Valdība aicina domi pildīt Konkurences padomes lēmumu; par ārkārtējo situāciju var lemt trešdien (plkst. 20.40)  (178)

Tā vietā MK nolēma aicināt Rīgas domi (RD) pildīt Konkurences padomes (KP) lēmumu un vajadzības gadījumā atgriezties pie jautājuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu jau valdības ārkārtas sēdē trešdien. Gadījumā, ja MK nobalso par ārkārtējo situāciju, tāds lēmums jāapstiprina Saeimā.

Ministru pieņemtais lēmums nozīmē to, ka dome tiek aicināta pildīt KP lēmumu, proti, atsaukt uzteikumus līdzšinējiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem un aicināt tos turpināt pakalpojumu sniegšanu. VARAM jāuzrauga šis process, un trešdien no rīta atkarībā no informācijas, kas tiks saņemta no domes un ministrijas, valdība ir gatava sanākt uz ārkārtas sēdi, lai lemtu par to, vai ir vajadzīga valdības iejaukšanās un ārkārtējās situācijas izsludināšana.

Īsi pirms valdības lēmuma valdības sēdē klātesošais Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) skaidroja, ka jau otrdien 10 no rīta bija uzaicinājis uz domi visus četrus līdzšinējos operatorus, no kuriem ieradās tikai trīs, jo viens no mazajiem – "Pilsētvides serviss" – paziņojis, ka vairs nenodarbosies ar šo pakalpojumu sniegšanu Rīgā. Burovs solīja jau otrdienas vakarā saskaņā ar KP lēmumu rakstveidā informēt esošos operatorus par uzteikumu atsaukšanu, kā arī pauda gatavību aicināt uzņēmumus uz sarunu procedūru par turpmāko darbību Rīgā.

Viņš prognozēja, ka interesi par sarunu procedūru varētu izrādīt četri uzņēmumi, tajā skaitā arī AS "Tīrīga", ar kuru pārtraukt koncesijas līgumu uzdevusi KP. "Mēs jau šodien iesniedzām prasību tiesā pret KP lēmumu, bet galvenais ir, lai svētdien mašīnas brauc bez spēkā esošiem līgumiem pie klientiem, un to es nevaru nodrošināt bez ārkārtējās situācijas," skaidroja Burovs.

Brīdī, kad jau bija skaidrs, ka valdība otrdien lēmumu par ārkārtējo situāciju nepieņems, Burovs uzsvēra, ka "tādā gadījumā mēs pazaudējam 24 stundas, un vilciens aiziet. Mēs tuvojamies svētdienai un turpinām diskutēt". Pēc viņa teiktā, KP nav izpildāms, jo sagatavots sliktā juridiskā kvalitātē. Tomēr mērs pauda gatavību pildīt KP lēmumu, kā arī solīja, ka ceturtdien vai piektdien dome pieņems saistošos noteikumus un noteiks tarifus, kas līdz šim nav izdarīts.

Atbilstoši tam, kā tika lemts valdības sēdē, gaidīšu no Rīgas domes informāciju par saziņu ar operatoriem un to gatavību turpināt pakalpojumu sniegšanu Rīgā, jau pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Pūce, kurš neslēpa sarūgtinājumu par valdības lēmumu neizsludināt ārkārtējo situāciju jau otrdien.

Ministriem atsākot diskusiju par šo rīkojuma projektu, Valsts kanceleja (VK) un TM sniedza savu atzinumu, ka VARAM sagatavotais projekts ar nelielu precizēšanu ir virzāms pieņemšanai valdībā. Pēc Kariņa lūguma ministrs Pūce paskaidroja, kas sekos rīkojuma pieņemšanai.

"Līdz ar pieņemšanu tas stājas spēkā uzreiz un ir saistošs Rīgas pašvaldībai, kas var sākt gatavot nepieciešamos dokumentus. Pēc iespējas tieksimies izpildīt KP nodomu par iepriekšējo stāvokli, nodrošinot pakalpojumus to pašu nosacījumu ietvaros. No savas puses darīšu visu, lai nebūtu negatīvu izmaiņu iedzīvotājiem," skaidroja Pūce piebilstot, ka bez saskaņojuma ar VARAM nevar ne uzsākt sarunu procedūru, ne noslēgt līgumu.

