Šis nav tikai vājuma brīdis, var būt darīšana ar kaut ko ļaunāku, ekonomisti par eksportu  (71)

"Tas, ka globālās vides vēsie vēji ietekmēs uz eksportu orientējošās nozares, bija gaidāms. Taču pašreizējais veikums ir klaji neiepriecinošs un norāda, ka eksports būs viens no būtiskākajiem izaugsmes bremzētājiem," teic "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Finanšu ministrijā norāda, ka Latvijas preču eksports šā gada jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, samazinājies par 8,2%, kas ir straujākais eksporta kritums kopš 2016. gada janvāra. Lai arī lielu daļu no šī krituma jūnijā noteica reeksporta samazināšanās mehānismu un mehānisko ierīču preču grupā saistībā ar "airBaltic" lidmašīnu flotes atjaunošanu, eksporta apjomi būtu samazinājušies arī bez šīs ietekmes un liecina par ārējā pieprasījuma vājināšanos.

"Straujo preču importa samazinājumu jūnijā lielākoties noteica mehānismu un ierīču un lidaparātu importa vērtības samazinājums. Savukārt pieauga minerālo produktu importa vērtība. Kopumā pusgadā eksports bija par 0,3% lielāks nekā pirms gada, bet imports palielinājās par 4,3%," norāda Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

"Labā ziņa eksportā jūnijā bija pakalpojumi, kuri eiro izteiksmē palielinājās par 11,5%, salīdzinot ar pērno jūniju. Būtiski uzlabojās transporta pakalpojumu eksports, kā arī labs sniegums bija vērojams citu pakalpojumu grupā, kur, visticamāk, nozīmīgu lomu spēlēja informācijas un komunikācijas pakalpojumi," skaidro "Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece.

"Ir sajūta, ka Eiropas ekonomika tuvojas nopietniem satricinājumiem, pieaugot nenoteiktībai galvenajos tās tirgos. Ja pasaules lielāko ekonomiku cenšas vadīt cilvēks, kurš neko no ekonomikas nesaprot, nekas labs nav gaidāms. Turklāt tuvojas "skarbais" "Brexit" scenārijs, tā ietekme uz ES ekonomiku varētu būt vērta 0,7% no IKP, prognozē OECD. Ja gada sākumā varēja gaidīt, ka šis gads būs līdzīgs ekonomikas cikla vidusposma vājuma brīdim 2016. gadā, tad šobrīd šķiet, ka var būt darīšana ar kaut ko ļaunāku," uzskata "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums samazinājās par 10,3%. Preču eksports saruka par 8,2%, bet imports par 11,9%. Gada pirmajā pusē eksports ir noturējies kripatiņu virs nulles – 0,33%.

Tas, ka globālās vides vēsie vēji ietekmēs uz eksportu orientējošās nozares, bija gaidāms. Taču pašreizējais veikums ir klaji neiepriecinošs un norāda, ka eksports būs viens no būtiskākajiem izaugsmes bremzētājiem. Zināmas pozitīvas vēsmas varētu nākt līdzi ar optimisma un starptautiskās tirdzniecības pieaugumu. Taču nekas neliecina, ka tuvākajā laikā lielvaras spēs nonākt pie noturīga tirdzniecības konfliktu risinājuma. Sagaidāms, ka virspusējas vienošanās ik pa laikam parādīsies, īpaši tad, ja tas atbildīs Trampa vēlēšanu kampaņas interesēm. Taču tikpat lielas iespējas ir sagaidīt jaunu domstarpību izcelšanos starp ASV un ES, ko izjutīs arī Latvijas uzņēmēji. Turklāt tuvojas "Brexit", kam ir liels potenciāls nobremzēt tirdzniecību ar Lielbritāniju. Iespējamie scenāriji preču eksportam ir kļuvuši izteikti negatīvi, kas nozīmē, ka šogad labs panākums būs līdzšinējo apjomu noturēšana. Iespējami arī kopējo eksporta apjomu samazināšanās. Šobrīd cerības saistās ar pakalpojuma eksportu, kas varētu kompensēt preču eksporta negatīvu ieguldījumu.

Preču eksporta vērtība jūnijā samazinājās par 8,2%, salīdzinot ar to pašu mēnesi pērn. Jūnijā reģistrētais mīnuss ir lielākais kopš 2016. gada sākuma. Preču grupas, kuras atstāja visnelabvēlīgāko ietekmi uz kopējo eksporta rādītāju, bija mehānismi un iekārtas, metāli un to izstrādājumi, kā arī koks un tā izstrādājumi. Tomēr kritums bija arī vairumā citu preču grupu, piemēram, ķīmisko produktu, mēbeļu un lauksaimniecības produktu eksportā. Visticamāk, jūnijs bija netipiski vājš, tomēr tas iezīmē kopējo tendenci, proti, preču eksportētājiem pēc diviem izciliem izaugsmes gadiem šogad palielināt savu apgrozījumu ir daudz sarežģītāk.

