Ekonomisti: jūlijā piedzīvojām spēcīgu cenu līmeņa pazemināšanos  (37)

Jūlijā piedzīvojām spēcīgu cenu līmeņa pazemināšanos 1% apmērā, ko galvenokārt noteica sezonālie faktori un degvielas cenas samazināšanās. Pēc šādiem atplūdiem gada inflācija noslīdēja līdz 2,9%. Lielāko ietekmi uz inflācijas kāpumu gada izteiksmē veido pārtikas, alkohola, mājokļa, kā arī dažādu izklaides un atpūtas pakalpojumu sadārdzināšanās, atzīmē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Savu lomu pārtikas preču cenu kāpumā neapšaubāmi spēlē tādi faktori kā iepriekšējo gadu skaudrā graudu raža un cūku mēra izplatība pasaulē. Tādēļ gan miltiem un citiem graudaugiem, gan cūkgaļai ir novērojams straujš cenu kāpums. Savukārt dārzeņu cenu augšana ir iepriekšējā gada nodokļu likmes samazinājuma veidotais bāzes efekts. Rezultātā pēc 2018. gada cenu krituma šogad dārzeņu un kartupeļu cenas pieaug," skaidro "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

"Turpmākajos mēnešos inflāciju ietekmēs "Rīgas siltuma" tarifu paaugstināšana 1. augustā par 16,9%, savukārt koksnes produktu tirgus krīze var palīdzēt citām, galvenokārt uz biomasu balstītām apkures sistēmām samazināt izmaksas. Taču pats svarīgākais jautājums ir inflācijas makro konteksts nākamā gada laikā," uzskata "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Šogad vidējā gada inflācija varētu būt augstāka par 2018. gadā vēroto. To ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām," prognozē Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

Finanšu ministrijā rezumē, ka šā gada pirmajos septiņos mēnešos kopā inflācijas līmenis Latvijā sasniedza 3,1%, un to joprojām visbūtiskāk ietekmēja ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenu kāpums. Taču, ņemot vērā zemākus dabasgāzes tarifus gada otrajā pusē, šai ietekmei nākamajos mēnešos vajadzētu mazināties. Sagaidāms, ka gada otrajā pusē inflācija turpinās mazināties, ko papildus noteiks zemāks akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam, kā arī zemākas naftas cenas. Saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm vidējā inflācija Latvijā šogad būs 2,8%.

Patēriņa cenas Latvijā šā gada jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir samazinājušās par 1,0%, informējusi Centrālā statistikas pārvalde. Jūlijā parasti tiek reģistrēts lielākais patēriņa cenu kritums visa gada laikā, ko nosaka sezonālie faktori, un šogad šis cenu samazinājums bijis viens no straujākajiem.

Salīdzinājumā ar jūniju cenas visvairāk samazinājušās apģērbiem un apaviem – par 8,3%, ko noteica vasaras sezonas izpārdošanas. Būtisku ietekmi uz kopējo cenu kritumu šā gada jūlijā radīja arī pārtikas cenu samazināšanās par 1,2%, īpaši dārzeņu cenu kritums par 9,4%. Šo divu preču grupu cenu pārmaiņas izskaidro lielāko daļu jeb 0,74 procentpunktus no kopējā patēriņa cenu krituma šā gada jūlijā. No citām preču un pakalpojumu grupām mēneša griezumā cenas kļuva zemākas ar mājokli un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, savukārt atpūtas un kultūras precēm un pakalpojumiem, kā arī alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenas jūlijā pieauga.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju patēriņa cenas turpināja palielināties un kopējais cenu pieaugums veidoja 2,9%. Tas bija par 0,1 procentpunktu zemāks inflācijas līmenis nekā iepriekšējā mēnesī, tādējādi inflācija Latvijā pakāpeniski samazinās. Arī jūlijā, tāpat kā jūnijā, lielāko ietekmi uz kopējo cenu pieaugumu radīja cenu kāpums pārtikai par 4,7%. Starp pārtikas produktu grupām straujākais cenu sadārdzinājums jūlijā salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju tika reģistrēts cūkgaļai (+11,2%), miltiem un citiem graudaugiem (+14,5%), svaigiem dārzeņiem (+19%) un kartupeļiem (+20,6%).