Arī Burovs tam piekrita un sacīja, ka trešdien ap 12 izsludinās sarunu procedūru, ceturtdien ap to laiku jau būs saņemti priekšlikumi, bet ceturtdien vakarā būs domes sēde. Viņu papildināja Pūce teikdams, ka procedūra noslēgsies šonedēļ un iedzīvotājiem būs pienākums mēneša laikā noslēgt līgumus, bet ceturtdien būs skaidrs, ar ko varēs slēgt līgumus, un no tā brīža arī beigsies līgumi ar "Tīrīgu".

Savukārt KP padomes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Račko atzina, ka šāds MK lēmums daļēji ļautu RD nepildīt KP lēmumu par uzteikumu atsaukšanu un iedzīvotāju informēšanu par pakalpojumu sniedzējiem. "Pagaidu noregulējuma mērķis ir atjaunot konkurenci tirgū, un šajā ziņā MK lēmums nedrīkst ietekmēt KP lēmumu. Ir būtiski, lai RD ņem vērā sarunu procedūrā KP teikto. Mēs bijām iecerējuši, ka lēmums atjaunos iepriekšējo situāciju," sacīja Račko.

Arī tieslietu ministrs pauda bažas par to, ka MK ar savu lēmumu var negatīvi ietekmēt KP lēmuma pildīšanu sakot, ka "mēs ar savu lēmumu mainīsim KP noteikto "status quo"". Tam gan nepiekrita Pūce, jo valdības nodoms neesot apšaubīt KP pilnvaras, bet valdībai ir pienākums nodrošināt, ka netiek apdraudēta cilvēku drošība un veselība.

Bordāns norādīja, ka svarīgāk būtu izpildīt KP lēmumu, atjaunot līgumus, un, ja tas nav iespējams, tad rīkot sarunu procedūru. "Risku saredzu, ka ar šo MK lēmumu uzliekam par pienākumu rīkot citu konkursu un KP lēmumu padarām par neizpildāmu," sacīja tieslietu ministrs.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) norādot, ka nav pamata ko pārmest KP, jo atbildīga par situācijas izveidošanos ir RD, rosināja divu soļu pieeju – uzdot RD nekavējoties izpildīt KP lēmumu, un gadījumā, ja dome to nevar, tad lai nāk uz valdību ar dokumentētiem pierādījumiem, un valdība tad lemtu par ārkārtējo situāciju. "Ir sajūta, ka atsevišķu personu neizdarība padara par ķīlniekiem valdību, domi, Saeimu un KP. Šobrīd mums trūkst dokumentāla pamata, ka KP lēmums nav izpildāms," sacīja Rinkēvičs.

Viņam pievienojās Kariņš sakot, ka "mēs esam šajā situācijā RD rīcības dēļ, kas ieviesa monopolu. Mums ir tiesības prasīt domei izstrēbt šīs ziepes, ko tā ievārījusi. Ja tarifi celsies, tad valdība var būt vainīga. Mums jāpiespiež pašvaldība darīt savu darbu".

Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) piebilda, ka ir iespējams dokumentāli apstiprināt un noskaidrot, vai esošie operatori ir gatavi turpināt. Ministram būtiski likās nepieļaut tarifu celšanos.

Savukārt Pūce atgādināja, ka "mums ir Satversmes tiesas spriedums, ka ir jābeidz līgumi ar četriem operatoriem. KP lēmums nevienā vietā neatjauno iedzīvotāju līgumu ar komersantiem spēku. Likums saka, ka izvest var tikai tiem, kam ir līgumi, un trīs dienu laikā nevaram noslēgt tik daudz. Tāpēc ārkārtējā situācija ļaus izvest bez līguma un pēc tam samaksāt. Problēma nav tajos četros līgumos, bet simtos tūkstošos, ko nevar noslēgt".

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) sacīja, ka ir dabiska reakcija izvairīties no riska, bet MK ir jāuzņemas atbildība par risku, lai nenoslīktu atkritumos. "Risks ar neizvestiem atkritumiem ir lielāks nekā risks, ka kaut kas neaiziet greizi ar uzņēmumiem, kuri jau izpārdod savus aktīvus," sacīja ministre.

