2019. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,9%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ekonomistu ieskatā sagaidāms, ka gada otrajā pusē inflācija turpinās mazināties, un prognozes liecina, ka šī gada inflācija turēsies zem 3% atzīmes.
Jūlijā piedzīvojām spēcīgu cenu līmeņa pazemināšanos 1% apmērā, ko galvenokārt noteica sezonālie faktori un degvielas cenas samazināšanās. Pēc šādiem atplūdiem gada inflācija noslīdēja līdz 2,9%. Lielāko ietekmi uz inflācijas kāpumu gada izteiksmē veido pārtikas, alkohola, mājokļa, kā arī dažādu izklaides un atpūtas pakalpojumu sadārdzināšanās, atzīmē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
"Savu lomu pārtikas preču cenu kāpumā neapšaubāmi spēlē tādi faktori kā iepriekšējo gadu skaudrā graudu raža un cūku mēra izplatība pasaulē. Tādēļ gan miltiem un citiem graudaugiem, gan cūkgaļai ir novērojams straujš cenu kāpums. Savukārt dārzeņu cenu augšana ir iepriekšējā gada nodokļu likmes samazinājuma veidotais bāzes efekts. Rezultātā pēc 2018. gada cenu krituma šogad dārzeņu un kartupeļu cenas pieaug," skaidro "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
