Nākamajos mēnešos varam piedzīvot arī mīnusus, ekonomisti par ražošanu Latvijā  (126)

Latvijas ražotāji arvien vairāk izjūt globālās ekonomikas bremzēšanos, un jūnijā apstrādes rūpniecības pieaugums Latvijā ir noslīdējis līdz zemākajam līmenim vairāk nekā triju gadu laikā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, jūnijā ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā ir auguši vien par 0,8% salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju, atzīmē "Citadele" bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Šobrīd novērotās apstrādes rūpniecības izaugsmes tempu palēnināšanās pamatā ir nomāktais ražotāju noskaņojums un vājais ārējais pieprasījums. Pēc Borisa Džonsona stāšanās Apvienotās Karalistes premjerministra amatā Eiropas Savienību vēlreiz pāršalca uztraukuma vilnis par iespējamo Apvienotās Karalistes bezvienošanās izstāšanos jau rudenī. Tai būs gan tieša, gan netieša ietekme arī Latvijā," teic "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

"Nozīmīgas pārmaiņas salīdzinājumā ar gada sākumu, kā prognozēts, ir lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – kokrūpniecībā (1. ceturksnī tajā vēl bija vērojams spēcīgs pozitīvs gada pieaugums) un būvmateriālu ražošanā, kur pieprasījuma kritums izraisījis izlaides mazināšanos. Vājš sniegums vērojams būvmateriāliem, kas saistāms ar ārējā pieprasījuma bremzēšanos, īpaši Zviedrijā, kas ir svarīgs tirgus šīs nozares pārstāvjiem. Šī tendence, visticamāk, turpināsies," uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

"Apstrādes rūpniecības izaugsmi ierobežo situācijas nenoteiktība ārējos tirgos, tās attīstība ir cieši saistīta ar eksporta iespējām. Paredzams, ka gadā kopumā izaugsme apstrādes rūpniecībā būs līdzīga kā gadu iepriekš," prognozē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs. Līdzīgi situāciju vērtē Finanšu ministrijā: "Šā gada jūlijā negatīvas tendences turpināja uzrādīt Eiropas Savienības kopējais ekonomiskā sentimenta indekss, ko visbūtiskāk ietekmēja tieši rūpniecības konfidences rādītājs. Tas norāda uz ārējās ekonomiskās vides vājināšanos, kas sāk ietekmēt Latvijas ekonomiku. Tādējādi Latvijas apstrādes rūpniecības turpmākai attīstībai ārējie stimuli ir kļuvuši vājāki, un ar mērenu nozares izaugsmi ir jārēķinās arī turpmākajos šā gada mēnešos".

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš rezumē, ka aina rūpniecības datos ir ļoti kontrastaina. Šie nav nozares labākie laiki, bet ar spriedumiem par pasaules rūpniecības krīzes ietekmi ir jābūt piesardzīgiem. Negaisa laikā var gadīties, ka vienu labības lauku "nokuļ" krusa, turpat blakus esošs paliek neskarts. Apmēram šādi šobrīd izskatās Latvijas rūpniecības dati.

Apstrādes rūpniecības apakšnozarēs joprojām vērojams neviendabīgums, kur vienām izaugsmi ierobežo ārējā pieprasījuma bremzēšanās, bet citās vēl ir aktuālas piedāvājuma puses kapacitātes problēmas – iekārtu un darbinieku trūkums. Tomēr kopumā vairāk sāk iezīmēties ārējo faktoru ietekme.

Nozīmīgas pārmaiņas salīdzinājumā ar gada sākumu, kā prognozēts, ir lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – kokrūpniecībā (1. ceturksnī tajā vēl bija vērojams spēcīgs pozitīvs gada pieaugums) un būvmateriālu ražošanā, kur pieprasījuma kritums izraisījis izlaides mazināšanos. Vājš sniegums vērojams būvmateriāliem, kas saistāms ar ārējā pieprasījuma bremzēšanos, īpaši Zviedrijā, kas ir svarīgs tirgus šīs nozares pārstāvjiem. Šī tendence, visticamāk, turpināsies. Kopš gada sākuma Zviedrijā vērojams izsniegto būvatļauju sarukums, bet pēdējos mēnešos nedaudz mazinās arī būvniecības izlaide. Tikmēr Latvijā kokapstrādē un būvmateriālu ražošanā pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies jaudu noslodze.