Jūlijā cenu pieaugums tika reģistrēts arī alkoholam un tabakas izstrādājumiem. Alkoholisko dzērienu cenu kāpumu par 5,7% noteica augstāka akcīzes nodokļa likme, kas stājās spēkā šā gada martā. Turpretī turpmākajos mēnešos cenu izmaiņas alkoholiskajiem dzērieniem ietekmēs akcīzes nodokļa likmes stiprajam alkoholam samazināšana par 15%, kas stājās spēkā šā gada augustā. Savukārt 2018. gada jūlijā paaugstinātās akcīzes nodokļa likmes cigaretēm bāzes efekts vēl neizzuda, jo šā gada jūlijā tabakas izstrādājumu cenu pieaugums bija līdzīgs iepriekšējos mēnešos novērotajam (+5,6%).

Ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenu pieauguma temps ir kļuvis lēnāks – ja gada pirmajā pusē vidēji tas veidoja 5,7%, tad šā gada jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu šo preču un pakalpojumu cenas pieauga par 2,7%. Lielāko cenas paaugstinošo ietekmi radīja elektroenerģijas cenu kāpums par 10,5%. Līdzīgā tempā kā iepriekšējos šā gada mēnešos turpināja pieaugt atkritumu savākšanas cenas – par 16,1%, ko nosaka palielinātās nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu, sākot ar šā gada janvāri. Tajā pašā laikā, šā gada jūlijā pārskatot un aktualizējot jaunos gāzes tarifus, dabasgāzes cenas Latvijā samazinājās par 9,4%. Tas ir saistīts ar naftas cenām pasaules biržās, kas šā gada pirmajā pusē bijušas zemākas nekā pērn, tādējādi ietekmējot dabasgāzes cenas Latvijā. Jāatzīmē, ka līdzīgs cenu samazinājums dabasgāzei saglabāsies līdz pat gada beigām, jo tarifu izmaiņas "Latvijas gāze" veic divas reizes gadā – janvārī un jūlijā.

Cenu kāpums jūlijā tika fiksēts arī atpūtas un kultūras precēm un pakalpojumiem – par 3,1% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju. Turklāt par 4,8% sadārdzinājās restorānu un viesnīcu sniegtie pakalpojumi.

Savukārt ar transportu saistīto preču un pakalpojumu cenas jūlijā bija par 0,2% zemākas nekā pērnā gada jūlijā, ko noteica degvielas cenas samazināšanās par 1,0%. Tas ir pirmais degvielas cenas samazinājums kopš 2016. gada septembra un, ņemot vērā lejupslīdošās naftas cenas pasaulē, degvielas cenai vajadzētu samazināties arī turpmākajos mēnešos. Piemēram, kā liecina aktuālākā informācija pasaules biržās, "Brent" jēlnaftas cena 2019. gada augusta pirmajā nedēļā bija par gandrīz 20% zemāka nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada.

Šā gada pirmajos septiņos mēnešos kopā inflācijas līmenis Latvijā sasniedza 3,1%, un to joprojām visbūtiskāk ietekmēja ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenu kāpums. Taču, ņemot vērā zemākus dabasgāzes tarifus gada otrajā pusē, šai ietekmei nākamajos mēnešos vajadzētu mazināties. Sagaidāms, ka gada otrajā pusē inflācija turpinās mazināties, ko papildus noteiks zemāks akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam, kā arī zemākas naftas cenas. Saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm vidējā inflācija Latvijā šogad būs 2,8%.

Jūlijā piedzīvojām spēcīgu cenu līmeņa pazemināšanos 1% apmērā, ko galvenokārt noteica sezonālie faktori un degvielas cenas samazināšanās. Pēc šādiem atplūdiem gada inflācija noslīdēja līdz 2,9%. Lielāko ietekmi uz inflācijas kāpumu gada izteiksmē veido pārtikas, alkohola, mājokļa, kā arī dažādu izklaides un atpūtas pakalpojumu sadārdzināšanās.

Konstruējot inflācijas turpmāko uzvedību, izskatās, ka šā gada augstākais inflācijas punkts ir aiz muguras. Respektīvi, inflācija savu augstāko virsotni sasniedza aprīlī (3,4%), un turpmāk līdz ar izaugsmes palēnināšanos, globālā fona vājināšanos inflācijas temps Latvijā pierims, kaut atsevišķos sektoros gaidāmi uzplaiksnījumi.

