2019. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,5 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,3 procentpunktiem.
2. ceturksnī bija 61,5 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,9 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 5,4 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds. 2019. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,9 %) par 0,1 procentpunktu pārsniedza vidējo ES rādītāju (6,8%). 2. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājās augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – 6,4 %. Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,1%, bet Lietuvā – 6,2%.
Ilgstošie bezdarbnieki
2019. gada 2. ceturksnī par 1,3 procentpunktiem samazinājies ilgstošo bezdarbnieku (nevar atrast darbu ilgāk par gadu) īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Gada laikā tas samazinājies no 41,3 līdz 40,0%. Savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 6,8 tūkstošiem, un 2. ceturksnī tas bija 24,3 tūkstoši.
Jauniešu bezdarbs
2019. gada 2. ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 15,1%, kas ir par 3,9 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada un par 1,6 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 1,1 tūkstoti.
2. ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 8,6 tūkstoši jeb 14,0% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. To īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā gada laikā palielinājies par 4,1 procentpunktu, bet, salīdzinot ar 1. ceturksni – par 0,9 procentpunktiem.
2. ceturksnī 33,2% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 66,8 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi –pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja. Apsekojuma rezultāti liecina, ka gan gada laikā, gan, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo jauniešu skaits un īpatsvars ir palielinājies, jo daļa audzēkņu un studentu neturpina strādāt vai aktīvi meklēt darbu.
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji
2019. gada 2. ceturksnī 31,0% jeb 433,5 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 0,6 tūkstošiem jeb 0,1%, bet gada laikā – par 5,5 tūkstošiem jeb 1,3%.
2. ceturksnī 15,6 tūkstoši jeb 3,6% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 2,6%, bet 2019. gada 1. ceturksnī – 2,7%.
2. ceturksnī Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,0 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,9 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
