alus kausi, alus svētki
Foto: LETA
Daži alus ražotāji saviem brūvējumiem norāda sastāvu un ražošanas valsti, bet citi to nedara. Portāls "Delfi" skaidro, kas noteic atšķirības un kādos gadījumos jānorāda izcelsmes valsts un sastāvs vai konkrētas sastāvdaļas.

Latvijā ir maz tādu alus mīļu, kuri kaut reizi nebūtu dzirdējuši vai paši piedalījušies sarunās par tēmu – "kas tad ir īsts alus", "šis tak ir pulveralus", "susla" vai arī – "šis gan ir īsts alus". "Delfi" jau rakstīja, ka Latvijā šobrīd ir 59 alus ražošanas uzņēmumi, 55 no tiem ir mazās alus darītavas. Izpētītais liek diezgan droši apgalvot – vienotas izpratnes par norādīto produkta sastāvu un izcelsmes valsti nav.

Alus marķēšanā piemēro Eiropas Savienības regulu, tās 16. pants paredz izņēmumus, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem 16. panta 4. punkts noteic, ka sastāvdaļu saraksts nav obligāts attiecībā uz dzērieniem, kuru alkohola saturs pārsniedz 1,2 tilpumprocentus, tātad arī alus marķējumā nav jānorāda sastāvdaļu saraksts, izņemot jānorāda tās sastāvdaļas, kas izraisa alerģiju vai nepanesību, piemēram, miežu iesalu, skaidro PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Inese Levane.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!