Tad Kariņš atzīstot, ka situācija nav laba, bet Pūce piedāvā risinājumu, ka nav pārrāvuma atkritumu izvešanā un tirgū ir īstenojama konkurence, rosināja nebalsot, bet pieņemt zināšanai, lai VARAM var rīkoties.

Pēc tam gan izvērtās diskusija par to, vai rīkojuma projektā var iekļaut punktu, kas liktu domei pildīt KP lēmumu, un vai tas nenonāktu pretrunā ar pārējiem punktiem par sarunu procedūru.

Galu galā, lai rīkojuma teksts neradītu pretrunas un nerastos grūtības ar valdības viedokļa aizstāvēšanu Saeimā, tika nolemts aicināt RD pildīt KP lēmumu un pēc tam vajadzības gadījumā lemt par ārkārtējo situāciju. Pret tādu lēmumu nebija iebildumu nevienam no ministriem.

Jau ziņots, ka VARAM sagatavoja un otrdien Ministru kabineta darba kārtībā steidzami tika iekļauts jautājums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgas pašvaldības teritorijā atkritumu apsaimniekošanas jomā pēc tam, kad KP bija lēmusi par pagaidu noregulējuma ieviešanu. Pēc pagarām diskusijām otrdien pusdienlaikā juridisku pretrunu starp VARAM un KP dēļ valdība atlika šī rīkojuma apstiprināšanu un pie tā skatīšanas atgriezās jau pēc citu jautājumu izskatīšanas, kas bija iekļauti valdības sēdes slēgtajā daļā.

Sākot debates valdībā, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) skaidroja, ka lēmumu par ārkārtējo situāciju jāpieņem pēc iespējas ātrāk, jo ir tikai dažas dienas laika, lai atrisinātu situāciju un nodrošinātu, ka Rīgā netiek pārtraukta atkritumu savākšana un izvešana.

MK sēdē par šī rīkojuma pieņemšanu izvērtās gandrīz stundu ilga diskusija, kurā tika uzklausīts KP pārstāvis un Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).

KP uzskata, ka ar tās lēmumu par pagaidu noregulējumu tiek atjaunota situācija, kāda bija pirms koncesijas līguma slēgšanas ar AS "Tīrīga", tāpēc nav nepieciešamība pēc ārkārtējās situācijas.

KP juridiskā departamenta vadītājs Valentīns Hitrovs skaidroja, ka pagaidu noregulējums ir vērsts uz iepriekšējās situācijas atjaunošanu pirms koncesijas līguma, kas ir apturēts. Līgumi ar operatoriem un iedzīvotājiem pēc likuma zaudē spēku, ja pašvaldība rosina procesu, kā tas bija ar koncesiju, taču gadījumā, ja pašvaldībai uzdots apturēt koncesiju un atgriezties iepriekšējā situācijā, līgumi ar operatoriem un iedzīvotājiem paliek spēkā, skaidroja Hitrovs. Viņš uzsvēra, ka KP lēmums nerada jaunu situāciju, bet atgriež iepriekšējo.

Savukārt Pūce un Burovs uzskata, ka līgumi ar četriem esošajiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem zaudēs spēku sestdien, 14. septembrī, jeb trīs mēnešus pēc tam, kad parakstīts koncesijas līgums. Tādēļ, lai novērstu situāciju, ka svētdien Rīgā nav likumīgu atkritumu izvedēju, ir nepieciešams veikt virkni pasākumu, kuru īstenošanai jāizsludina ārkārtējā situācija.

Pūce nepieciešamību izsludināt ārkārtējo situāciju valdības sēdē skaidroja ar to, ka Rīgas pašvaldībā izveidojusies ļoti specifiska situācija. Dome nav agrāk reaģējusi uz KP vairākkārtējiem brīdinājumiem par iespējamiem konkurences pārkāpumiem, izvēloties jauno atkritumu apsaimniekotāju. 9. septembrī KP pieņēma lēmumu par pagaidu noregulējumu saistībā ar Rīgas atkritumu apsaimniekošanu, kas aptur koncesijas līguma darbību.

