Par LDz valdes priekšsēdētāju uz laiku iecelts Māris Kleinbergs  (2)

Pēc darba attiecību pārtraukšanas ar iepriekšējo LDz valdes priekšsēdētāju Edvīnu Bērziņu un Aivaru Strakšas 12.augustā amata pienākumus sāka pildīt divi pagaidu LDz valdes locekļi – valdes priekšsēdētājs Kleinbergs un valdes loceklis Andris Lubāns.

Pašreiz LDz valdē darbojas arī Ēriks Šmuksts un Ainis Stūrmanis.

Kleinbergs līdz šim ir ieņēmis valdes priekšsēdētāja un izpilddirektora amatu SIA "Schenker", kā arī bijis VAS "Latvijas Pasts" valdes priekšsēdētājs, kā arī bijis direktors transporta un loģistikas uzņēmumā "Baltic Logistic Solutions", loģistikas direktors kompānijā "Avers centrs", Latvijas biroja vadītājs transporta un loģistikas firmā "Kuehne&Nagel Latvija".

Savukārt Lubāns līdz šim ir bijis Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" valdes priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs, ir vadījis Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora biroju, no 2014. līdz 2017. gadam bijis AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs, bet no 2012. līdz 2014. gadam vadīja Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamentu.

Jau vēstīts, ka 7. maijā satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) izteica neuzticību Bērziņam, Strakšas un arī Stūrmanim, un rosināja uzņēmuma padomi viņus atbrīvot no amata. Stūrmanis amatu pagaidām gan ir saglabājis.

Ministrs informēja, ka galvenie pārmetumi saistīti ar iespējamu konkurences kropļošanu, kas draud ar smagām sekām gan LDz, gan Latvijas valstij. Ministra rīcībā nonākusi informācija arī par iespējami koruptīviem darījumiem, attiecīgo informāciju nododot izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Tāpat konstatēti vairāki finansiāli apjomīgi saimnieciskie darījumi, tostarp mārketinga un reklāmas līgumi vairāku miljonu eiro vērtībā, kas liek domāt, ka valde nav rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

LDz valdes locekļi ministra pārmetumus noliedza, uzskatot, ka tos par nepamatotiem un politiski motivētiem.

Tomēr 25. jūlijā LDz padome vienojās par darba attiecību izbeigšanu ar Bērziņu un Strakšas.

"Ņemot vērā to, ka ir izveidojusies situācija, kurā iztrūkst dialogs starp uzņēmuma vadību un nozares politiku veidojošo ministriju, gan uzņēmuma padome, gan valde ir vienisprātis, ka LDz un visas nozares interesēs ir izbeigt šo nenoteiktību un virzīties uz priekšu," pēc LDz padomes sēdes pauda kompānijas padomes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Savukārt 22. augustā tika izsludināts konkurss uz LDz valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem. Kandidāti var pieteikties konkursam līdz šā gada 18. septembrim.

Atklātā konkursa rezultātā tiks izvēlēts LDz valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis, kuriem kopā ar jau esošajiem kolēģiem valdē būs jāsāk jauns LDz attīstības posms, ņemot vērā visus izaicinājumus, kas patlaban ir nozarei. LDz valdei jaunā sastāvā būs arī jāturpina darbs pie uzņēmuma biznesa modeļa pārvērtēšanas, norādīja kompānijā.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības – "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDZ Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDZ infrastruktūra", ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDZ ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDZ apsardze", kā arī loģistikas uzņēmums "LDZ loģistika".