Viņa atgādināja, ka saskaņā ar izmaiņām Eiropas Savienības normatīvajos aktos dzērienu ražotājiem ir jāuzņemas atbildība par saražoto iepakojumu un tā savākšanu otrreizējai pārstrādei. "Ja tas netiks izdarīts, mums draud smagas sankcijas no Eiropas Savienības par Vienreizējās plastmasas direktīvas mērķu nesasniegšanu, proti, līdz 2025. gadam katrai dalībvalstij ir jānodrošina 77%, bet līdz 2029. gadam – 90% vienreizējo plastmasas pudeļu ar vāciņiem savākšanu un otrreizēju pārstrādi," atgādināja Šure.
LPUF padomes priekšsēdētāja uzsvēra, ka depozīta sistēmas ieviešana ir svarīga gan vides piesārņojuma samazināšanai, gan resursu atkārtotai izmantošanai un to atbalsta visa dzērienu ražošanas nozare. "Depozīta sistēma būs piemērojama visiem dzērienu ražotājiem un importētājiem. Ražotāji neplāno paaugstināt produktu izmaksas depozīta sistēmas ieviešanas dēļ, līdz ar to dzērienu cenas veikalu plauktos sistēmas ieviešana nesadārdzinās. Savukārt patērētājiem būs iespēja atgūt daļu no samaksātā, pudeles nododot. Depozīta sistēmu veidosim maksimāli efektīvu, strādājot kopā ar likumdevējiem un mazumtirgotājiem," apliecināja Šure.
Viņa teica, ka likumprojekts attiecībā uz depozīta sistēmas izveidi patlaban ir Saeimā starp otro un trešo lasījumu, un ir iesniegti daudz priekšlikumi. "Aktīvi strādājam kopā ar likumdevējiem un visām iesaistītajām pusēm, lai šogad beidzot pieliktu punktu 20 gadu ilgušajām diskusijām par depozīta sistēmas ieviešanu. Mēs ļoti vēlētos, lai process neievilktos garumā un likumprojekta pieņemšana neaizkavētos, jo direktīvas mērķi ir izaicinoši," norādīja Šure.
Vienlaikus viņa pozitīvi novērtēja, ka depozīta sistēmu varētu ieviest jau no 2022. gada 1. februāra, nevis gadu vēlāk kā sākotnēji tika paredzēts. Šure arī nozares vārdā pauda cerību, ka depozīta sistēma motivēs cilvēkus vairāk šķirot atkritumus un arī nodot dzērienu ražotājiem nepieciešamos izejmateriālus otrreizējai pārstrādei. Lai arī sākotnēji tā paredzēs savākt PET pudeles, pēcāk varētu to paplašināt ar citām dzērienu iepakojuma kategorijām.
Jau vēstīts, ka jūnijā Saeima otrajā lasījumā apstiprināja ar depozīta sistēmu saistītos grozījumus Iepakojuma likumā.
Likumprojekts paredz, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečotā summa. Čeku varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli, iegādājoties preces tirdzniecības vietā, kurā gala lietotājam realizē dzērienus depozīta iepakojumā.
Plānots, ka pārdevējiem tirdzniecības vietās būs jāpieņem visi depozīta iepakojumu veidi vai jānodrošina to pieņemšana citā tirdzniecības vietā, šķiroto atkritumu savākšanas laukumā vai iepakojumu pieņemšanas punktā. Informācija par tuvāko depozīta iepakojumu pieņemšanas vietu būs jāizvieto redzamā vietā.
Likuma grozījumi paredz, ka tirgotājiem saņemtais iepakojums būs jānodod depozīta sistēmas operatoram. Gadījumā, ja operators depozīta sistēmas darbības laikā no tās iegūs peļņu, šī peļņa būs jāreinvestē depozīta sistēmas attīstības un darbības efektivitātes nodrošināšanai. Tas būs jādara saskaņa ar līgumu, kas noslēgts ar Valsts vides dienestu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