Tā kā atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. pants paredz, ka triju mēnešu laikā pēc koncesijas konkursa rezultāta spēku zaudē esošie līgumi, tad 14. septembrī var izveidoties situācija, ka nav nedz jaunā, nedz veco līgumu. "Tā nav triviāla situācija. Tas ir liels apjoms atkritumu, kas var radīt kaitējumu videi un cilvēkiem," skaidroja Pūce.

Tādēļ triju dienu laikā ir jārisina situācija ārkārtas režīmā, jo parastā kārtībā dažu dienu laikā nevar noslēgt tik daudz līgumus. VARAM ir nemitīgā saziņā ar Rīgas domi, kur apliecinājusi, ka nepieciešama ārkārtējā situācija uz laiku līdz trim mēnešiem. "Ārkārtējai situācijai ir principiāla nozīme, lai nodrošinātu atkritumu izvešanu," sacīja Pūce pieminot, ka pēdējo mēnešu laikā neziņa un apjukums nomāc iedzīvotājus.

Ministrs atzīst, ka rīkojuma projekts tapis steidzamā kārtā, jo ir juridiska krīze, un jādara viss, lai problēmas atrisinātu.

Arī Burovs uzskata, ka ir juridiska krīze. Dome KP lēmumu saņēmusi tikai pirmdien, un domes juristi uzskata, ka KP pagaidu noregulējuma 3. punkts, kas liek atsaukt atkritumu apsaimniekošanas līgumu uzteikumus, kas nosūtīti līdzšinējiem apsaimniekotājiem, neatbilst likumam. Dome no KP esot saņēmusi atbildi, ka svarīgāki šajā gadījumā esot Eiropas Savienības likumi.

Burovs atzina, ka, pat formāli izpildot šo punktu, lietas būtība nemainās. "Mēs varam triju dienu laikā darīt to, kas rīkojumā, bet bez MK rīkojuma nevaram likt operatoriem izvest atkritumus svētdien," sacīja Burovs. Ja MK nolems par ārkārtējo situāciju, tad jau šodien saziņā ar VARAM dome var sākt rīkoties, trešdien izsludinot sarunu procedūru, piektdien pieņemot saistošos noteikumus, sestdien visi dokumenti būtu kārtībā un svētdien atkritumus varētu izvest. Burovs esot runājis ar četriem esošajiem operatoriem, no kuriem divi apdomā, viens gatavs turpināt, bet viens jau atlaiž darbiniekus. "Būs jauni līgumi un jaunas cenas ar vecajiem operatoriem, jo nevar juridiski atjaunot vecos līgumus, skaidroja Burovs.

Pūce iebilda KP interpretācijai sakot, ka no tiesiskā viedokļa pēc 2015. gada labojumiem atkritumu apsaimniekošanas likumā līguma noslēgšana ar apsaimniekotāju nav privātpersonas izvēle un līgums jāslēdz ar to operatoru, ko izvēlējusies pašvaldība. Rīgas gadījumā pašvaldība ir noslēgusi procedūru, līgums ar operatoru noslēgts, tāpēc sestdien iepriekšējie līgumi zaudē spēku.

"Praktiska problēma – iepriekšējā stāvoklī varam tikai atjaunot attiecības ar komersantu, bet nevis iedzīvotājiem, jo viņu līgumi ir pārtraukti, bet komersanti nevar veikt darbu bez pašvaldības pilnvarojuma," sacīja ministrs. VARAM uzskata, ka KP lēmuma punkti par uzteikumu atsaukšanu un iedzīvotāju informēšanu par operatoriem, ar kuriem bija iepriekš līgumi, nav izpildāmi.

"Situācija nav atgriežama, un mums jānodrošina likumīgs pamats, lai komersanti var veikt darbu. Tas ir galvenais iemesls ārkārtējai situācijai, jo dažu dienu laikā simtiem tūkstošu nevarēs pārslēgt līgumus," skaidroja Pūce.

Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pauda bažas, ka RD darbība bija radījusi negatīvas sekas pilsētas iedzīvotājiem, uz ko tagad ar savu lēmumu reaģējusi KP, kamēr dome pat nav domājusi par to, kā tādā situācijā rīkoties.

