Šāds pieņēmums gan ir visnotaļ romantizēts, jo Latvijā pieejamās pārdošanā esošās muižas ir ārkārtīgi atšķirīgā stāvoklī. Lai gan ir sakopti un skaisti nami, daudzas no muižām ir grausta stāvoklī, un to restaurācijas izmaksas daudzkārt pārsniegtu iegādes izmaksas.
Portāls "Delfi" nejaušas izvēles kārtībā piedāvā aplūkot desmit muižas, kuras šobrīd ir pārdošanā. Muižas meklējām "Facebook" sludinājumos, nekustamo īpašumu tirgoņu lapās, kā arī citos sludinājumu portālos. Pie katras no muižām minēta tās pārdošanas cena, kas "Delfi" apkopojumā svārstās no 28 tūkstošiem eiro līdz 3,2 miljoniem eiro.
Padures muiža
Padures upītes krastā gleznainā uzkalniņā atrodas Padures muižas pils – viena no greznajām muižnieku mītnēm. Šīs muižas stāsts bijis gana kolorīts un ne gluži Latvijas muižām raksturīgs, jo vairāk saistīts ar Lielbritānijas, ne Vācijas muižniecību. Vairāk par Padures muižas vēsturi var izlasīt šeit.
Šonedēļ Latvijas Piļu un muižu asociācijas valdes loceklis Jānis Lazdāns "Facebook" publicēja ierakstu par šīs muižas pārdošanu.
"Muiža ir celta 1838. gadā, un tajā ir saglabājušās gandrīz visas oriģinālās durvis, logi, grīdas, kāpnes un astoņas krāsnis. Praktiski uz visām sienām ir saglabājušies vēsturiskie zīmējumi," minēts sludinājumā.
Muižas cena: 250 tūkstoši eiro.
Bornsmindes muiža
"Facebook" andelēšanās grupās, kurās tirgo nekustamos īpašumus un krāmus, nonākusi arī savulaik skaistā, bet tagad bēdīgā stāvoklī nonākusī Bornsmindes muiža.
"Delfi" jau pirms teju desmit gadiem vēstīja par Bornsmindes muižu Rundāles pagasta Ziedoņos, kur 2003. gada vasarā bija paredzēts atvērt viesu namu ar 14 numuriem, ēdināšanas un atpūtas kompleksu, bet, tiesa, jau tolaik tā sāka līdzināties graustam.
Bornsmindes muižas kungu māja tapusi Fridriha Vilhelma Šepinga laikā 1760.–1783. gadā, bet 20. gadsimta 50. un 60. gados ēkā izvietotas Valsts Saulaines lauksaimniecības tehnikuma kopmītnes. No 1967. līdz 1992. gada vidum muižā bijusi tuberkulozes slimnīca. 1993. gada jūlijā Bornsmindes muiža nonākusi Rundāles pagasta pašvaldības īpašumā, bet 2000. gadā privatizēta.
Muiža XX gadsimta sākumā:
Pārdošanas cena – 28 tūkstoši eiro.
Višķu muiža
Muižas apbūve veidojusies 19. gadsimta beigās tagadējā Višķu ciemata (Daugavpils novads) centrā. Muižas pils bija būvēta poļu muižnieku Molu dzimtai, kuras īpašumā apkārtnē tolaik bija 18 pusmuižas ar 4000 ha zemes, liecina "visitdaugavpils.lv" apkopotā informācija.
Pirmoreiz muiža tika nodedzināta 1863. gada poļu sacelšanās laikā. 1878. gadā tā tika atjaunota, savukārt Pirmā pasaules kara laikā tika nopostīta otrreiz. Līdz mūsdienām saglabājusies klēts, kā arī reorganizētā muižkunga (vēlāk kalpu) māja, kurā ilgus gadus atradās Višķu lauksaimniecības tehnikuma mācību korpuss. Saglabājies arī brīva plānojuma parks, kurā ir ap 75 koku un krūmu sugu.
Sludinājumos norādītā muižas cena: 120 tūkstoši eiro.
Madlienas muiža
Madlienas Lielās muižas kungu māja 18. gadsimtā celta no koka, bet 19. gadsimtā tā tika pārbūvēta par mūra ēku, liecina portāla "vietas.lv" informācija. Muižu 1905. gadā nopostīja, bet septiņus gadus vēlāk atkal atjaunoja.
Madlienas Lielās muižas apbūve ir iekļauta arhitektūras pieminekļu sarakstā.
Tā šobrīd nopērkama par 337 tūkstošiem eiro.
