Tuvojamies zemākajam bezdarba līmenim kopš krīzes, ekonomisti par nodarbinātību  (52)

"Lai arī Latvijas ekonomika strauji nometusi apgriezienus, pārmaiņas darba tirgū īstenojas ar dažu ceturkšņu kavēšanos. Tādēļ visai pārliecinošais bezdarba kritums 2. ceturksnī par 0,5 procentpunktiem līdz 6,4% ir likumsakarīgs un kritums, kaut mazāk izteikts, sagaidāms arī turpmākajos ceturkšņos," prognozē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Nākamgad bezdarbs Latvijā varētu būt zemākais kopš neatkarības atjaunošanas, taču līdz ar bezdarba līmeņa mazināšanos darba tirgū arvien vairāk ir jūtama demogrāfisko faktoru ietekme un pārskatāmā nākotnē darba devējiem jārēķinās ar hronisku darbinieku trūkumu, kas skars gandrīz visas nozares," uzskata bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Lielais jautājums par darba tirgus tuvāko nākotni ir – vai šobrīd jau ļoti ticamā recesija ASV un ES, kā arī Latvijas ekonomikas pieauguma tālāka piebremzēšanās var novest pie bezdarba pieauguma? "Visdrīzāk nē, bet darba tirgū varētu būt gadu vai divus ilgs "plato"," atbild "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Finanšu ministrijā norāda, ka ar gada laikā piedzīvoto samazinājumu par 1,3 procentpunktiem līdz 6,4% bezdarba līmenis Latvijā jau gandrīz ir pietuvojies Lietuvas rādītājam, kur tas otrajā ceturksnī bija 6,2%, bet joprojām ir būtiski augstāks nekā Igaunijā, kur bezdarbs bija 5,1%. Arī turpmākajos ceturkšņos, neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos, bezdarbs Latvijā turpinās samazināties, tomēr krituma tempi būs mērenāki.

Vienlaikus Latvijas Bankas ekonomists Miķelis Zondaks skaidro, ka darba tirgus ir aktīvs un notiek darbinieku migrēšana starp nozarēm. To var iniciēt kā darbaspēka nepieciešamības mazināšanās vienā nozarē, tā darbaspēka pieprasījuma palielināšanās citā nozarē, kas spēj piedāvāt darbiniekiem pievilcīgākus nodarbinātības nosacījumus – lielāku algu, izdevīgākas darba stundas vai papildu labumus. Ņemot vērā, ka bezdarbnieku skaits samazinās, varam secināt, ka pašlaik dominē otrais variants. Tomēr, ja darbaspēka piesaiste nav notikusi kopsolī ar produktivitātes kāpumu, tad tā rada papildu izmaksas, kas palielina produkcijas pašizmaksu. Rezultātā laika gaitā arī pievilcīgākie darba devēji var zaudēt konkurētspēju.

Ekonomikā joprojām ir gaidāms pieaugums, lai arī lēnāks. Tomēr risku ir daudz, īpaši ārpus Latvijas robežām – piemēram, vēl lielāka tirdzniecības karu saasināšanās, "Brexit", straujāka bremzēšanās Ķīnas ekonomikā. Piepildoties sliktākajam scenārijam, ekonomikas izaugsme Latvijā var sabremzēties jau daudz būtiskāk, nekā liecina šī brīža prognozes, vai pat samazināties. Nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences un negatīvais migrācijas saldo, kas ir iedzīvotāju skaita krituma pamatā, šādā situācijā palīdzēs mazināt negatīvo ietekmi uz darba tirgu, tai skaitā ierobežojot bezdarba līmeņa pieaugumu, vērtē "Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols teic, ka, ņemot vērā izaugsmes tempu palēnināšanos, sagaidāms, ka nodarbināto skaits 2019. gadā kopumā varētu augt lēnāk, tomēr vidēji gadā saglabājot pozitīvu dinamiku. Kopumā 2019. gadā nodarbināto skaits varētu palielināties par aptuveni 0,2%, bet bezdarba līmenis varētu noslīdēt līdz 6,5 %.

Ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanās Latvijas darba tirgu pagaidām būtiski nav skārusi un bezdarba līmenis Latvijā strauji tuvojas zemākajam līmenim kopš krīzes. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī bezdarbs Latvijā samazinājies līdz 6,4% un pēdējā gada laikā bezdarbnieku skaits sarucis par gandrīz 14 tūkstošiem. Tas nozīmē, ka jau nākamgad bezdarbs Latvijā varētu būt zemākais kopš neatkarības atjaunošanas, taču līdz ar bezdarba līmeņa mazināšanos darba tirgū arvien vairāk ir jūtama demogrāfisko faktoru ietekme un pārskatāmā nākotnē darba devējiem jārēķinās ar hronisku darbinieku trūkumu, kas skars gandrīz visas nozares.

Salīdzinājumā ar pērno gadu bezdarba līmenis Latvijā otrajā ceturksnī ir sarucis par 1,3 procentpunktiem, taču nedaudz negaidīts ir nodarbināto skaita kritums otrajā ceturksnī par 0,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas nozīmē, ka bezdarba samazinājums ir noticis uz iedzīvotāju skaita mazināšanos ekonomiski aktīvajā vecumā, kā arī nedaudz zemāku iedzīvotāju aktivitāti darba tirgū. Lai arī ekonomikas izaugsme ir kļuvusi lēnāka, šī brīža ekonomiskajam ciklam tas nešķiet loģiski un nodarbināto skaita samazinājums vismaz daļēji varētu būt saistīts ar nodokļu likumdošanas izmaiņām, jo nodarbināto skaita kritums noticis pamatā uz pašnodarbināto un darba devēju rēķina. To apstiprina arī Valsts ieņēmuma dienesta dati par darba ņēmēju skaitu Latvijā, kas šī gada pirmajos piecos mēnešos palielinājies vidēji par 1,8%.

Tomēr līdz ar zemāku bezdarba līmeni darba tirgū šobrīd arvien vairāk jūtama demogrāfisko faktoru ietekme, ko visspilgtāk raksturo nodarbināto jauniešu un pirmspensijas, kā arī pensijas vecuma strādājošo attiecība. Kā liecina jaunākie dati, nodarbināto iedzīvotāju skaits vecumā līdz 24 gadiem šī gada otrajā ceturksnī pirmo reizi noslīdējis zem 50 tūkstošiem, kamēr nodarbināto skaits vecumā no 55 līdz 64 gadiem sasniedzis gandrīz 180 tūkstošus, un strādājošo pensionāru skaits vecumā līdz 74 gadiem tuvojas 40 tūkstošiem. Šāds strādājošo vidējā vecuma pieaugums arī varētu būt iemesls mazākai aktivitātei darba tirgū, jo salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu iedzīvotāju skaits, kuri atrodas ārpus darba tirgus saistībā ar veselības stāvokli ir audzis par 8,6 tūkstošiem un šobrīd tuvojas 70 tūkstošiem.

Neskatoties uz kopumā iepriecinoši zemu bezdarba līmeni Latvijā, tas joprojām lielākais Baltijā un Austrumeiropā, tādēļ noteikti ir potenciāls tā tālākam samazinājumam. Taču vienlaikus ekonomikas izaugsme bremzējas un tuvākajos ceturkšņos uzlabojumi Latvijas darba tirgū, visticamāk, kļūs lēnāki. Darba tirgus ar novēlošanos izjūt izmaiņas ekonomikā un uzņēmēju aptaujās pēdējos mēnešos vērojams nodarbinātības gaidu kritums būvniecībā, kā arī rūpniecībā. Tomēr lēnāka izaugsme un tam sekojošs mazāks pieprasījums pēc darbiniekiem kopējo situāciju darba tirgū būtiski nemainīs, un pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ir arvien izteiktāku darbinieku deficītu, kā arī tālāku darba alga kāpumu. Pēc manām prognozēm, bezdarbs Latvijā šogad būs ap 6,5%, savukārt nākamgad tas varētu būt tuvu 6%.