Patlaban kā nozīmīgākais apstrādes rūpniecības balsts saglabājas augsto tehnoloģiju nozares, īpaši elektrotehnikas ražošana, kurām saglabājas laba izaugsme. Spēcīgi izlaides pieauguma tempi vērojami arī gatavo metālu ražošanā. Tomēr arī šo nozaru darbību pakāpeniski ietekmēs ārējā pieprasījuma palēnināšanās.

Arī rūpnieku noskaņojuma rādītāji (Eiropas Komisijas dati) uzrāda pesimistiskāku skatījumu uz eksporta pasūtījumiem, tāpat zemāk tiek novērtēti izlaides apjomi, sarucis arī pārdošanas cenas novērtējums. Tātad ārējā pieprasījuma ietekmi rūpnieki jūt arvien nozīmīgāk. Tomēr tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās, tajā skaitā arī apstrādes rūpniecības izlaides pieauguma tempu bremzēšanās, bija jau gaidāma un ir iekļauta Latvijas Bankas makroekonomisko rādītāju prognozēs.

Latvijas ražotāji arvien vairāk izjūt globālās ekonomikas bremzēšanos, un jūnijā apstrādes rūpniecības pieaugums Latvijā ir noslīdējis līdz zemākajam līmenim vairāk nekā triju gadu laikā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, jūnijā ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā ir auguši vien par 0,8% salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju. Vienlaikus kopējie Latvijas rūpniecības rādītāji jūnijā gan ir uzlabojušies salīdzinājumā ar gada pirmajiem mēnešiem, jo, kā jau iepriekš tika gaidīts, līdz ar labvēlīgākiem laika apstākļiem ievērojami auguši ražošanas apjomi enerģētikā. Salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju izlaide enerģētikā augusi par vairāk nekā 20%, un tādējādi kopējie ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā jūnijā ir palielinājušies par 4,4%.

Pozitīvais pieaugums enerģētikā protams ir laba ziņa, taču tās ir īstermiņa sezonālas svārstības bez izteikta pieauguma tendences un ilgākā termiņā Latvijas rūpniecības attīstība ir atkarīga no apstrādes rūpniecības, kur pēdējā laikā ziņas nav ļoti iepriecinošas. Kopš gada sākuma jauno pasūtījumu apjoms apstrādes rūpniecībā ir ievērojami samazinājies, un īpaši izteikts pasūtījumu kritums ir vērojams kokapstrādē. Pēc pērnā gada koksnes cenu rekordiem, kas veicināja gan papildu mežizstrādi, gan ražošanu, koksnes cenas šogad ir jūtami samazinājušās, un tas kopā ar "Brexit" izraisītu pieprasījuma kritumu Lielbritānijā ļoti ietekmē rūpniecību Latvijā. Līdzīga situācija šobrīd vērojama arī Lietuvā un Igaunijā, un faktiski ir noticis tas, ko prognozējām gada pirmajā pusē. Baltijas rūpniecības noturība pret ārējiem satricinājumiem nav neierobežota un rūpniecības lejupslīdei Eiropā, kā arī citviet pasaulē ieilgstot, tas arvien vairāk sāk ietekmēt arī mūsu ražotājus.