Ārējais fons norāda uz inflācijas vides vājināšanos. Piemēram, eirozonas (Vācijā, Francijā un Itālijā) inflācija jūlijā samazinājās līdz 1,1% un, iespējams, turpmākajos mēnešos turpinās iet mazumā. Šobrīd tempa palēninājumu nosaka enerģijas ietekmes uz inflāciju kritums, kas, ņemot vērā bažas par globālo izaugsmi, varētu turpināties.

Pārtikas sadārdzināšanās turpināsies, kaut šobrīd pienāk pozitīvas ziņas par iespējamo ražu, kas kāpumu padarītu mazāk izteiktu. Taču jārēķinās, ka nelabvēlīgi laikapstākļi var strauji situāciju sagriezt kājām gaisā. Āfrikas cūku mēra plosīšanās Āzijā nozīmē, ka cenu kāpums turpināsies cūkgaļai. Nozīmīgu ietekmi uz inflāciju atstās gaidāmais tarifu pieaugums siltumenerģijai, kā arī lēciens atkritumu izvešanas pakalpojumiem. Augustā uzrādīsies arī akcīzes nodokļa samazinājuma ietekme alkoholam. Sagaidu, ka vēl ar zināmu inerci cenās turpinās uzrādīties straujais algu kāpuma efekts, kam ir pamats pamazām kristies. Piezemētākam skatījumam uz ekonomikas un patēriņa perspektīvām nedaudz jāpiezemē cenu kāpumu pakalpojumiem. Inflācijas prognoze šim gadam ir 2,9%.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka jūlijā gada inflācija bijusi 2,9% apmērā, kas ir zemāk nekā šogad vidēji. Gan preču, gan pakalpojumu cenu kāpums ir nedaudz mazinājies, sasniedzot attiecīgi 2,9% un 2,8%. Pakalpojumu cenām ir bijis mazākais pieaugums 2019. gadā. Gada inflācijas galvenie virzošie faktori bija pārtikas produkti, alkoholiskie dzērieni un tabaka, kā arī ar mājokli saistītu preču un pakalpojumu cenu kāpums. Degvielas cenas globālo naftas cenu ietekmes rezultātā ir samazinājušās.

Savu lomu pārtikas preču cenu kāpumā neapšaubāmi spēlē tādi faktori kā iepriekšējo gadu skaudrā graudu raža un cūku mēra izplatība pasaulē. Tādēļ gan miltiem un citiem graudaugiem, gan cūkgaļai ir novērojams straujš cenu kāpums. Savukārt dārzeņu cenu augšana ir iepriekšējā gada nodokļu likmes samazinājuma veidotais bāzes efekts. Rezultātā pēc 2018. gada cenu krituma šogad dārzeņu un kartupeļu cenas pieaug.

Savādi varētu šķist, bet jūlijam, salīdzinot ar jūniju, ir raksturīga mēneša inflācija ar mīnusa zīmi. Šo parādību varam raksturot kā jūlija atlaižu un ražas laika sniegumu. Pateicoties jaunai ražai, cenas ir mazinājušās svaigajiem dārzeņiem un kartupeļiem. Apģērbu un apavu cenas ir piedzīvojušas ievērojamu kritumu sezonālo atlaižu dēļ. Savukārt jauno gāzes tarifu dēļ cenu samazinājums skāris arī mājokļa izmaksas.

Inflācija turpina atkāpties pēc divu gadu augstākā punkta 2019. gada aprīlī, kad tā sasniedza 3,4%. Jūlijā tā samazinājās līdz 2,9% un gada 2. pusē būs drīzāk lejupejoša. Mēneša deflācija jūlijā ir tipiska parādība, bet šogad tā bija lielāka nekā vidēji, cenas samazinājās par 1%. Kā jau parasti šajā mēnesī, samazinājās cenas apģērbiem un apaviem (par 8,3%), pārtikai (par 1,2%). Cenu izmaiņas šajās kategorijās bija mēnesim tipiskas, bet šoreiz patērētājus iepriecināja dabasgāzes cenu kritums par 17,9%. Par 2,2% samazinājās degvielas cenas. Interesants pavērsiens pagājušā gada laikā noticis apdrošināšanas tirgū. Ja pirms gada šī pakalpojuma cenu inflācija bija 22,5%, tad šogad jūlijā polišu cenas bija par 5,5% zemākas.

