2019. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūliju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 1,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ražošanas apjoma kritums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6,2% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,9%, bet pieaugums – apstrādes rūpniecībā par 1,3%. Ekonomistu vērtējumā turpmākajos šī gada mēnešos apstrādes rūpniecības pieaugums būs niecīgs vai arī ražošanas apjomi saglabāsies pašreizējā līmenī.
"Visstraujāk uz priekšu traucās elektrisko iekārtu ražošana, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana un gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnas un iekārtas) ražošana. Visas trīs nozares jūlijā apsteidza pirmā pusgada vidējos izaugsmes tempus. Nepārprotami šīs nozares ir sniegušas ievērojamu ieguldījumu apstrādes rūpniecības apjomu izaugsmē. Turklāt elektrisko iekārtu ražošanas apjomu izaugsme ir novērojama jau vairāk nekā gadu, kas liecina par nozares ražošanas noturību un pieprasījumu pēc tās produkcijas," skaidro "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.
"Šobrīd jau ir vairāk nekā acīmredzami, ka Latvijas rūpniecība atgriežas pie savām "metāla" saknēm. Diskusijās par ekonomiku joprojām gadās dzirdēt jautājumus – vai tad Latvijā ir metālapstrāde un mašīnbūve?" jautā "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Ir, turklāt šīs nozares ir virzījušas industrializācijas procesu arī vēsturē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