Lai arī Latvijas ekonomika strauji nometusi apgriezienus, pārmaiņas darba tirgū īstenojas ar dažu ceturkšņu kavēšanos. Tādēļ visai pārliecinošais bezdarba kritums 2. ceturksnī par 0,5 procentpunktiem līdz 6,4% ir likumsakarīgs un kritums, kaut mazāk izteikts, sagaidāms arī turpmākajos ceturkšņos.

Tuvākā gada laikā bezdarbs varētu sasniegt savu zemāko punktu, jo tā samazināšanas potenciāls jau patlaban ir praktiski izsmelts. Iespējams, tas vēl paspēs palīst zem 6% atzīmes. Ja ekonomika atdzisīs straujāk, arī bezdarbs atgūsies ātrāk. Tādējādi uz nākamo gada otru pusi, visticamāk, jau varam piedzīvot nelielu bezdarba pieaugumu. Mazspējīga izaugsme un darba samaksas spiediens būs vieni no galvenajiem nosacījumiem. Īpaši svarīgi būs tas, kā veiksies būvniecības un tirdzniecības sektoriem. Nespēja tikt galā ar strauji augošajām darbaspēka izmaksām ir viens no iemesliem, kā dēļ jau trīs ceturkšņus nebūtiski, bet aug bezdarbs Igaunijā.

Priecē arī augstais nodarbinātības līmenis, kas otrajā ceturksnī sasniedza 64,7%. Situācija darba tirgū saglabāsies ārkārtīgi sarežģīta pat zemākas izaugsmes apstākļos, un ir jāmeklē veidi, kā cilvēkiem, kuri šobrīd ir ārpus tā, darba tirgū iesaistīties. Iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā pastāvīgi rūk. Gada laikā nodarbināto skaits samazinājās par četriem tūkstošiem, kamēr nodarbinātības līmenis audzis par 0,3 procentpunktiem. Tādēļ veiksmīga politika no valsts un darba devēju puses varētu nedaudz atvieglot darbaspēka pieejamības problēmu.

Apsekojuma dati rāda, ka strauji uzlabojas darba samaksas struktūra. Respektīvi, samazinās zemu ienākumu saņemošo mājsaimniecību skaits. Straujākais uzlabojums ir noticis grupā no 700 līdz 1400 eiro, kuru īpatsvars audzis par 4,9 procentpunktiem līdz 30,2%. Par 1,7 procentpunktiem palielinājies to, kas saņem 1400 eiro un vairāk. Sagaidāms, ka uzlabojumu temps piebremzēsies.

Bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa. Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008. gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis.

Ekonomikas izaugsme vairs nav tik jaudīga, lai spētu dzīt augstāk jau tā vēsturiski augsto iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmeni (iedzīvotāju īpatsvars 15-74 gadu vecumā, kas strādā vai meklē darbu). Izskatās, ka tas savu pīķi varētu būt sasniedzis jau pērn un šogad nedaudz samazinās. Pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma ir apstājies strādājošo skaita pieaugums. Otrajā ceturksnī nodarbināto skaits saruka par 0,4%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Statistikas dati rāda, ka kopš pērnā gada beigām samazinās nostrādāto stundu skaits. Šie, iespējams, jau ir signāli tam, ka pārkaršanas riski darba tirgū nedaudz mazinās līdz ar lēnāku ekonomikas izaugsmi. Tomēr darbaspēka trūkums pagaidām vēl nav būtiski mazinājies, vismaz uzņēmumu aptaujās to vēl neredzam. Arī vakanču īpatsvars saglabājas paaugstinātā līmenī.

Ekonomikas izaugsmes palēnināšanās palīdzēs atdzesēt darba tirgu un mazināt darbaspēka trūkumu. Gaidāms, ka bezdarba līmenis saglabāsies pašreizējā līmenī vai nedaudz pieaugs, savukārt nodarbināto skaitā arī turpmākajos ceturkšņos redzēsim kritumu galvenokārt sarūkošā iedzīvotāju skaita ietekmē, bet atsevišķas nozarēs to papildus veicinās arī vājāka izaugsme.