Kazimirvāles muiža
Īpašums atrodas Ilūkstes novada Eglaines pagastā, Kazimirvāles ezera krastā. Muiža ar tās parku ierindota vietējas nozīmes kultūrvēstures pieminekļu sarakstā.
Kā liecina vēsturnieka Gustava Āfolfa Fridriha Otto rakstītais, muižas nosaukums radies, pateicoties tās īpašniekam Kazimirsvālam, kas 1816. gadā nopirka šo Prodes muižas pusmuižu par 14 tūkstošiem sudraba rubļu.
Muižas komplekss šobrīd tiek pārdots par 113 tūkstošiem eiro.
Vormsātes muiža
Muiža celta 18. gadsimta beigās, saukta arī par Diždzeldas jeb Lieldzeldas pili. Kurzemes bīskapijas laikā viens no Lieldzeldas lēņa kungiem bijis Simoliņš, pazīstamās ungāru grāfu Batoriju dzimtas atvase, kas valdīja pār Septiņkalni un Polijai deva kareivīgo karali Stefanu Batoriju, liecina vēsturisks apraksts Skrundas novada pašvaldības mājaslapā.
Savukārt sludinājumā vēstīts, ka šīs muižas komplekss, kas ir izvietots vienā no ainaviskākajiem un skaistākajiem apvidiem Kurzemē, tiek pārdots. Administratīvi tas ietilpst Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā, bet ģeogrāfiski atrodas starp Embūtes pauguraini un Ventas ieleju.
Muiža tiek pārdota par 1,2 miljoniem eiro.
Juzefinovas muiža
Muiža, kas atrodas Preiļu novadā, tika celta 1860. gadā un līdz 1922. gadam piederēja muižnieku Molu dzimtai. 1922. gadā muižas kungu mājā ierīkoja skolu, kura darbojās līdz 2002. gadam.
Muiža tiek pārdota par 70 tūkstošiem eiro.
Medzes muiža
Portālā "Vietas.lv" minēts, ka muižai saglabājušās vairākas saimniecības ēkas, bet no vēsturiskajām liecībām izcelts, ka saglabājušās 19. gadsimta pirmās puses ārdurvis. Grobiņas novada Medzes muižas parkā atrodas valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Medzes pilskalns.
Muiža tiek pārdota par 30 tūkstošiem eiro.
Diždāmas muiža
Sludinājumā minēts, ka ēka celta 1910. gadā no sarkanajiem ķieģeļiem, kas lieti turpat uz vietas. Mūslaikos muiža pilnībā atjaunota.
"Latvijas Avīzes" intervijā vēsturnieks Edgars Plētiens stāsta: "Gramzdā sāku meklēt Diždāmas muižu, jo mani ieinteresēja nosaukums. Vietējā vēstures skolotāja man pastāsta versiju: tai muižnieku dzimtai neesot bijis vīriešu kārtas mantinieka, tā muiža tikusi pie šāda nosaukuma. Es saku: o, cik netipiski, interesanti! Šķiet, te ir stāsts! Braucu uz muižu, mēģinu saprast, kas un kā tur noticis, bet atrodu dokumentus, kas liecina, ka muiža nekad nav tikusi mantota, tikai pirkta un pārdota. Tas nozīmē, ka nav stāsta par mantiniekiem. Tātad apkārt klīst versija, kam nav pamata. Un tad sāku rakties dziļāk, līdz pēkšņi atklāju, ka muižas vārdam ir pavisam cita izcelsme. Un tā no 19. gadsimta muižas es nonācu pie 13. gadsimta pilskalna."
Muiža tiek pārdota par 139 tūkstošiem eiro.
Aizupes muiža
Aizupes muižas pils celta pie Imulas upes vēlā klasicisma stilā, būvniecība notika no 1820. līdz 1823. gadam. Muižas apbūve veido stilistiski un mākslinieciski vienotu ansambli, un pils ēka ir viens no spilgtākajiem klasicisma paraugiem Latvijā – tā pilnībā saglabājusi būvapjomus un telpu plānojumu, minēts sludinājumā.
Muižai piederēja Pūces tvaika un ūdens dzirnavas, spirta dedzinātava, ķieģeļu ceplis un siernīca, kur ražoja Šveices sieru. No 1793. līdz 1920. gadam muiža bijusi fon Hānu dzimtas īpašums. 1939. gadā uz Aizupi pārcēla Cīravas meža skolu, bet no 1945. līdz 1985. gadam Aizupē atradās meža tehnikums. 20. gs. 90. gados muižas ēkas nonāca pašvaldības pārziņā, bet tagad muiža ir privātīpašums. Aizupes muižas pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Muižas cena: 3,2 miljoni eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!