Pašlikvidācijas procesā esošā "ABLV Banka" turpina pārbaudīt klientus pirms veikt apjomīgu noguldījumu izmaksas, tikmēr Finanšu izlūkošanas dienests jau iesaldējis aizdomīgus aptuveni 90 miljonus eiro, svētdienas vakarā vēstīja LNT Ziņas.
Pirms "ABLV Banka" sāks izmaksāt noguldījumus, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro, jau vairākus mēnešus bankas likvidatori pārbauda klientus, lai no bankas neaizplūstu nelegāli iegūta nauda. Tas jādara saskaņā ar šogad martā apstiprināto 400 lapaspušu biezo metodoloģiju, kurā arī norādīts, kas jādara, ja atklājies kas aizdomīgs.
Pārbaudes saistītas ar apvainojumiem par naudas atmazgāšanas shēmām un amatpersonu kukuļošanu, ko pērn izteica ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls.
Naudu kopumā cer sagaidīt ap 3000 personām, kas bankai pieteikušas prasības par diviem miljardiem eiro. Šobrīd apjoms mainās tikai valūtas kursa svārstību dēļ. Jūnijā klientu naudai fiksēts vērtības zudums par 3,8 miljoniem eiro.
Pirmās lielo noguldījumu izmaksas banka sola septembrī. Tiesa, Finanšu izlūkošanas dienestā nedaudz pārsteigti, ka no bankas likvidatoriem vēl nav saņemts neviens ziņojums par aizdomīgiem darījumiem. "Finanšu izlūkošanas dienests bija gatavs jau 1.jūlijā saņemt ziņojumus no bankas likvidatoriem, faktiski bijām tā teikt, zemajā startā, lai sāktu strādāt," LNT atzina dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.
Bankā šo situāciju nekomentē, bet Znotiņa tam kā iespējamo iemeslu min likvidatoru izvēlēto pieeju sākt izmaksas zemāka riska klientiem. Naudu, par kuru ziņots dienestam, izmaksāt nedrīkst.
Tiesa, izrādās, arī iepriekš bankai bijušas problēmas ar ziņojumiem, kas ir svarīgi aizdomīgas naudas izķeršanai.
"Diemžēl esam spiesti teikt, ka "ABLV Bankas" ziņojumi reti bija ļoti kvalitatīvi un līdz ar to bija, protams, jāstrādā sarežģītos apstākļos, arī vēsturiski sarežģītos apstākļos," tā LNT ziņām norādīja Znotiņa.
Finanšu izlūkošanas dienests vienlaikus turpina analizēt bankas vēsturiskos un ar tiem saistītus esošos bankas klientus un to darījumus kopš 2013. gada, un līdz šim jau iesaldējis aptuveni 90 miljonus aizdomīgas izcelsmes eiro. Salīdzinot ar pērno gadu, šogad iesaldēto naudas līdzekļu apjoms audzis vairākkārt.
"Mēs tikai esam faktiski sākuši, jo mēs tādu šī brīža datu apjomu, ko esam pieprasījuši, saņēmām tikai jūnija beigās,"atklāja Znotiņa. Viņa atzina, ka dienesta rīcībā ir ļoti liels informācijas apjoms, to izpēte varētu prasīt divus trīs gadus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