Līdz šim ražošanas apjomus un attiecīgi arī eksportu vēl straujāk palielināt bija grūti galvenokārt darbaspēka trūkuma un augošo izmaksu dēļ. Šobrīd jau arvien vairāk eksportētāju izjūt ārējā pieprasījuma vājināšanos, it īpaši tie, kuri eksportē ārpus Baltijas valstīm. Eksports uz Eiropas Savienību, kas mums ir lielākais noieta tirgus, šogad aug lēnāk un jūnijā pat nedaudz samazinājās. Lēnāka izaugsme tirdzniecības partnervalstīs nozīmē lēnāku eksporta pieauguma tempu, un atsevišķos mēnešos arī turpmāk redzēsim kritumu. Pērnā gada otrajā pusē un šī gada sākumā eksporta kopējos rādītājus uz leju pavilka arī pieticīgais graudu eksports, kas bija sekas pagājušās vasaras sausuma noplicinātajai ražai. Tomēr šogad labības raža solās būt laba, un gada otrajā pusē tā, visticamāk, būs starp galvenajām eksporta izaugsmes lokomotīvēm. Lai gan riski saistībā ar tirdzniecības konfliktu saasināšanos pasaules lielvaru starpā, Breksits bez vienošanās un ģeopolitiskie saspīlējumi var vēl vairāk nosvārstīt starptautiskās preču tirdzniecības plūsmas, gaidāms, ka Latvijas preču eksports eiro izteiksmē šogad nedaudz, bet pieaugs.

Labā ziņa eksportā jūnijā bija pakalpojumi, kuri eiro izteiksmē palielinājās par 11,5%, salīdzinot ar pērno jūniju. Būtiski uzlabojās transporta pakalpojumu eksports, kā arī labs sniegums bija vērojams citu pakalpojumu grupā, kur, visticamāk, nozīmīgu lomu spēlēja informācijas un komunikācijas pakalpojumi.

Latvijas preču eksports šā gada jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, samazinājies par 8,2%, kas ir straujākais eksporta kritums kopš 2016. gada janvāra. Lai arī lielu daļu no šī krituma jūnijā noteica reeksporta samazināšanās mehānismu un mehānisko ierīču preču grupā saistībā ar airBaltic lidmašīnu flotes atjaunošanu, eksporta apjomi būtu samazinājušies arī bez šīs ietekmes un liecina par ārējā pieprasījuma vājināšanos.

Līdzās mehānismu un mehānisko ierīču eksporta kritumam par 20,0% jeb 40,1 miljonu eiro jūnijā par 9,0% jeb 17,5 miljoniem eiro samazinājās arī koka un koka izstrādājumu eksports, kā arī par 20,4% jeb 20,8 miljoniem eiro kritās metālu eksports. Latvijas trešās lielākās eksportpreču grupas – koka un koka izstrādājumu eksports krītas jau otro mēnesi, un to nosaka gan koksnes cenu kritums, gan vājāks pieprasījums eksporta tirgos. Rezultātā pēc straujā pieauguma pagājušajā gadā, kad koka un koka izstrādājumu eksports bija palielinājies par 19,4%, šā gada pirmajā pusē kopā koksnes eksports bijis vairs tikai par 5,4% lielāks nekā attiecīgajā laika posmā pirms gada. Koksnes eksports uz Lielbritāniju, kas ir lielākais šīs preču grupas eksporta tirgus, jūnijā saglabājās pagājušā gada līmenī, bet būtiski samazinājumi bija koksnes eksportā uz Zviedriju, Vāciju un Somiju, kur jūnijā koksnes eksports bija attiecīgi par 15,5%, 21,3% un 25,3% mazāks nekā pirms gada.

Jūnijā samazinājās arī lauksaimniecības preču un pārtikas eksports – par 1,0%, ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksports – par 6,4%, kā arī būvniecības izstrādājumu un satiksmes līdzekļu eksports – attiecīgi par 0,2% un 3,0%. Tomēr šajās preču grupās ir iezīmējušās vairāk pozitīvas tendences, jo pārtikas un lauksaimniecības preču grupā kopējo samazinājumu noteica graudaugu produktu eksporta kritums par 21,0% jeb 9,2 miljoniem eiro, kamēr pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 8,8% jeb 7,3 miljoniem eiro. Par pārtikas rūpniecības atgūšanos šogad liecina arī apstrādes rūpniecības dati, kur pārtikas produktu ražošana pēc pagājušajā gadā piedzīvotā krituma šogad ir sākusi stabilizēties. Savukārt kritums būvniecības izstrādājumu eksportā jūnijā ir bijis mazākais pēdējo mēnešu laikā.

