Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada otro ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP otrajā ceturksnī bija 7,7 miljardi eiro. Ekonomisti vērtē, ka šobrīd saredzami daudzi faktori, kas liek situāciju vērtēt arvien piesardzīgāk, tajā pašā laikā arī nedramatizējot.
"Biedinājumi par eksporta bremzēšanos sāk arvien skaidrāk iezīmēties, un iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi galvenokārt notur iekšzemes pieprasījums. Tomēr arī tas nav visu varošs bez eksporta atbalsta, un pakāpeniski vērojama pieauguma tempu bremzēšanās. Patlaban stabilākais no iekšzemes pieprasījuma komponentiem ir privātais patēriņš ar nelielu izaugsmes palēninājumu, tomēr samērā noturīgs," uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.
"Vairākās nozarēs pievienotā vērtība 2. ceturksnī ir samazinājusies. Varēja nojaust, ka mīnusu zonā ir transports, taču pievienotās vērtības sarukums par 3,7% ir nedaudz sliktāks par gaidīto. Tāpat nebija šaubu, ka nozares reformu dēļ pievienotā vērtība sarukusi finanšu pakalpojumos (-7,6%), laika apstākļi "samazināja" arī pārējo rūpniecību, kas galvenokārt ir enerģētika (-1,6%)," skaidro "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
