"Rīgas satiksme", "Latvenergo", Latvijas Universitāte, "Rīgas 1. slimnīca", "Latvijas dzelzceļš", "Olainfarm" u. c. – tie ir uzņēmumi, kurus nesen ir vai nu apmeklējuši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki, vai arī tajos veiktas straujas kustības vadības līmenī, kas izraisījušas plašu sabiedrības interesi, iesaisti un viedokļu apmaiņu. Intervijā portālam "Delfi" Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs skaidro, kā šādas pārmaiņas vērtējamas no korporatīvās pārvaldības skatpunkta un kā noteikt tos uzņēmumus, kuriem, iespējams, problēmas vēl tikai priekšā.
Šobrīd redzam samērā daudz skaļu pārmaiņu uzņēmumu vadības līmenī. Vienas no tām, kurās ir iesaistījušies attiecīgie jaunie ministri, ir "Latvenergo" padomes maiņa un atsevišķu "Latvijas dzelzceļa" valdes locekļu nomaiņa. Vērtējot no korporatīvās pārvaldības viedokļa, cik pārdomātas un atbilstošas ir bijušas šīs pārmaiņas?
Mainoties politiskajai varai, nevajadzētu būt izmaiņām uzņēmumu vadības komandā. Kad Latvija iestājās OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija), mēs solījām meklēt profesionāļus, nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu valdes locekļiem un veidojot padomes, atlases komisijām rīkojot konkursus utt. Balstoties uz šo loģiku, ja pirms pāris gadiem ir atrasti šie profesionāļi un darbi tiek labi paveikti, tad, nomainoties valdībai, nekādai ietekmei nevajadzētu būt.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