Turpmākajos mēnešos inflāciju ietekmēs "Rīgas siltuma" tarifu paaugstināšana 1. augustā par 16,9%, savukārt koksnes produktu tirgus krīze var palīdzēt citām, galvenokārt uz biomasu balstītām apkures sistēmām samazināt izmaksas. Taču pats svarīgākais jautājums ir inflācijas makro konteksts nākamā gada laikā.

Pērn bija lieliska makro rādītāju kopaina – IKP pieaugums paātrinājās, bet inflācija pazeminājās. Šogad viss notiek "aplam", abi rādītāji virzās uz pretējo pusi. Taču ir cerības, ka inflācija savukārt pēc brīža sekos IKP pieauguma krītošajai līknei tāpēc, ka ekonomika bremzējas globāli un tas ietekmē izejvielu cenas. Piemēram, "Brent" naftas cena šodien samazinājusies līdz 57 dolāriem par barelu jeb 21,3% mazāk nekā pirms gada, vēl aprīļa beigās cena pārsniedza 74 dolārus.

Par pasaules ekonomisko situāciju var teikt šādi — ja zilonis pietiekami ilgi rosās pa trauku veikalu, viņš agri vai vēlu kaut ko apgāž, tas brīdis acīmredzot ir pienācis. Donalda Trampa pieeja politikas veidošanai rada nenoteiktību, kas ietekmē investīcijas. Uzņēmumi nezina, vai viņi varēs pārdot preces citu valstu tirgos. Uzņēmēja lēmumu neprognozējamība ir viņa priekšrocība, jo sarežģī dzīvi konkurentiem. Valsts vadītāja neprognozējamība ir kaitīga. Valstis nav kā uzņēmumi, kuru intereses cīņā par vienu un to pašu pircēju ir savstarpēji izslēdzošas, bet gan ļoti lielā mērā ir partneri. Arī ASV un Ķīnas intereses daudzējādā ziņā sakrīt.

Latvijas pamatinflācija (to definējot plaši, no kopējā groza izņemot enerģiju, pārtiku, kā arī alkoholu un tabaku), 2016. gada jūnijā bija samazinājusies līdz 0,7%, bet trīs gadus vēlāk jeb šī gada vidū sasniedza 2,4%. Iepriekšējais kritums noteikti bija gan pasaules izejvielu tirgu, gan 2014.-2016. gadā notikušās ekonomikas izaugsmes bremzēšanās atbalss. Savukārt sekojošajos divos gados izaugsmes paātrinājums atspoguļojās darba tirgū un līdz ar to arī inflācijas skaitļos.

Inflācija Latvijā nākamgad būs zemāka kaut vai tikai pasaules izejvielu tirgus ietekmes dēļ. Naftas tirgū atkal draud pamatīga pārprodukcija. Lielākas ir šaubas par iekšējo procesu, tas ir, darba tirgus un cenu mijiedarbību.

No vienas puses, prognozes par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav iepriecinošas. IKP pieaugums nākamgad visdrīzāk būs mazāks nekā šogad, kas savukārt varētu būt par pāris procentpunktiem mazāks nekā bija pērn. No otras puses, ir iespējams, ka šī IKP dinamika tikai ļoti nedaudz atdzesēs darba tirgu, jo pasaules satricinājumu ietekme uz dažādiem reģioniem būs krasi nevienmērīga, par ko liek domāt paredzamais krasi atšķirīgais nozaru sniegums. Galvenais Rīgas eksporta ienākumu radītājs ir birojos strādājošo radītie pakalpojumi. To eksports 1. ceturksnī gada griezumā auga vairāk nekā par ceturto daļu, par 2.ceturksni datu vēl nav, bet prognozes šajā nozarē ir labvēlīgas. Rīgas rūpniecībā lielāku daļu nekā valstī vidēji veido metālapstrāde un mašīnbūve, arī tai līdz šim klājies ļoti labi. Iespējams, pasaules rūpniecības krīze nozari sasniegs ar novēlošanos, bet var jautāt, kāpēc tas nav noticis līdz jūnijam, kad Vācijas rūpniecības izlaide jau kritās par 5,2%. Celtniecībā valstī kopumā ir iespējams kritums mazākas ceļu un citu infrastruktūras objektu būvniecības dēļ, kas galvenokārt notiek reģionos, bet prognozes par mājokļu, biroju un noliktavu celtniecību galvaspilsētā un tās tuvākajā apkārtnē joprojām ir pozitīvas.

