Delfi foto misc. - 69809
Foto: LETA
Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama, skaidrojot KP pieņemto lēmumu par pagaidu noregulējumu, preses konferencē otrdien uzsvēra, ka galvenais uzdevums Rīgas domei šajā gadījumā ir saglabāt konkurenci atkritumu apsaimniekošanas jomā pilsētā, kā tas bijis līdz koncesijas līguma slēgšanai ar AS "Tīrīga".

Jau ziņots, ka Konkurences padome (KP) neatļāva atkritumu apsaimniekotājam "Tīrīga" slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu.

Uz jautājumu, cik ilgā laikā KP izskatīs šo lietu, Ābrama atbildēja, ka centīsies, cik ātri varēs, bet iestādei ir ierobežota kapacitāte un šī nav vienīgā lieta, kas tiek izskatīta. Likuma noteiktais termiņš ir ne ilgāk par diviem gadiem.

"Atkritumu savākšana un pārvadāšana ir jomas, kur fundamentāli tiek kropļota konkurence," sacīja Ābrama, skaidrojot lēmumu. Pēc viņas teiktā, Rīgas domes divi svarīgākie uzdevumi ir saglabāt konkurenci šajā jomā, kā arī sasniegt likumā definētos vides aizsardzības mērķus. Domei uzdots ne vēlāk kā līdz 12. novembrim iesniegt KP plānu, kādā tiks nodrošināta konkurences noteikumu ievērošana nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū.

Savukārt uz jautājumu, ka RD un arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji norādījuši uz iespējami nelikumīgu rīcību no KP puses, prasot atsaukt līgumu uzteikumus ar līdzšinējiem pakalpojumu nodrošinātājiem, Ābrama un KP juridiskā departamenta direktors Valentīns Hitrovs atbildēja, ka KP savus lēmumus rūpīgi izvērtē un pieņem tiesiski un likumīgi, bet, tos, protams, var apstrīdēt tiesā, un tad jau tiesa lems.

Tā kā KP saskaņā ar pagaidu noregulējumu uzdevusi domei atsaukt līgumu uzteikumus četriem pakalpojumu sniedzējiem, kas Rīgā strādā līdz šim, tad, atsaucot uzteikumus, spēkā ir esošie līgumi, sacīja Hitrovs. Viņš piebilda, ka pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai arī pēc 15. septembra nemainās konkurences situācija pilsēta šajā jomā. "Mēs neredzam tam nekādus šķēršļus," sacīja Hitrovs. Pagaidu noregulējums ir domāts tam, lai nemainītu esošo situāciju, un tā ir RD atbildība izdomāt, kā to nodrošināt, skaidro Hitrovs.

KP pārstāvji uzsver, ka iedzīvotājiem ir svarīgi apzināties, ka līdz ar koncesijas līguma apturēšanu ir spēkā situācija, kāda bija pirms tam, līdz ar to spēkā ir līdzšinējie līgumi, un pašvaldībai ir jānodrošina, ka tie nezaudē spēku. Tā ir RD atbildība tirgū rīkoties atbilstoši Eiropas Savienības konkurences noteikumiem.

Runājot par domes iespējamo pretdarbību un pagaidu noregulējuma nepildīšanu, KP ir iespējas domi kā saimnieciskās darbības veikšanu šajā gadījumā kopā ar "Getliņi EKO" sodīt ar piespiedu naudas sodu.

Pagaidu noregulējumā ir pieci punkti – Rīgas pašvaldībai un SIA "Getliņi EKO" nekavējoties jāaptur koncesijas līguma izpilde no noslēgšanas brīža daļā, kas skar nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu.

Otrs punkts uzdod domei un "Getliņi EKO" atturēties no darbībām, kas pielīdzināmas lēmumā konstatētajam LESD 102.panta iespējamam pārkāpumam. Tāpat pašvaldībai uzdots nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 12. septembrim atsaukt atkritumu apsaimniekošanas līgumu uzteikumus, kas nosūtīti atkritumu apsaimniekotājiem, ar kuriem bija spēkā esoši atkritumu apsaimniekošanas līgumi pirms koncesijas līguma noslēgšanas.

Pašvaldībai nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 12. septembrim jāinformē atkritumu radītāji par sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem, ar kuriem Rīgas pilsētas pašvaldībai bija noslēgti līgumi pirms koncesijas līguma noslēgšanas. Domei kopā ar "Getliņi EKO" līdz 12. novembrim jāiesniedz KP plāns, kā tiks nodrošināta konkurences noteikumu ievērošana nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū.