No nozaru viedokļa jūnijā lielas izmaiņas Latvijas apstrādes rūpniecībā nav vērojamas. Visstraujākais pieaugums jau atkal bija vērojams elektrisko iekārtu un metālizstrādājumu ražošanā, kur ražošanas apjomi palielinājās par attiecīgi 23,9% un 19% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Tikmēr kokapstrāde un pārtikas ražošana jūnijā saglabājās pērnā gada līmenī, savukārt līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos ražošanas apjomi samazinājās būvmateriālu un apģērbu ražošanā, par attiecīgi 6,2% un 10%. Taču jūnijā ražošanas apjomi samazinājās arī nozarēs, kur iepriekš bija vērojams straujš ražošanas apjomu pieaugums. Salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi dažādu iekārtu, auto detaļu, kā arī datoru un optisko iekārtu ražošana jūnijā samazinājās par attiecīgi 11,6%, 8,5% un 7,3%. Tas saistīts gan ar ārējiem faktoriem, gan ar to, ka iepriekšējās investīcijas šajās nozarēs ir sevi izsmēlušas un bez jaunām investīcijām kāpināt ražošanas apjomus tajās nebūs iespējams.

Raugoties uz gada otro pusi, es neesmu optimistiski noskaņots par Latvijas apstrādes rūpniecības perspektīvām. Ražošanas noskaņojuma rādītāji pasaulē, bet it īpaši Eiropā, turpina virzību tālāk recesijas zonā, jaunie eksporta pasūtījumi pasaulē mazinās un šobrīd ir maz cerību redzēt situācijas uzlabošanos 3. vai 4. ceturksnī. Tas nozīmē, ka Latvijas apstrādes rūpniecībā nākošajos mēnešos varam ieraudzīt arī mīnusus, savukārt gadā kopumā izaugsme noteikti nepārsniegs 3%. Šobrīd labā ziņa ir tas, ka patēriņš un darba tirgus kā Latvijā, tā Eiropā joprojām ir gana spēcīgi, taču ekonomiskajā ciklā rūpniecība parasti ir apsteidzoša nozare un ražošanas apjomu kritums tajā noteikti būtu negatīvs signāls mūsu ekonomikai kopumā.

Saskaņā ar pirmdien, 5. augustā, publicētajiem statistikas datiem Latvijas rūpniecības izlaide šā gada jūnijā ir bijusi par 4,4% augstāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā mēnesī. Tas ir spēcīgākais rūpniecības pieaugums šā gada laikā, un, ņemot vērā visai vājo sniegumu iepriekšējos mēnešos, šā gada pirmajā pusgadā kopumā rūpniecības izaugsme veido 0,4%.

Jūnijā apstrādes rūpniecības izlaides apjomi ir bijuši tikai nedaudz virs pērnā gada jūnija līmeņa, savukārt ieguves rūpniecība uzrādīja spēcīgu kritumu (-10,2%). Līdz ar to rūpniecības kopējo pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes straujais apjomu kāpums, kas, gada pirmajos mēnešos uzrādot spēcīgus kritumus un maijā palielinoties tikai par 2,8%, jūnijā sasniedza 23,5% lielu izlaides pieaugumu. To nodrošināja elektroenerģijas ražošanas apjomu straujais kāpums. Lai arī jūnijā hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms joprojām bija zemāks nekā iepriekšējā gada jūnijā, kopējo saražotās enerģijas apjomu pieaugumu spēja nodrošināt koģenerācijas staciju izlaide, kas bija par 52% augstāka nekā pirms gada.

Apstrādes rūpniecības izlaide šā gada jūnijā bijusi tikai par 0,8% augstāka nekā pērnā gada jūnijā, kas ir vājākais nozares izaugsmes temps pēdējo trīs gadu laikā. Savukārt pirmajā pusgadā kopā apstrādes rūpniecības pieaugums ir salīdzinoši labs, veidojot 3,4%. Apstrādes rūpniecības kopējos rezultātus jūnijā turpināja pozitīvi ietekmēt metālapstrāde, gatavo metālizstrādājumu ražošanas apjomiem gada griezumā uzrādot 19,0% lielu pieaugumu. Šī apakšnozare spēcīgu izaugsmi uzrādījusi gan šogad, gan arī iepriekšējos gados, un metālapstrādes turpmākās izaugsmes perspektīvas joprojām ir daudzsološas. Par to liecina nozarē valdošais noskaņojums un investīciju aktivitāte, piemēram, SIA "Jensen Metal", ieguldot gandrīz 10 miljonus eiro, ir atvēris jaunu ražotni, kas ļaus uzņēmumam kāpināt ražošanas jaudu par 50%, turklāt uzņēmuma plānos ir turpināt paplašināšanos. Tāpat, SIA "Lesjofors Springs LV", investējot 6,5 miljonus eiro, 2020. gada pirmajā pusē plāno pabeigt jaunas rūpnīcas izveidi.