Līdz ar pēdējos divos mēnešos piedzīvotājiem kritumiem kopumā šā gada pirmajā pusē Latvijas preču eksports ir palielinājies vairs tikai par 0,3%, kamēr pagājušajā gadā tas bija audzis par 9,4%. No nozīmīgākajām preču grupām lielākie eksporta kāpumi gada pirmajos sešos mēnešos bija lauksaimniecības precēm un pārtikai – par 6,4%, kokam un koka izstrādājumiem – par 5,4% un ķīmiskās rūpniecības ražojumiem – par 7,9%. Savukārt mehānismu un ierīču eksports samazinājies par 12,0%, būvniecības izstrādājumu eksports – par 4,6% un metālu eksports – par 4,4%.

Arī turpmākajos mēnešos Latvijas preču eksporta attīstību turpinās ietekmēt vājāka pasaules ekonomikas izaugsme un zemāks pieprasījums galvenajos eksporta tirgos, ko kavē gan ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts, gan nenoteiktība saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Vienlaikus jāatzīmē, ka pēc izaugsmes piebremzēšanās 2019. gadā nākamajam gadam vadošās starptautiskās institūcijas jau prognozē nedaudz straujāku ekonomikas izaugsmi. Tajā skaitā izaugsme eirozonā, kas ir galvenais Latvijas preču eksporta noieta tirgus, paātrināsies no 1,2% šajā gadā līdz 1,4% 2020. gadā, liecina Eiropas Komisijas jaunākās prognozes.

Šodien ir publicēti jaunākie ārējās tirdzniecības dati, kuri reeksporta ietekmes dēļ parasti tikai ļoti aptuveni atspoguļo Latvijas eksporta nozarēs notiekošo. To lielā mērā var teikt arī par jaunāko statistiķu vēstījumu. Taču šoreiz ziņa nepārprotami atspoguļo ļoti krasas pārmaiņas eksporta tirgos, kam jāpievērš uzmanība, jo šie skaitļi papildina stāstu, ko veido slikto ziņu lavīna Eiropas valstu rūpniecības izlaides un uzņēmumu noskaņojuma līknēs.

Ir sajūta, ka Eiropas ekonomika tuvojas nopietniem satricinājumiem, pieaugot nenoteiktībai galvenajos tās tirgos. Ja pasaules lielāko ekonomiku cenšas vadīt cilvēks, kurš neko no ekonomikas nesaprot, nekas labs nav gaidāms. Turklāt tuvojas "skarbais" "Brexit" scenārijs, tā ietekme uz ES ekonomiku varētu būt vērta 0,7% no IKP, prognozē OECD. Ja gada sākumā varēja gaidīt, ka šis gads būs līdzīgs ekonomikas cikla vidusposma vājuma brīdim 2016. gadā, tad šobrīd šķiet, ka var būt darīšana ar kaut ko ļaunāku.

Kā jau parasti, ārējās tirdzniecības dati sniedz ieskatu norisēs, kam ar makro procesiem nav sakara. Piemēram, "airBaltic" lidmašīnu dzinēju vadāšanā uz apkopi un atpakaļ, kas svārsta iekārtu eksportu un importu. Taču šajā "troksnī" šoreiz var saskatīt arī svarīgus signālus.

Aptuveni dalot preču kategorijas vairāk vietējas izcelsmes precēs un reeksportā, atklājas, ka šī gada 1. pusē pašu ražojumu eksports audzis par ~4%, kamēr reeksports samazinājies par ~5%, eksportam kopumā augot par 0,3%. Taču maijā un jo īpaši jūnijā aina strauji mainījās. Jūnijā vietējas izcelsmes preču eksports samazinājās apmēram tikpat, cik eksports kopumā, kas bija par 8,2% mazāks nekā pirms gada. Pavērsiens vispirms skaidrojams ar izmaiņām koksnes izstrādājumu tirgū. Janvārī šo produktu eksports vēl auga par 20,1% gada griezumā, maijā dinamika aizgāja mīnusu zonā, bet jūnijā jau samazinājās par 9,6%. Šajā kategorijā ir maza reeksporta daļa, Latvijā ražotajos produktos ir augsts vietējās pievienotās vērtības īpatsvars, tāpēc šo notikumu ietekme uz ekonomiku var būt liela. Ir zināms, ka eksporta kritums atspoguļo cenu, nevis apjomu kritumu, ražošana kokrūpniecībā jūnijā pat pieauga. Tāpēc sekas pagaidām izjūt uzņēmumu īpašnieki, darbiniekus tās skar maz. Taču, pašreizējām tendencēm turpinoties, gada 2. pusē daļa no uzņēmumiem var krasi sašaurināt vai pat apturēt darbu, tad jau ir iespējams lokāls bezdarba kāpums. Nepatikšanas briest ne tikai noieta tirgos, bet arī apaļkoku piegādē.