Tāpēc nav gaidāma jūtama darba tirgus atdzišana Lielrīgā, kas veido ap divām trešdaļām valsts ekonomikas. Satricinājumi būs reģionāli. Lielākajam riskam ir pakļauta Vidzeme, kurā ir ļoti augsta mežsaimniecības un kokapstrādes daļa. Taču iespējams bezdarba pieaugums šajā Latvijas daļā nevar izšķiroši ietekmēt inflāciju kopumā. Varbūt nebūs nozīmīga bezdarba pieauguma pat šajā reģionā, ienākumu kritumu absorbējot uzņēmumiem, kuru rentabilitāte meža nozarē vairākus gadus ir bijusi izcila. Riskam pakļauts ir arī tranzīts. Lielākā daļa austrumu-rietumu kravu plūsmas apkalpotāju strādā dzelzceļa sistēmā, iespējamas krīzes ietekme uz viņiem būs atkarīga no politiskajiem lēmumiem, kas varētu būt saudzīgi. Līdz ar to ir liela varbūtība, ka IKP pieauguma bremzēšanās cenu dinamiku būtiski neietekmēs.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 1%. Precēm tas samazinājās par 1,5%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,3 procentiem.

Jūlijā patēriņa cenu līmenim ir tendence samazināties, ko ietekmē sezonāli faktori. Šā gada jūlijā bija vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums apģērbiem, apaviem un pārtikai.

Lielākā pazeminošā ietekme jūlijā saistībā ar izpārdošanām, kas sezonāli notiek katru gadu, bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem – samazinājums par 8,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni attiecīgi samazināja par 0,5 procentpunktiem.

Pārtikas cenām mēneša laikā bija vērojams kritums par 1,1%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,2 procentpunktiem. Lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kritumam dārzeņiem. Pasaules pārtikas cenām jūlijā bija straujākais kritums kopš iepriekšējā gada decembra. Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, tās samazinājās par 1,1%. Straujākais kritums bija vērojams piena produktu cenām, ko ietekmēja pieprasījuma samazināšanās ziemeļu puslodē. Saruka arī graudaugu cenas, ko veicināja plašas eksporta piegādes un labas ražošanas iespējas galvenajās šo produktu ražošanas valstīs.

Saistībā ar dabasgāzes tarifa samazināšanu no šī gada 1. jūlija, cenas jūlijā samazinājās dabasgāzei par 17,9%, kopējo patēriņa cenu līmeni samazinot par 0,2 procentpunktiem.

Degvielai cenas Latvijā mēneša laikā samazinājās par 2,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Pasaules naftas cenas jūlijā praktiski saglabājās nemainīgas. Mēneša pirmajā pusē tās pieauga līdz 67 dolāriem par barelu, pēc informācijas par ASV naftas rezervju ievērojamu samazināšanos un zemāko naftas ieguves apjomu Krievijā. Mēneša vidū naftas cenas samazinājās līdz 62 dolāriem par barelu pēc mazāk asas ASV retorikas pret Irānu un ASV valdības datu publicēšanas par ASV naftas rezervju palielināšanos. Tomēr mēneša otrajā pusē naftas cenas atkal nedaudz pieauga pēc tam, kad Irāna sagrāba britu tankkuģi Persijas līcī.

Lielākā palielinošā ietekme jūlijā bija pakalpojumiem, kas palielinājās vidēji par 0,3% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā ietekme bija vērojama cenu kāpumam kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, ēdināšanas pakalpojumiem, veselības aprūpes pakalpojumiem un mājokļa īrei.

Šī gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, patēriņa cenas pieauga par 2,9%. Gada vidējā inflācija bija 3%.

Prognozējams, ka šogad vidējā gada inflācija varētu būt augstāka par 2018. gadā vēroto. To ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.