Strauju izlaides kāpumu turpina uzrādīt arī elektrisko iekārtu ražošana, tās apjomiem jūnijā palielinoties par 23,9%. Labu pieaugumu un nozīmīgu devumu apstrādes rūpniecības kopējos rezultātos jūnijā nodrošināja iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana, kas salīdzinājumā ar 2018. gada jūniju palielinājās par 12,0%. Izlaide pieaugusi arī citās apakšnozarēs, taču to devums kopējā apstrādes rūpniecības pieaugumā bijis neliels – dzērienu ražošana gada griezumā palielinājusies par 7,0%, papīra un papīra izstrādājumu ražošana – par 12,9%, savukārt kokrūpniecības izlaide bija tikai par 0,5% augstāka nekā pirms gada. Tomēr jāatzīmē, ka, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, kokrūpniecības izlaides apjomi palielinājās par 5,0%.

Savukārt straujāku apstrādes rūpniecības izaugsmi jūnijā kavēja apjomu kritums vairākās nozīmīgās apakšnozarēs, tai skaitā būvmateriālu ražošanā, datoru un elektronisko iekārtu ražošanā, kā arī iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā. Būvmateriālu jeb nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas kritumu par 6,2% pamatā noteica ārējā pieprasījuma samazināšanās, šīs produkcijas apgrozījumam eksportā jūnijā gada griezumā sarūkot par 16,4%. Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana samazinājās par 7,3% un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana bija par 11,6% zemāka nekā pirms gada.

Kopējais apstrādes rūpniecības apgrozījuma pieaugums šogad kļūst aizvien lēnāks, un šā gada jūnijā tas bija tikai par 1,6% augstāks nekā pirms gada. Lai gan vietējā tirgū realizētās apstrādes rūpniecības produkcijas apgrozījums jūnijā palielinājās par 5,2%, tomēr kopējo apgrozījuma palēnināšanos noteica ārējā pieprasījuma kritums, apstrādes rūpniecības apgrozījumam eksportā samazinoties par 0,3%. Tādējādi globālās, īpaši Eiropas Savienības, ekonomiskās izaugsmes tempu palēnināšanās nosaka vājāku ārējo pieprasījumu pēc Latvijā ražotām precēm.

Latvijas rūpniecības konfidences indekss šā gada jūlijā ir samazinājies un šobrīd ir zemāks nekā ilgtermiņa vidējā vērtība. Rūpnieku noskaņojuma pasliktināšanos pēdējā mēneša laikā noteica negatīvāks novērtējums par pasūtījumu apjomiem, tai skaitā eksportam, kā arī gaidas par ražošanas apjomu samazinājumu nākamajos trīs mēnešos. Tajā pašā laikā produkcijas realizācijas cenas turpmākajos mēnešos varētu palielināties, kas ir pozitīvs signāls rūpniecības uzņēmumu apgrozījuma pieaugumam. Saskaņā ar jaunākajām aptaujām, kā visbiežāk pieminētais ražošanas pieaugumu ierobežojošais faktors atkal tiek minēts nepietiekams pieprasījums un darbaspēka trūkums. Savukārt to uzņēmumu īpatsvars, kuri nesaskata nekādus ierobežojumus ražošanai, joprojām ir augsts, veidojot 34%.