Savukārt "Tīrīga" paziņojusi, ka Konkurences padomes lēmumā norādītie uzdevumi ir noteikti Rīgas pilsētas pašvaldībai un SIA "Getliņi EKO". Gaidām no Rīgas domes informāciju par tālākajām darbībām koncesijas līguma ietvaros, teikts "Tīrīga" paziņojumā medijiem. "Ir izveidojusies absurda situācija, kas steidzami jārisina. Ir noteikts pienākums Rīgas domei apturēt koncesijas līgumu sadaļā, kas skar tikai atkritumu izvešanu, kas rada neizpratni, kā rīkoties. Līguma sadaļa, kas skar investīcijas un sabiedrības informēšanu, nav apturēta," norāda "Tīrīga" valdes priekšsēdētājs Guntars Levics. "Tīrīga" vadība apliecina, ka ir gatava konstruktīvi sadarboties ar visām iesaistītajām pusēm, lai rastu efektīvu situācijas risinājumu.

Nesnauž arī citi tirgus spēlētāji. "Clean R" otrdien paziņojis, ka ir gatavs izvest atkritumus pēc 15. septembra.

"Mēs esam lielākais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums gan valstī, gan Rīgā. Jau šobrīd izvedam vairāk nekā 60% no kopējā atkritumu apjoma Rīgā. Mūsu rīcībā ir 60 no 80 galvaspilsētā nepieciešamajām atkritumu izvešanas mašīnām un vajadzīgie cilvēkresursi. Rīgā strādājam jau vairāk nekā 70 gadus. Esošā situācija nav nekas neatrisināms – tiekot galā ar juridiskiem jautājumiem, esam gatavi nekavējoties sākt gatavoties tam, lai svētdien izvestu atkritumus Rīgā," sacījis "Clean R" izpilddirektors Valerijs Stankevičs.

Viņam pievienojas arī "Eco Baltia vide".

"Ja kā pagaidu risinājums tiek sākta sarunu procedūra uz trīs atsevišķām zonām, tas nozīmē, ka 15. septembrī Rīgā atkritumu apsaimniekošanā tāpat būs haoss. Sarunu procedūras rezultātā, ko kā risinājumu piedāvā Rīgas dome un ministrija, esošie klientu līgumi nebūs spēkā, tie visi būs jāpārslēdz saskaņā ar sarunas procedūras rezultātiem. Tātad mainīsies gan cena, gan līguma nosacījumi, gan citi faktori. Turklāt līgumu pārslēgšana jaunajā zonā būs jāveic mēneša laikā. Paralēli jāved atkritumi bez līgumiem un pēc tam jāgatavo arī rēķini par pakalpojumu tiem, kuri līgumu nemaz nebūs noslēguši. Pat ārkārtas situācijas apstākļos nav skaidrs, kā jaunas sarunu procedūras rezultātā, kurš, kad un ko vedīs un kā vispār varēs piekļūt konteineriem, lai tos iztukšotu. Tāpēc Rīgas domei jāatrod tiesiski korekts risinājums, kas saglabā esošos līgumus, kā arī piedāvā operatīvu risinājumu tiem iedzīvotājiem, kuru operatori nav gatavi strādāt," sacījis "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Patlaban Rīgas dome par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ir noslēgusi sadarbības līgumus ar četriem uzņēmumiem - SIA "Clean R", SIA "Eco Baltia vide", SIA "Pilsētvides serviss" un SIA "Lautus".

Savukārt "Getliņi EKO" ir noslēdzis 686,3 miljonu eiro vērtā Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzinis "CREB Rīga". Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājs nodrošinās Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus. Jūnija sākumā "Getliņi EKO" un "CREB Rīga" Uzņēmumu reģistrā reģistrējušas kopsabiedrību "Rīgas vides pakalpojumi", lai saskaņā ar publiskā iepirkuma rezultātiem Rīgā veiktu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas modernizāciju un ieviestu atkritumu šķirošanas risinājumus. Vēlāk uzņēmuma nosaukums tika mainīts uz "Tīrīga".

KP gan paziņoja, ka "Clean R" un "Eco Baltia vide" jāziņo konkurences uzraugiem par apvienošanos jaunizveidotajā uzņēmumā "CREB Rīga". KP rīcībā esošā informācija liecina, ka darījumi, kuru rezultātā "CREB Rīga" iegūst tiesības nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, ir uzskatāmi par paziņojamu apvienošanos.

"Clean R" pērn strādāja ar 33,375 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pieauga 1,8 reizes un bija 3,505 miljoni eiro. Kompānija reģistrēta 2004.gada maijā, un tās pamatkapitāls ir 1,2 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir AS "TAK investīcijas", un tā patiesais labuma guvējs ir Guntars Kokorevičs.

"Getliņi EKO" nodarbojas ar Baltijas lielākā atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekošanu Stopiņu novadā. Kompānija "Getliņi EKO" reģistrēta 1997.gadā. Uzņēmums pieder Rīgas domei (97,92%) un Stopiņu novada domei (2,08%).

"Eco Baltia vide" ietilpst vides apsaimniekošanas uzņēmumu "Eco Baltia" grupā. Tās lielākais akcionārs ar 30,51% akciju ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, vēl 19,46% akciju pieder komandītsabiedrībai "Otrais Eko fonds", bet pa 16,68% akciju katram pieder Viesturam Tamužam, Mārim Simanovičam un Undīnei Būdei.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!