"Pastāv strīds, un to izšķirs tiesa nevis MK. Ja mēs 3.1 punktu pieņemam, tad palīdzam zināmā mērā RD un veidojamam kartelim, un ar MK lēmumu jau iejauksimies procesā un leģitimizēsim, ka tiek atcelti vecie līgumi. Iespējams, ka jāprecizē MK lēmums nepasakot, kas tieši jādara domei. Principā tas ir domes uzdevums nodrošināt, ka nav antisanitāri apstākļi un arī nesadārdzināt maksu cilvēkiem RD kļūdas dēļ," sacīja Bordāns.

Jau ziņots, ka otrdien, 10. septembrī, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) aicinās Ministru kabinetu (MK) izsludināt ārkārtējo situāciju Rīgas pašvaldībā saistībā ar izveidojušos krīzi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā galvaspilsētā.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu atkritumu izvešanu, neradītu haosu pakalpojuma sniegšanā un novērstu vides un iedzīvotāju veselības apdraudējumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija skrupulozi uzraudzīs Rīgas domes rīcību, uz laiku ieviešot īpašu regulējumu, informē ministrija.

Sagatavotais rīkojuma projekts paredz uzdot Rīgas domei (RD) līdz piektdienai, 13. septembrim, iepriekš ar VARAM saskaņojot prasības pretendentiem, bet pēc tam arī rezultātus, īstenot sarunu procedūru, atbilstoši Publisko iepirkumu līguma regulējumam neparedzamu ārkārtas apstākļu gadījumos.

Ministrijā norāda, ka RD jānodrošina, ka sarunu procedūras rezultātā izvēlētie atkritumu apsaimniekotāji ar 15. septembri, kad līdzšinējo apsaimniekotāju līgumi zaudē spēku, nodrošina atkritumu izvešanu visā pašvaldības administratīvajā teritorijā, neatkarīgi no tā, vai iedzīvotājiem jeb atkritumu radītājiem ir noslēgts līgums ar sarunu procedūras rezultātā izvēlētajiem atkritumu apsaimniekotājiem. Savukārt iedzīvotājiem jādod pārejas termiņš līdz 10. oktobrim līgumu noslēgšanai ar jaunajiem pakalpojuma sniedzējiem.

Domei jānodrošina, ka līdz līguma noslēgšanai ar sarunu procedūras rezultātā izvēlētajiem sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem maksa par atkritumu apsaimniekošanu tiek piemērota, atbilstoši faktiski apsaimniekotajam sadzīves atkritumu apjomam, tarifs par atkritumu izvešanu jāapstiprina RD.

Tāpat pārejas periodā līdz līguma noslēgšanai galvaspilsētas pašvaldība nedrīkstēs piemērot administratīvo atbildību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līguma nenoslēgšanu.

RD nekavējoties ir jānodrošina iedzīvotājiem pieejama objektīva un pilnvērtīga informācija par atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Neskatoties uz vairākkārtējiem VARAM pieprasījumiem, RD joprojām ministrijai nav iesniegusi krīzes rīcības plānu. Ņemot vērā Konkurences padomes lēmumu apturēt koncesijas līguma ar AS "Tīrīga" izpildi, VARAM uzskata par nepieciešamu pastiprināt pašvaldības darbības uzraudzību.

Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā MK ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot tajā skaitā pašvaldību institūciju tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildus pienākumus.

Jau ziņots, ka Konkurences padome (KP) neatļāva atkritumu apsaimniekotājam "Tīrīga" slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu.

KP vadītāja Skaidrīte Ābrama, skaidrojot KP pieņemto lēmumu par pagaidu noregulējumu, preses konferencē otrdien uzsvēra, ka galvenais uzdevums Rīgas domei šajā gadījumā ir saglabāt konkurenci atkritumu apsaimniekošanas jomā pilsētā, kā tas bijis līdz koncesijas līguma slēgšanai ar "Tīrīga".

"Atkritumu savākšana un pārvadāšana ir jomas, kur fundamentāli tiek kropļota konkurence," sacīja Ābrama, skaidrojot lēmumu. Pēc viņas teiktā, Rīgas domes divi svarīgākie uzdevumi ir saglabāt konkurenci šajā jomā, kā arī sasniegt likumā definētos vides aizsardzības mērķus. Domei uzdots ne vēlāk kā līdz 12. novembrim iesniegt KP plānu, kādā tiks nodrošināta konkurences noteikumu ievērošana nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū.