Ekonomisti: Latvijas rūpniecība atgriežas pie savām 'metāla' saknēm  (16)

"Visstraujāk uz priekšu traucās elektrisko iekārtu ražošana, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana un gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnas un iekārtas) ražošana. Visas trīs nozares jūlijā apsteidza pirmā pusgada vidējos izaugsmes tempus. Nepārprotami šīs nozares ir sniegušas ievērojamu ieguldījumu apstrādes rūpniecības apjomu izaugsmē. Turklāt elektrisko iekārtu ražošanas apjomu izaugsme ir novērojama jau vairāk nekā gadu, kas liecina par nozares ražošanas noturību un pieprasījumu pēc tās produkcijas," skaidro "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

"Šobrīd jau ir vairāk nekā acīmredzami, ka Latvijas rūpniecība atgriežas pie savām "metāla" saknēm. Diskusijās par ekonomiku joprojām gadās dzirdēt jautājumus – vai tad Latvijā ir metālapstrāde un mašīnbūve?" jautā "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Ir, turklāt šīs nozares ir virzījušas industrializācijas procesu arī vēsturē.

Finanšu ministrijā teic, ka kopumā gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi pieauguši par 3,1%. Lēnākus pieauguma tempus pēdējos mēnešos nosaka globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un tirdzniecības konflikti, kas šā gada pirmajā pusē jau samazinājuši Eiropas kopējos rūpniecības izlaides apjomus, kas Eiropas Savienībā bijuši par 0,2% mazāki nekā attiecīgajā laika posmā pirms gada. No lielākajām ES valstīm rūpniecības produkcijas apjomi šogad kritušies gan Vācijā, kuru vēl papildus ietekmē jaunie auto emisiju standarti, gan Itālijā, Lielbritānijā un Nīderlandē.

Lai arī apstrādes rūpniecībā pieaugums šobrīd ir lēns, tomēr bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka ražotājiem Baltijā kopumā klājas labāk nekā citviet Eiropā. Igaunijā jūlijā ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā auguši par 2,5%, savukārt Lietuvā par 4,7%, kamēr, piemēram, Vācijā rūpniecības izlaide pēdējos mēnešos sarukusi par gandrīz 5% pret iepriekšējo gadu. Taču ārējā pieprasījuma kritumu arvien vairāk jūtam arī Baltijā. Kopš pērnā gada beigām Baltijas valstīs sarukuši jaunie pasūtījumi gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs.

"Straujāku apstrādes rūpniecības izaugsmi ierobežo situācijas nenoteiktība ārējos tirgos, tās attīstība ir cieši saistīta ar eksporta iespējām. Paredzams, ka gadā kopumā izaugsme apstrādes rūpniecībā būs līdzīga kā gadu iepriekš," uzskata Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Jūlijā Latvijas rūpniecībā turpinājās zināma stagnācija un, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā palielinājās par 1,3% salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju. Vienlaikus enerģētikā un ieguves rūpniecībā izlaide jūlijā samazinājās par attiecīgi 6,2% un 14,9%, kā rezultātā ražošanas apjomi rūpniecībā kopumā saruka par 1,3%. Ņemot rūpniecības lejupslīdi Eiropā un tirdzniecības karu negatīvo ietekmi uz pasaules tirdzniecību, šī gada atlikušajos mēnešos es strauju izaugsmi Latvijas apstrādes rūpniecībā nesagaidu.

Jūlijā, līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, visstraujākais pieaugums Latvijas rūpniecībā bija vērojams elektrisko iekārtu (29,7% pret iepriekšējo gadu), datoru un optisko iekārtu (+23,7%), kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā (+17,8%). Papildu tam pēc ilgāka pārtraukuma jūlijā par 3,2% pieauga nemetālisko minerālu ražošana, kas ir labs signāls par būvniecības attīstību tuvākajos ceturkšņos. Tajā pašā laikā kokapstrādē ražošanas apjomi saruka par 8,5%, bet ķīmisko vielu un produkti ražošana samazinājās par 16,3%.

Lai arī apstrādes rūpniecībā pieaugums šobrīd ir lēns, tomēr ražotājiem Baltijā kopumā klājas labāk nekā citviet Eiropā. Igaunijā jūlijā ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā auguši par 2,5%, savukārt Lietuvā par 4,7%, kamēr, piemēram, Vācijā rūpniecības izlaide pēdējos mēnešos sarukusi par gandrīz 5% pret iepriekšējo gadu. Taču ārējā pieprasījuma kritumu arvien vairāk jūtam arī Baltijā. Kopš pērnā gada beigām Baltijas valstīs sarukuši jaunie pasūtījumi gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs. Vienlaikus rūpniecībā aug krājumi un tuvāko mēnešu ražošanas prognozes ir kļuvušas negatīvākas, savukārt Igaunijā strauji pasliktinājušās arī nodarbinātības gaidas.