Šā gada jūlijā negatīvas tendences turpināja uzrādīt Eiropas Savienības kopējais ekonomiskā sentimenta indekss, ko visbūtiskāk ietekmēja tieši rūpniecības konfidences rādītājs. Tas norāda uz ārējās ekonomiskās vides vājināšanos, kas sāk ietekmēt Latvijas ekonomiku. Tādējādi Latvijas apstrādes rūpniecības turpmākai attīstībai ārējie stimuli ir kļuvuši vājāki, un ar mērenu nozares izaugsmi ir jārēķinās arī turpmākajos šā gada mēnešos.

2019. gada otrais ceturksnis apstrādes rūpniecībā ir noslēdzies ar salīdzinoši nelielu kāpumu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ražošanas apjomi 2019. gada jūnijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju, pieauga tikai par 0,8% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Tas ir zemākais izaugsmes temps kopš 2016. gada janvāra.

Kaut gan apstrādes rūpniecības dati liecina par skopu ražošanas apjomu pieaugumu, joprojām ir novērojami strauji augoši līderi. Elektrisko iekārtu ražošanas apjomi ir auguši par 23,9% un gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas, ir sekojusi ar 19% izaugsmi. Savukārt vislielākā apstrādes rūpniecības nozare – kokapstrāde, ir piedzīvojusi 0,5% ražošanas apjomu kāpumu. Kokapstrādē pieaugumi šogad mijas ar kritumiem, ņemot vērā straujos izaugsmes tempus nozarē pērn.

Šobrīd novērotās apstrādes rūpniecības izaugsmes tempu palēnināšanās pamatā ir nomāktais ražotāju noskaņojums un vājais ārējais pieprasījums. Pēc Borisa Džonsona stāšanās Apvienotās Karalistes premjerministra amatā Eiropas Savienību vēlreiz pāršalca uztraukuma vilnis par iespējamo Apvienotās Karalistes bezvienošanās izstāšanos jau rudenī. Tai būs gan tieša, gan netieša ietekme arī Latvijā. Eirozonas apstrādes rūpniecības noskaņojuma rādītājs (iepirkumu menedžeru indekss) turpina pazemināties sarūkošo pasūtījumu ietekmē. Aug uzņēmumu piesardzība, tie ietur pauzi investīcijās un nogaida, pirms spert nākamo soli. Šī iemesla dēļ Latvijas eksportētājiem nāksies sastapties ar papildu izaicinājumiem, kas saistīti ar ārējā pieprasījuma vājināšanos un sīvo konkurenci jau piesātinātajos eksporta tirgos.

Varētu šķist, ka ražotājus, kuru produkcija ir vērsta uz iekšējo tirgu, ārpusē valdošā gaisotne ietekmēs mazāk. Šo uzņēmumu apgrozījums vietējā tirgū jūnijā pieauga par 5,2% (salīdzinot ar gadu iepriekš pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), kamēr eirozonas eksporta tirgos ir novērojams 2,5% kritums. Tomēr arī Latvijas ekonomikas izaugsme izrāda sabremzēšanās pazīmes. Kā arī vēl joprojām par neizgaistošiem izaicinājumiem visiem Latvijas uzņēmumiem paliek darbaspēka ierobežotais piedāvājums un ar to saistītā darba spēka izmaksu palielināšanās, kas nelabvēlīgi ietekmē uzņēmumu rentabilitāti. Tādēļ arī Latvijā uzņēmumiem ir jābūt sagatavotiem rudens vējiem.

Apstrādes rūpniecības gada izaugsmes rādītājs jūnijā noturējās plusu zonā, bet ir ievērojams risks, ka vismaz kādā no turpmākajiem mēnešiem datos redzēsim mīnusa zīmi. Lielākās bažas daļēji rada pasaules rūpniecības recesija, daļēji ar citiem notikumiem saistītas nepatikšanas mežsaimniecībā un kokapstrādē. Šīs nozares vispirms varētu skart globālais makroekonomiskais vēsums, turpretim metālapstrādē, arī mašīnbūvē situācija ir visnotaļ iepriecinoša.

Jūnijā salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju apstrādes rūpniecības izlaide pieauga par 0,8%, salīdzinājumā ar maiju sezonāli izlīdzinātajos datos samazinoties par 0,6%. Jūnijā kokapstrādei izdevās atgriezties pie pozitīva gada izmaiņu rādītāja (0,5%), taču ziņas par turpmākajos mēnešos gaidāmo nav iepriecinošas. Maijā jau rakstīju par snieglauzēm Eiropas centrālās daļas mežos, tām sekojusi likumsakarīga kukaiņu invāzija, kas liek veikt pastiprinātu izciršanu un nodrošina Latvijas ražotāju konkurentiem lētas izejvielas, kā arī spiež lejup gatavo produktu cenas. Kā vēsta pati nozare, cenas zāģmateriāliem salīdzinājumā ar pērnā gada augstāko punktu samazinājušās par 15-20%, turklāt cikla zemākais punkts vēl nav sasniegts. Savukārt apaļkoku pieejamība gada 2. pusē var pasliktināties, jo cenas papīrmalkas tirgū mazina privāto īpašnieku vēlmi cirst mežus, tādējādi samazinot arī lietkoksnes plūsmu. Tirgu ietekmē arī lielās un atsevišķos segmentos pārspīlētās investīcijas nozares neparasti ilgajā augšupejas periodā, kas sākās globālās finanšu krīzes laikā. Nozare jūt arī tirdzniecības karu atbalsi, īpaši sarežģīta ir situācija taras ražošanā.

Ļoti patīkams kontrasts ir notikumi t.s. dzelžu nozarēs, tās visas šī gada pirmajā pusē ir ar plusa zīmi. Īpaši pārsteidzošs ir rezultāts metālapstrādē, kas pusgadā augusi par 13,7%, bet jūnijā pat par 19%. Mašīnbūves nozarēs straujus attīstības lēcienus rada atsevišķu to līderu investīciju projekti vai veiksmīgi pārdošanas darījumi, metālapstrādē darbojas ļoti daudz uzņēmumu, nevienam nav izšķirošas ietekmes. Kā vēsta nozares asociācija, attīstību velk citu valstu mašīnbūves uzņēmumi, kas pērk komponentes, turklāt eksporta ģeogrāfija šogad strauji paplašinās. No mašīnbūves nozarēm šogad vissekmīgākā ir elektrisko iekārtu ražošana (jūnijā +23,9%, pusgadā +24,3%). Līdzās jau ilgstoši strauji augošiem rietumu investoru dibinātajiem ražotājiem ("Lexel fabrika", "AE Partner" u.c.) šogad lielu artavu devis RER, kura ražotās iekārtas elektriskajiem vilcieniem, metro u.c. elektriskās piedziņas transportlīdzekļiem ir viens no unikālākajiem Latvijas rūpniecības produktiem. Uzņēmums aktīvi strādā, lai līdzās tradicionālajiem tirgiem bijušajā PSRS teritorijā palielinātu noietu arī ES valstīs. Elektrotehniskā rūpniecība jūnijā saražoja tieši divreiz vairāk nekā tipiskā 2015. gada mēnesī.

Īsts stabilitātes garants rūpniecības nozaru svārstīgo līkņu mudžeklī ir pārtikas pārstrāde, kuras saražotais apjoms reālā izteiksmē ir tāds pats, kā pirms 15 gadiem, turklāt pēdējo sešu gadu laikā tas svārstījies ļoti šaurā diapazonā. Par stabilitāti, protams, ir jārunā ar ironiju, jo varētu taču vēlēties pozitīvu devumu rūpniecības kopējā attīstībā. Jācer, ka agri vai vēlu uz pārtikas ražošanas līkni izšķirošu ietekmi gūs ambiciozākie uzņēmumi – "Orkla", "Dobeles dzirnavnieks", kas īsteno lielus attīstības projektus.