Ekonomikā joprojām ir gaidāms pieaugums, lai arī lēnāks. Tomēr risku ir daudz, īpaši ārpus Latvijas robežām – piemēram, vēl lielāka tirdzniecības karu saasināšanās, "Brexit", straujāka bremzēšanās Ķīnas ekonomikā. Piepildoties sliktākajam scenārijam, ekonomikas izaugsme Latvijā var sabremzēties jau daudz būtiskāk, nekā liecina šī brīža prognozes, vai pat samazināties. Nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences un negatīvais migrācijas saldo, kas ir iedzīvotāju skaita krituma pamatā, šādā situācijā palīdzēs mazināt negatīvo ietekmi uz darba tirgu, tai skaitā ierobežojot bezdarba līmeņa pieaugumu.

Latvijas darba tirgus patlaban tiecas sekot mērenākam tautsaimniecības gada izaugsmes tempam. Jau gada pirmajā pusē prognozējām, ka darba tirgus attīstību šajā gadā ietekmēs tautsaimniecības izaugsme. Pēc samazinājuma gada sākumā iekšzemes kopprodukts 2. ceturksnī uzrādīja pieaugumu, un paredzams, ka līdzīga izaugsme turpināsies vismaz līdz gada beigām gan iekšzemes kopproduktam, gan darba tirgus rādītājiem.

2019. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar 1. ceturksni, nodarbināto skaits pieaudzis par 2 tūkstošiem līdz 905,6 tūkstošiem, savukārt bezdarbnieku skaits – samazinājies par 5,4 tūkstošiem. Šāda situācija ir iespējama, jo samazinājies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. Pirmšķietami varētu domāt, ka darba tirgus rādītājos tikai atspoguļojas demogrāfijas rādītāji, tomēr ir svarīgas detaļas, kas jāņem vērā.

Darba tirgus ir izteikti sezonāls, tādēļ būtiski ir salīdzināt rādītājus ilgākā laika periodā. Piemēram, lai gan nodarbināto skaits ceturkšņa griezumā ir pieaudzis, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, tas ir samazinājies par 0,44%. Lai gan tas nešķiet daudz, jāņem vērā, ka nodarbinātības samazinājums ceturksnim pret iepriekšējā gada ceturksni nebija novērots kopš 2017. gada 2. ceturkšņa, un kopš tā laika nodarbināto skaits pieauga vidēji par 1.3%.

Tāpat jāņem vērā, ka līdzšinēji nodarbināto skaits pieaug. Par spīti tam, šī gada 2. ceturkšņa 905,6 tūkstoši nodarbināto ir zem iepriekšējā gada vidējā rādītāja. Protams, nodarbināto skaits šogad var vēl būtiski pieaugt, tomēr pēdējos piecos gados nodarbinātības rādītāji 2. ceturksnī parasti bijuši virs attiecīgā gada vidējā rādītāja (izņemot jau iepriekš minēto 2017. gada 2. ceturksni). Tas liecina, ka tautsaimniecības izaugsmes tempa samazināšanās ietekmējusi arī darba tirgus izaugsmi. Tā kā ekonomiskā izaugsme šogad vairs nesola būtiskus pozitīvus pārsteigumus, to pašu varam sagaidīt arī darba tirgū – nelielu izaugsmi.

Turklāt bezdarba līmenis 6,4% ir tikai "vidējā temperatūra darba tirgū", un dažādās vecumgrupās tā atšķiras. Piemēram, bezdarba līmeņi variē no 4,9% 45-54 gadu grupā līdz 15,1% 15-24 gadu grupā. Un, lai gan bezdarbnieku skaits kopumā mazinās, atsevišķās vecuma grupās tas tomēr pieaug. Tas liecina, ka ne visi strādāt gribētāji šobrīd atrod sev vēlamu vai piemērotu darba vietu.

Arī nozaru griezumā nodarbinātības rādītāji uzrāda dažādas tendences. Piemēram, apstrādes rūpniecībā aizņemto darbavietu skaits no 2018. gada sākuma līdz 2019. gada 1. ceturksnim it kā būtiski nemainās – ik ceturksni gada pieaugums ir mazāks nekā 1% (2. ceturkšņa dati būs pieejami septembrī). Tomēr, skatot apakšnozares, redzams, ka deviņās no 32 apakšnozarēm aizņemto darbavietu skaits ik ceturksni ir samazinājies un teju pusei apakšnozaru aizņemto darbavietu skaits šajā laika posmā ir vidēji samazinājies. Tātad pārējās – palielinājies.