Šie signāli nav iepriecinoši, taču gan Baltijā, gan pasaulē rūpniecības rādītāji, šķiet, ir stabilizējušies un to līmeņi drīzāk liecina par ciklisku izaugsmes bremzēšanos nevis strauju kritumu. Tas nozīmē, ka, ja vien pasaules ekonomikā nenotiek kādi jauni negatīvi pavērsieni, piemēram, tirdzniecības karu strauja eskalācija vai negaidīt finanšu šoki, tad Latvijā, visticamāk, ražošanas apjomi tuvākajā laikā nedz augs, nedz kritīs un drīzāk saglabāsies pašreizējā līmenī ar nelielu pieauguma tendenci. Pēc manām prognozēm apstrādes rūpniecības pieaugums šogad būs mazāks nekā 3%, savukārt nākamgad tas būs 2-3% robežās.

Pretēji negatīvajam noskaņojumam ārpusē apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi Latvijā turpina augt. Šī gada jūlijā tie auguši par 1,3%, salīdzinot ar pērno jūliju.

Visstraujāk uz priekšu traucās elektrisko iekārtu ražošana, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana un gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnas un iekārtas) ražošana. Visas trīs nozares jūlijā apsteidza pirmā pusgada vidējos izaugsmes tempus. Nepārprotami šīs nozares ir sniegušas ievērojamu ieguldījumu apstrādes rūpniecības apjomu izaugsmē. Turklāt elektrisko iekārtu ražošanas apjomu izaugsme ir novērojama jau vairāk nekā gadu, kas liecina par nozares ražošanas noturību un pieprasījumu pēc tās produkcijas.

Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanai jūlijs šogad ir trešais mēnesis ar mīnusa zīmi. Produkcijas apjoma kritums par 8,5% lielākajai Latvijas nozarei nav mazs. Ņemot vērā, ka kokrūpniecība veido aptuveni ceturto daļu no apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma, neapšaubāmi šīs nozares attīstība ir svarīga.

Savukārt vislielākais kritums ir ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā. Par 16,3% ir samazinājies ražošanas apjoms, un par 24,5% ir samazinājies apgrozījums. Tomēr šī krituma ietekme uz vispārējo apstrādes rūpniecības izaugsmi nav tik liela, cik liela ir kokapstrādes nozares saražoto apjomu krituma ietekme.

Neskatoties uz kārtējo apstrādes rūpniecības izaugsmes mēnesi, nav jāaizmirst, ka vēl joprojām pastāv ārējie riski un valdošais negatīvais noskaņojums. Iepirkumu menedžeru indekss jeb PMI eirozonā (apstrādes rūpniecības uzņēmēju noskaņojuma indekss eirozonas lielākajās valstīs) turpina norādīt uz nozares vājumu. Turpina samazināties arī jauno pasūtījumu skaits, un tiek izpārdoti jau gatavās produkcijas krājumi. Uzņēmumu uzmanība šobrīd ir pievērsta optimizācijai un efektīvam resursu izlietojumam, var teikt, tie ir taupības režīmā. Bet tik un tā tiek saglabāta vēlme augt.

Jaunākie dati par Latvijas apstrādes rūpniecību parāda nozari, kuras kopējais darbības apjoms gandrīz nemainās, bet kura strauji pārstrukturējas. Nozares izlaide salīdzinājumā ar jūliju ir pieaugusi par 0,1%, bet pieaugums gada griezumā ir neliels jeb +1,3%. Arī globālā vide pārgājusi it kā nogaidīšanas fāzē. Jūlijā un augustā ir stabilizējušies rūpniecības noskaņojuma indeksi, taču riski saglabājas – t.s. tirdzniecības "karā" starp ASV un Ķīnu vērojama eskalācija, bet "Brexit" process virzās pretim arvien lielākam absurdam.

Domājams, ka turpmākajos šī gada mēnešos apstrādes rūpniecības pieaugums būs niecīgs, bet kopējais pieaugums varētu būt ap 2,5% uz veiksmīgāka pirmā pusgada rēķina. Taču aiz kopējo skaitļu garlaicības slēpjas ļoti interesantas detaļas – gan atšķirības starp nozarēm, gan ar tām daļēji saistītie reģionu kontrasti, kas gan nav tieši redzami šajos datos.