Arī citas drīzāk vietējas izcelsmes preču grupas – pārtikas un dzērienu eksports jūnijā aizgāja mīnusos. Pārtikas un dzērienu eksports 1. pusgadā attiecībā pret pērnā gada 1. pusi auga par 6,0%, bet koksnes par 5,0%. Metālu un to izstrādājumu, kā arī mašīnbūves produktu eksports 1. pusgadā samazinājās. Šajās jomās atkārtojas jau nereti iepriekšējos gados redzama situācija – eksports krīt, kamēr attiecīgajās rūpniecības nozarēs pieaugums, tāpēc par šiem skaitļiem it kā varam uztraukties mazāk. Taču, ja koksnes produktu cenu kritums vispirms ir saistīts ar nozarei specifiskiem notikumiem, tad iespējamais vispārējais eksporta tirgu vājums vispirms varētu ietekmēt metālapstrādi un mašīnbūvi. Pagaidām tā pret aukstajiem vējiem turējusies ļoti labi, bet nav garantijas, ka tā būs arī turpmāk.

Kā norāda CSP, koriģējot darba dienu skaita ietekmi, eksports jūnijā gada griezumā samazinājies salīdzinoši nedaudz – par 3,4%, bet pret iepriekšējo mēnesi par 0,1%. Pateicoties neparasti lielam darba dienu skaitam, šī gada 3. ceturksnis neizlīdzinātajos datos var izskatīties puslīdz ciešami. Taču ir skaidrs, ka kopumā gada 2. pusē preču eksportā un rūpniecībā nekas labs nav gaidāms, tāpat arī preču transportā. Lielākās cerības ir uz eksporta "netaustāmo" daļu, jo īpaši IT un biznesa pakalpojumiem, kā arī tūrismu.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, jūnijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 8,2%. Būtisko eksporta kritumu jūnijā noteica mehānismu eksporta samazinājums uz ASV, kas veidoja gandrīz pusi no visa eksporta samazinājuma. Savukārt preču imports saruka vēl straujāk – par 11,9%.

Bez mehānismiem un ierīcēm jūnijā eksporta vērtība samazinājās arī koksnes un tās izstrādājumu, kā arī dzelzs un tērauda grupās. Saruka arī graudaugu, farmācijas produktu un elektroierīču un iekārtu eksports. Savukārt pozitīvi eksportu ietekmēja eļļas augu sēklu un pārtikas rūpniecības ražojumu eksports.

2019. gada jūnijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās par 1,9%. Eksports samazinājās uz Poliju (minerālie produkti, koksne u.c.), Zviedriju (koksne un mēbeles) un Vāciju (koksne un mehānismi), savukārt pieauga uz Igauniju (minerālie produkti un transportlīdzekļi), Spāniju (graudaugi) un Lietuvu (tabaka).

Jūnijā eksports samazinājās arī uz NVS valstīm – par 5,5%. Eksporta vērtība samazinājās uz Krieviju (mehānismi un farmācijas produkti) un Uzbekistānu (farmācijas produkti), savukārt būtiski pieauga uz Baltkrieviju (optiskās ierīces) un Kazahstānu (mehānismi).

Vienlaikus jūnijā būtiski samazinājās eksports uz pārējām valstīm – par 33,2%. Ievērojami samazinājās eksports uz ASV (mehānismi) un Saūda Arābiju (graudaugi), bet pieauga uz Nigēriju (graudaugi) un Nigēru (eļļas augu sēklas un graudaugi).

Straujo preču importa samazinājumu jūnijā lielākoties noteica mehānismu un ierīču un lidaparātu importa vērtības samazinājums. Savukārt pieauga minerālo produktu importa vērtība.

Kopumā pusgadā eksports bija par 0,3% lielāks nekā pirms gada, bet imports palielinājās par 4,3%.

Prognozējams, ka šogad kopumā nebūs vērojams vērā ņemams eksporta pieaugumu, kas skaidrojams ar izaugsmes tempu samazināšanos galvenajās tirdzniecības partnervalstīs.