Tas nozīmē, ka darba tirgus ir aktīvs un notiek darbinieku migrēšana starp nozarēm. To var iniciēt kā darbaspēka nepieciešamības mazināšanās vienā nozarē, tā darbaspēka pieprasījuma palielināšanās citā nozarē, kas spēj piedāvāt darbiniekiem pievilcīgākus nodarbinātības nosacījumus – lielāku algu, izdevīgākas darba stundas vai papildu labumus. Ņemot vērā, ka bezdarbnieku skaits samazinās, varam secināt, ka pašlaik dominē otrais variants. Tomēr, ja darbaspēka piesaiste nav notikusi kopsolī ar produktivitātes kāpumu, tad tā rada papildu izmaksas, kas palielina produkcijas pašizmaksu. Rezultātā laika gaitā arī pievilcīgākie darba devēji var zaudēt konkurētspēju (īpaši šī brīža apstākļos).

Tas kārtējo reizi atgādina, ka papildu darbaspēka piesaistei uzņēmumiem jāveido arī stratēģija produktivitātes celšanai, kas nepieciešama konkurētspējas nodrošināšanai.

Darba tirgus datos jūt izaugsmes bremzēšanās ietekmi, taču no algota darba veicēju viedokļa situācija joprojām ir visnotaļ patīkama. Galvenā sliktā ziņa – ir apstājies nodarbinātības pieaugums, 2. ceturksnī strādāja par 0,4% cilvēku mazāk nekā pirms gada. Nodarbinātības līmenis tomēr pieauga, jo samazinājās ekonomiski aktīvo cilvēku skaits. Jūtami, par 0,9 stundām sarucis vidēji nostrādātais laiks, darba laika samazināšanās ir ilglaicīga tendence, taču ne tik strauja. Neparasti ir arī tas, ka 2. ceturksnī ir pieaudzis ekonomiski neaktīvo cilvēku skaits, tas kopš 2010. gada bija samazinājies. Ekonomiski aktīvo cilvēku skaits, par spīti kopskaita kritumam, iepriekšējos četros gados bija stabils, šogad tas atkal slīd lejup un 2. ceturksnī sasniedza līdz šim zemāko līmeni. Var teikt, ka kopš 2013. gada nodarbināto skaits nav nozīmīgi mainījies, svārstoties ap vienu punktu. Aizņemto darbavietu skaits turpretim audzis par apmēram 50 tūkstošiem, kas ir burvīga Latvijas statistikas iezīme.

Galvenā labā ziņa šodienas datos – bezdarba līmenis 2. ceturksnī gada griezumā vēl samazinājās ļoti strauji, sarūkot par 1,3 procentpunktiem līdz 6,4%. Saimniecisko lietu kopējā stāvokļa uzlabošanos valstī atspoguļo arī mazo algu saņēmēju īpatsvara samazināšanās un pretēja virzība otrā algu skalas galā. Samazinās arī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars. Darba meklētāju skaits ir otrais zemākais aiz 2007. gada 4. ceturkšņa, bet tad iedzīvotāju skaits bija lielāks.

Bezdarba kritums pa mēnešiem 2. ceturkšņa laikā bija lēnāks nekā parasti. Daļēji var būt vainojama lēnāka izaugsme, daļēji tas, ka līmenis jau ir diezgan zems. Reģistrētā bezdarba datos gada griezumā situācijas uzlabošanās ir apstājusies Rīgā un tās apkārtnē, kā arī Zemgalē, kurā jau bija zemākais bezdarbs pārējo reģionu starpā. Domājams, ka 3. ceturksnī nebūs tāda bezdarba krituma, kāds parasti ir salīdzinājumā ar 2. ceturksni, vidēji 0,4 procentpunkti pēdējos 10 gados. Bezdarba samazināšanās gada griezumā kļūs pakāpeniskāka.

