Bordāns: Ekonomisko lietu tiesa palīdzēs cīnīties pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju  (12)

Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Alise Dārzniece norādīja, ka diskusijas laikā tika pārrunāta līdzšinējā Latvijas pieredze un starptautiskā pieredze publiskā un privātā sektora sadarbībā, kā arī jomas attīstības plāni nākotnē.

Viņa sacīja, ka savā atklāšanas uzrunā Bordāns uzteica privātā sektora atsaucību par tik nepieciešamās informācijas sniegšanu efektīvai noziegumu apkarošanai, kā arī uzsvēra valsts atbildību par iegūtās informācijas izmantošanu rezultātu sasniegšanai.

Ministrs atzina, ka administratīvie informācijas apmaiņas pasākumi ir liels slogs uzņēmējiem. Tāpat esot novērojams, ka bankas tiek demotivētas nodarboties ar savu pamatbiznesu – kreditēšanu. Brīžiem pat pirmšķietami nemotivēti tiek atteikta konta atvēršana, kas skaidras naudas darījumu ierobežošanas situācijā stāvokli "vienkāršajam Latvijas klientam" padarot vēl sarežģītāku. Bordāns norādīja, ka arī par šiem jautājumiem nāksies domāt.

Vienlaikus Bordāns uzsvēra, ka TM ir spērusi vairākus būtiskus soļus, lai izstrādātu mehānismus, kas vērsti uz efektīvāku Latvijas iestāžu cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Viens no tiem ir jaunas specializētas tiesas izveidošana komercstrīdu, korupcijas, ekonomisko un finanšu noziegumu jomā ar mērķi nodrošināt ātru un kvalitatīvu iztiesāšanu arī sarežģītās ekonomisko un finanšu noziegumu lietās.

"Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir sarežģīts un bieži vien ļoti komplekss noziedzīgs nodarījums, kas prasa zināšanas, kas iet līdzi laikam, tāpēc arī ekonomisko lietu tiesa būtu moderns risinājums cīņā ar šāda veida noziedzību," atzīmēja ministrs.

Tāpat tieslietu ministrs norādīja, ka TM ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par nepieciešamību īstenot revīziju par faktoriem, kas ietekmē efektīvu kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas un finanšu jomās izmeklēšanu un iztiesāšanu" ar mērķi valdības līmenī izlemt jautājumu par turpmākajiem soļiem tiesībsargājošo iestāžu un tiesu varas darbības uzlabošanai ekonomisko noziegumu efektīvākai apkarošanai.

Jau ziņots, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča vadītā Tieslietu padome vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) paudusi kritisku redzējumu par TM ieceri veidot specializētu ekonomisko lietu tiesu, kā arī par tās izveidi nobalsoja divi klātesošie padomes locekļi, bet pret bija deviņi locekļi.

Pēc padomes domām ministrijas ekonomisko lietu tiesas koncepcijā nav iekļauta ne problēmu cēloņi, ne seku adekvāta analīze. Ja kā problēma tiek norādīta ilgā tiesvedība krimināllietās, kas saistītas ar ekonomiskajiem noziegumiem un korupciju, tad primāri ir jāapzina šo problēmu cēloņi, paudusi padome.

Vēstulē arī skaidrots, ka izstrādātajā koncepcijā pausta tikai abstrakta ideja par to, ka specializācija varēs paātrināt lietu izskatīšanu un paaugstināt nolēmumu kvalitāti. Padome uzskata, ka jaunā specializētās tiesas koncepcija ir pretrunā un rada nekonsekvenci ar iepriekšējā tiesu reformā ieviesto tiesnešu un atsevišķu esošo tiesu specializācijas modeli. Padome norādījusi, ka pēctecības trūkums tieslietu sistēmas attīstības plānošanā neveicina tās stabilitāti un attīstību. Attiecīgi padome aicina TM atturēties no turpmākām radikālām, pretrunīgām reformām.

Tieslietu padome norādījusi vairākus iespējamos iemeslus koncepcijā norādītajām problēmām, piemēram, lietu izmeklēšanas kvalitāte, apsūdzības kvalitāte, kā arī Kriminālprocesa likuma neefektīvais regulējums. Savukārt civillietās - nekvalitatīvi prasības pieteikumi, nekvalitatīvs advokātu vai tiesnešu darbs.

Reaģējot uz šo vēstuli, Bordāns informējis Bičkoviču un Kariņu, ka Tieslietu padomes vārdā nosūtītajā vēstulē par ekonomisko lietu tiesas izveides koncepciju neesot pilnvērtīgi atspoguļoti visu padomes locekļu viedokļi un argumenti.

Bordāns uzskata, ka Tieslietu padomes priekšsēdētājs rīkojies pretēji likumā "Par tiesu varu" nostiprinātajam koleģialitātes principam Tieslietu padomes darbā – ar visiem padomes locekļiem nesaskaņoja un nosūtīja vēstuli, kurā tiekot pausts maldinošs priekšstats par Tieslietu padomes locekļu viedokļiem.

Faktiski Tieslietu padomes priekšsēdētāja vēstulē esot atspoguļots tikai sēdē pārstāvēto tiesnešu un ģenerālprokurora viedoklis, uzskata Bordāns. Vēstulē, pēc ministra paustā, neesot sniegtas norādes uz specializētas ekonomisko lietu tiesas izveidi atbalstošiem viedokļiem vai tajos paustajiem apsvērumiem.

Bordāns apgalvo, ka Tieslietu padomes 3. jūnija sēdē trīs no Tieslietu padomes locekļiem pauduši konceptuālu atbalstu specializētās tiesai - viņš pats kā tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, turklāt sēdē nav piedalījies vēl viens padomes loceklis - Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs.

Vienpusēja viedokļa sniegšana valdībai un parlamentam rada risku vispusīgai svarīga jautājuma novērtēšanai un turpmākajai apspriešanai, Bičkovičam pārmet Bordāns. Pēc viņa vārdiem, koleģiālas institūcijas "vadītāja vienpersoniskā rīcība ir ne tikai neizprotama, bet demokrātiskā valstī nepieņemama".

Tieslietu ministrs apgalvo, ka ne padomes sēdes laikā, ne pēc tās, kā arī valdībai un parlamentam nosūtītajā vēstulē neesot sniegti konkrēti priekšlikumi TM konceptuālā ziņojumā identificēto problēmu risināšanai – esot tikai izteikts aicinājums izpildvarai un likumdevējam meklēt citus risinājumus.

Ministrs uzskata, ka identificētās problēmas risināšana prasa konceptuāli jaunu pieeju, jo līdz šim nav gūts apstiprinājums, ka problēmas ar sarežģīto un specifisko lietu ieilgušo izskatīšanu varētu tikt atrisināta esošā regulējuma ietvaros.