Jūnijā rūpniecības kopējo sniegumu neparasti nelabvēlīgi ietekmēja notikumi ārpus Lielā trijnieka, tiem gandrīz "neitralizējot" metālu nozaru izaugsmi, kamēr pārtikas un kokapstrādes izmaiņas gada griezumā bija attiecīgi -0,3% un +0,5%. Visa gada pirmajā pusē jūtami, par 5,7%, samazinājās nemetālisko minerālu (galvenokārt būvmateriālu) ražošana. Mazāks kritums jeb -2,5% bija ķīmijas preču ražošanā. Nozare ziņo par drīzāk augošu apjomu, bet agrāk šādas svārstības radījuši asociācijā nepārstāvētie biodegvielas un spirta ražotāji, tas varētu būt noticis arī šoreiz.

Rūpniecības uzņēmumu noskaņojuma indekss Latvijā šogad ir pasliktinājies, taču jūlijā joprojām bija virs vēsturiski vidējā līmeņa, tai skaitā arī pasūtījumu apakšindekss. Turpretim gaidas par ražošanas apjoma izmaiņām kopš februāra noslīdējušas zem vidusmēra, visstraujāk ir pasliktinājies vērtējums par produktu pārdošanas cenām nākotnē. Taču nozares uzņēmumi joprojām plāno palielināt strādājošo skaitu, kas būs interesants izaicinājums.

Savukārt ražotāju cenu indekss vēsta, ka pēc straujā noieta cenu kāpuma 2017. un 2018. gadā tās sāka samazināties tieši jūnijā, par 0,5% gada griezumā. Kokapstrādē eksporta cenas samazinājās par 3,9% salīdzinājumā ar 10,2% kāpumu pērn augustā. Metālapstrādē reģistrēts cenu kritums pat par 4,3%, tāpēc uzņēmumu apgrozījuma dati varētu nebūt tik iepriecinoši kā reālās izlaides indekss.

Rezumējot teikto, aina rūpniecības datos ir ļoti kontrastaina. Šie nav nozares labākie laiki, bet ar spriedumiem par pasaules rūpniecības krīzes ietekmi ir jābūt piesardzīgiem. Negaisa laikā var gadīties, ka vienu labības lauku "nokuļ" krusa, turpat blakus esošs paliek neskarts. Apmēram šādi šobrīd izskatās Latvijas rūpniecības dati.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2019. gada jūnijā pēc neizlīdzinātiem datiem bija par 4,5% mazāki nekā pirms gada. Savukārt pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem apstrādes rūpniecībā gada griezumā bija izaugsme par 0,8%. Pusgadā kopumā apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi bija par 2,4% lielāki nekā pirms gada (pēc neizlīdzinātiem datiem).

Lielāko pozitīvo ieguldījumu apstrādes rūpniecības izaugsmē jūnijā gada griezumā veidoja gatavo metālizstrādājumu ražošana (pieaugums par 12,4%) un elektrisko iekārtu ražošana (+17,1%) Abās nozares šogad vērojama strauja izaugsme. Jūnijā pieauga arī papīra izstrādājumu ražošanas, dzērienu ražošanas un iekārtu un ierīču remonta apakšnozaru apjomi.

Savukārt šī gada jūnijā samazinājās abu lielāko apstrādes rūpniecības apakšnozaru apjomi – kokapstrādē (samazinājums par 4,8%) un pārtikas rūpniecībā (-4%). Saruka arī ķīmiskās rūpniecības un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas apjomi. Pēc straujas izaugsmes februārī-maijā, jūnijā piebremzējās datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana.

2019.gada jūnijā apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 3,8%. Vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomi samazinājās par 9,2%, bet eksportētās produkcijas apjomi – par 5,5 %.

Apstrādes rūpniecības izaugsmi ierobežo situācijas nenoteiktība ārējos tirgos, tās attīstība ir cieši saistīta ar eksporta iespējām. Paredzams, ka gadā kopumā izaugsme apstrādes rūpniecībā būs līdzīga kā gadu iepriekš.