Lielais jautājums par darba tirgus tuvāko nākotni ir – vai šobrīd jau ļoti ticamā recesija ASV un ES, kā arī Latvijas ekonomikas pieauguma tālāka piebremzēšanās var novest pie bezdarba pieauguma? Visdrīzāk nē, bet darba tirgū varētu būt gadu vai divus ilgs "plato", pēc kura bezdarba samazināšanās atsāksies jau lielā mērā strukturālu procesu, vispirms, iedzīvotāju izvietojuma maiņas rezultātā. Ir iespējamas nepatikšanas dažās eksporta nozarēs, kurās atsevišķi uzņēmumi atlaidīs strādājošos. Taču būs citi, kuri turpinās pieņemt darbā. Uzņēmumu vērtējumi par strādājošo skaita izmaiņām nākamā gada laikā joprojām diezgan optimistiski. Liela nozīme būs tam, cik lielā mērā uzņēmumi varēs absorbēt tirgus svārstības, to rentabilitāte pēc ilgstoša kāpuma sāka samazināties pērn rudenī, taču joprojām ir pieklājīga. Krīzes riskam visvairāk pakļautajā meža nozarē pērnais gads uzņēmumiem bija izcils, tie tika brīdināti par nepieciešamību veidot rezerves. Atlaižot cilvēkus tagad, tos vēlāk dabūt atpakaļ var būt grūti.

Svarīgi ir arī tas, ka būs lielas atšķirības reģionos un nozarēs. Rīgā, kuras galvenais eksports ir strauji augošie biznesa un IT pakalpojumi un kuras mājokļu tirgus ir augšupejas fāzē, ko var apturēt tikai ļoti liels ārējais šoks, situācija no darbinieku viedokļa joprojām būs visnotaļ patīkama. Preču ražošana un transports ir izvietots galvenokārt pārējā Latvijā, kur darba tirgū tuvākajā nākotnē var parādīties kontrasti, kurus noteiks to eksporta specializācija.

Pēc straujā pieauguma pagājušajā gadā, kad tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits bija palielinājies par 1,6%, šogad nodarbinātības pieaugums ir vājinājies un otrajā ceturksnī tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits bijis par 0,4% mazāks nekā pirms gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Bezdarba līmenis vienlaikus turpina visai spēcīgi samazināties, noslīdot līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada.

Nodarbinātības līmenis – nodarbināto īpatsvars starp visiem darbspējas vecuma iedzīvotājiem – šā gada otrajā ceturksnī bijis 64,7%, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni palielinoties par 0,3 procentpunktiem un tāpat uzrādot vājāku pieaugumu nekā pagājušajā gadā, kad nodarbināto īpatsvars bija audzis par 1,6 procentpunktiem. Skatoties pa nozarēm, strādājošo skaits pēdējā gada laikā visvairāk palielinājies ieguves rūpniecībā, būvniecībā un administratīvo pakalpojumu nozarēs, šā gada pirmā ceturkšņa beigās bijis attiecīgi par 7,1%, 6,8% un 5,3% lielāks nekā pirms gada. Vienlaikus darba vietu skaita samazinājums pēdējā gada laikā bijis finanšu pakalpojumu, energoapgādes un valsts pārvaldes nozarēs, liecina dati par aizņemtajām darba vietām pirmā ceturkšņa beigās.

Līdz ar straujo ekonomikas izaugsmi pēdējo gadu laikā spēcīgāk augošās nozares arī saskārušās ar grūtībām atrast darbiniekus un jau gandrīz divus gadus būtiski audzis neaizpildīto darba vietu skaits. Brīvo darba vietu īpatsvars 2019. gada pirmā ceturkšņa beigās sasniedza 3% no visām darba vietām – augstāko rādītāju kopš 2008. gada, un kopumā pēdējā gada laikā brīvo darba vietu skaits ir palielinājies par 28,1%. Brīvo darbavietu skaits visstraujāk audzis būvniecībā, profesionālo pakalpojumu, veselības aprūpes un izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs, lai gan pieauguma iemesli pa nozarēm ir atšķirīgi. Ja būvniecībā un pakalpojumos to noteicis augošais pieprasījums un nozares straujā attīstība, veselības un ēdināšanas nozarēs tas vairāk saistīts ar zemo darba samaksas līmeni. Vienlaikus gan ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās, gan darbaspēka apsekojuma dati un Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka pieprasījums pēc darbiniekiem pēdējos mēnešos sācis mazliet vājināties. Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto brīvo darba vietu skaits pēc vairāk nekā gadu ilgušā straujā kāpuma kopš aprīļa ir sācis pakāpeniski samazināties, no 34,4 tūkstošiem aprīļa beigās noslīdot līdz 30,3 tūkstošiem jūlija beigās.