Kokapstrādē tagad redzam daudz pieminētās noieta tirgus krīzes ietekmi uz ražošanas apjomiem – pret pērnā gada jūliju izlaide samazinājusies par 8,5%, iepriekš ietekme vairāk bija redzama cenās. Pārtikas nozarē jūlijs bijis salīdzinoši veiksmīgs (+2,1% gada griezumā), bet gadā kopumā līdz šim ir sarukums par 0,5%. Nozare cer, ka varēs veicināt vietējo patēriņu ar nodokļu atlaižu palīdzību, tikmēr tikko ir paziņots, ka Baltijas nākamo lielo piena pārstrādes rūpnīcu būvēs Igaunijā, un ar tās papildu jaudām reģionā pietiks vairākiem gadiem. Lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes attīstība nākotnē ir gandrīz pilnībā atkarīga no eksporta. Augot pirktspējai, cilvēki daudz vairāk kaloriju nepatērēs, notiks tikai patēriņa groza "pārdale".

Šobrīd jau ir vairāk nekā acīmredzami, ka Latvijas rūpniecība atgriežas pie savām "metāla" saknēm. Diskusijās par ekonomiku joprojām gadās dzirdēt jautājumus – vai tad Latvijā ir metālapstrāde un mašīnbūve? Ir, turklāt šīs nozares ir virzījušas industrializācijas procesu arī vēsturē.

Ja "kociniekiem" šogad veiksmes trūkst (pērn turpretim tās bija daudz), tad "metālistiem" veiksme ir. Šogad ir apvienojusies jauno ārvalstu investīciju ietekme ar vēsturisko uzņēmumu sasparošanos (RER vairāk nekā divkāršojis apgrozījumu pirmajā pusgadā) un jauno vietējo uzņēmumu spurtu. Piemēram, lieliski klājas elektriskā apgaismojuma ražotājam "Vizulo".

Taču veiksme nav vienīgais faktors, tik daudz veiksmju vienlaikus nevar būt. Mūžam priekšzīmīgajā kaimiņvalstī Igaunijā ar metālu saistīto nozaru kāpums šobrīd ir apstājies. Elektrisko iekārtu ražošana Latvijā šogad kopumā neaugs par ceturto daļu, kā pirmajos septiņos mēnešos (iedarbosies bāzes efekts – ražošana krasi kāpa pērn augustā), bet 20% kāpums ir ticams. Metālapstrāde šogad līdz šim augusi par 14,2%, bet šogad kopumā varētu būt kāpums par apmēram 12%. Šogad lēnāk aug iekārtu un mašīnu, kā arī auto detaļu ražošana, bet nākamajos divos gados investīcijas atkal paātrinās to kāpumu.

Lai izprastu šīs un arī citu nozaru rezultātus, ekonomiskās politikas veidošanā jāpievēršas reģionu un pašvaldību līmenim. Līdz šim par rūpniecības attīstību runāts pārsvarā saistībā ar nacionālajā līmenī risināmiem jautājumiem – nodokļi, enerģētika, izglītība. Tie ir ļoti svarīgi. Taču, darbojoties vienā un tajā pašā nodokļu sistēmā, dažādas pilsētas un novadi šobrīd panāk ļoti atšķirīgus rezultātus rūpniecības attīstībā. Šīm atšķirībām ir jāpievērš vairāk uzmanības. Ir jāpēta veidi, kā pašvaldības veido attiecības ar potenciālajiem investoriem. Kas ir svarīgāks – sarunvedēju prasme, teritoriju plānošana, spēja līdzfinansēt ražošanas telpas vai varbūt infrastruktūra? Varbūt vēl kāds cits faktors. Nekad vēl pilsētu un novadu attīstības politika nav devusi tik krasi atšķirīgus rezultātus kā šobrīd, tā ir lieliska iespēja saprast – kāpēc? Šis būtu ļoti nepiemērots brīdis visu nelaimju norakstīšanai uz valdības grēkiem.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2019. gada jūlijā pēc neizlīdzinātiem datiem bija par 6,8% lielāki nekā pirms gada. Savukārt pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem apstrādes rūpniecībā gada griezumā bija izaugsme 1,3% apmērā. Kopumā gada septiņos mēnešos apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi bija par 3,1% lielāki nekā pirms gada (pēc neizlīdzinātiem datiem).

