tās piedāvājums bija 20 985 321 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 25 392 230 eiro ar PVN.
Vienlaikus saskaņā ar "Zaigas Gailes birojs un partneri" izstrādāto būvprojektu VNĪ precizē rekonstrukcijas kopējo būvdarbu apjomu – 9767 m2 un izmaksas – 27 miljoni eiro (kopējais projekta budžets 27 395 430 eiro), kā arī sadarbībā ar Kultūras ministriju un Finanšu ministriju rod nepieciešamo papildu finansējumu projekta uzsākšanai.
2018. gada 3. jūlijā VNĪ parakstīja būvdarbu līgumu ar "ReRe Būve 1".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