Bezdarba līmenis tajā pašā laikā turpina strauji kristies, ko nosaka gan ekonomikas izaugsme, gan darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās. Ar gada laikā piedzīvoto samazinājumu par 1,3 procentpunktiem līdz 6,4% bezdarba līmenis Latvijā jau gandrīz ir pietuvojies Lietuvas rādītājam, kur tas otrajā ceturksnī bija 6,2%, bet joprojām ir būtiski augstāks nekā Igaunijā, kur bezdarbs bija 5,1%. Arī turpmākajos ceturkšņos, neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos, bezdarbs Latvijā turpinās samazināties, tomēr krituma tempi būs mērenāki.

Līdz ar ekonomisko aktivitāšu piebremzēšanos, arī nodarbināto skaita pozitīvā dinamika gada 2. ceturksnī ir apstājusies un gada griezumā nodarbināto skaits samazinājās par 0,4% jeb aptuveni 4 tūkstošiem. Neskatoties uz to, turpina pieaugt gan nodarbinātības līmenis, gan samazināties bezdarbs. Nodarbinātības līmenis 2. ceturksnī palielinājās līdz 64,7%, kas ir par 0,3 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā 2018. gada 2. ceturksnī. Vienlaikus bezdarba līmenis samazinājās līdz 6,4%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2007. gada.

Kopumā 2019. gada 2. ceturksnī bija nodarbināti 905,6 tūkstoši iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem, bet darba meklētāju skaits samazinājās līdz 61,5 tūkstošiem, kas ir par gandrīz par 14 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada.

Vienlaikus darba tirgu turpina ietekmēt demogrāfijas tendences – iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā gada 2. ceturksnī samazinājās par vairāk nekā 12,4 tūkstošiem, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni. Tas kopumā negatīvi ir atsaucies uz darbaspēka piedāvājuma dinamiku – ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits atbilstošā periodā samazinājās par gandrīz 18 tūkstošiem jeb 1,8%.

Tāpat pēc 2 gadu stabila pieauguma samazinājusies ir arī iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū. Gada griezumā iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem un 2. ceturksnī tas bija 69% vecuma grupā no 15-74 gadiem. Līdz ar to tas norāda, ka darba tirgus pašlaik ir sasniedzis savu potenciālu un turpmāki uzlabojumi iespējami tikai mazinot strukturālās disproporcijas – reģionālās atšķirības, prasmju pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstības.

Uz strukturālām neatbilstībām darba tirgū norāda arī tas, ka Latvijā joprojām bezdarba līmenis ir jūtami augstāks nekā kaimiņos – Igaunijā bezdarba līmenis gada 2. ceturksnī bija 5,1%, savukārt Lietuvā – 6,2%.

Jāņem vērā, ka Latvijā joprojām 40% jeb 24,3 tūkstoši no visiem darba meklētājiem ir bez darba ilgāk par gadu, līdz ar to daudzi no tiem ir zaudējuši darba iemaņas, kā arī to prasmes vairs neatbilst darba tirgū pieprasītām. Tāpat būtiska strukturālā bezdarba veidojošā komponente Latvijā ir darba tirgus reģionālās neatbilstības – bezdarba līmeņa atšķirības starp Rīgas un Latgales reģioniem joprojām veido gandrīz desmit procentpunktus.

Ņemot vērā izaugsmes tempu palēnināšanos, sagaidāms, ka nodarbināto skaits 2019. gadā kopumā varētu augt lēnāk, tomēr vidēji gadā saglabājot pozitīvu dinamiku. Kopumā 2019. gadā nodarbināto skaits varētu palielināties par aptuveni 0,2%, bet bezdarba līmenis varētu noslīdēt līdz 6,5%.