Lielāko pozitīvo ieguldījumu apstrādes rūpniecības izaugsmē jūlijā gada griezumā veidoja gatavo metālizstrādājumu ražošana – pieaugums par 24,6%. Jāatzīmē, ka šajā nozarē šogad vērojama stabila un strauja izaugsme. Tāpat strauji pieauguma tempi jūlijā bija vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu (+32,8%) un elektrisko iekārtu ražošanā (+37,2%). Pieauga arī pārtikas rūpniecības, nemetālisko minerālu izstrādājumu, poligrāfijas un citu apstrādes rūpniecības apakšnozaru apjomi.

Savukārt lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares – kokapstrādes apjomi šī gada jūlijā samazinājās par 3,6%. Saruka arī ķīmiskās rūpniecības un gumijas un plastmasu izstrādājumu ražošanas apjomi.

2019. gada jūlijā apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās pieauga par 6,3%. Vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomi pieauga par 7%, bet eksportētās produkcijas apjomi – par 5,8%.

Straujāku apstrādes rūpniecības izaugsmi ierobežo situācijas nenoteiktība ārējos tirgos, tās attīstība ir cieši saistīta ar eksporta iespējām. Paredzams, ka gadā kopumā izaugsme apstrādes rūpniecībā būs līdzīga kā gadu iepriekš.

Pēc izaugsmes tempu samazināšanās līdz 0,7% jūnijā, jūlijā apstrādes rūpniecības gada izaugsmes temps atkal nedaudz paātrinājies, sasniedzot 1,3%, liecina otrdien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apstrādes rūpniecības izaugsmi jūlijā nodrošinājis galvenokārt straujais kāpums datoru, elektrisko iekārtu un metālizstrādājumu ražošanā, kā arī izaugsmes atjaunošanās pārtikas produktu ražošanā, kamēr kokapstrādes nozare piedzīvojusi lielāko kritumu pēckrīzes laikā.

Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kas divos iepriekšējos mēnešos gada griezumā bija nedaudz samazinājusies, jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, pieaugusi par 23,7%. Vēl straujāks kāpums jūlijā bijis elektrisko iekārtu ražošanā – par 29,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju. Gatavo metālizstrādājumu ražošana jūlijā palielinājusies par 17,8%, nodrošinot lielāko devumu kopējā apstrādes rūpniecības izaugsmē.

Pēc vairāk nekā gadu ilguša krituma salīdzinoši labu 2,1% pieaugumu sasniegusi otrā lielākā apstrādes rūpniecības nozare – pārtikas produktu ražošana. Īpaši strauji jūlijā palielinājusies augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana – par 24,1% un piena produktu ražošana – par 11,2%.

Tikmēr lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare kokrūpniecība jūlijā piedzīvojusi kritumu par 8,2%, kas nozarei ir lielākais samazinājums kopš 2009. gada krīzes. Ražošanas apjomi kokrūpniecībā jau vairākus mēnešus uzrāda lejupejošu tendenci, ko nosaka pieprasījuma un cenu samazināšanās ārējos tirgos. Samazinājums jūlijā bijis arī ķīmisko produktu ražošanā – par 16,3%, bet būvmateriālu ražošanas nozarē, kas kā pirmā jau pirms gada bija sākusi izjust pieprasījuma vājināšanos, jūlijā atkal fiksēts 3,2% pieaugums.

Kopumā gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi pieauguši par 3,1%. Lēnākus pieauguma tempus pēdējos mēnešos nosaka globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un tirdzniecības konflikti, kas šā gada pirmajā pusē jau samazinājuši Eiropas kopējos rūpniecības izlaides apjomus, kas Eiropas Savienībā (ES) bijuši par 0,2% mazāki nekā attiecīgajā laika posmā pirms gada. No lielākajām ES valstīm rūpniecības produkcijas apjomi šogad kritušies gan Vācijā, kuru vēl papildus ietekmē jaunie auto emisiju standarti, gan Itālijā, Lielbritānijā un Nīderlandē. Tikmēr Latvijas kaimiņvalstu apstrādes rūpniecībā līdz šim vēl saglabājušies labi izaugsmes tempi, un Lietuvā apstrādes rūpniecība, neskaitot naftas pārstrādi, jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju augusi par 6,1%, bet Igaunijā apstrādes rūpniecība palielinājusies par 2,5%.

Visa rūpniecība kopā, ieskaitot ieguves rūpniecību un enerģētiku, jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, Latvijā ir samazinājusies par 1,3%, un kopējo samazinājumu ir noteicis kritums enerģētikas nozarē par 6,2%, samazinoties elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās. Samazinājums jūlijā bijis arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,9%. Gada pirmajos septiņos mēnešos kopā visa rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā ir saglabājusies pagājušā gada līmenī, uzrādot simbolisku pieaugumu 0,1% apmērā.