Patiesie labuma guvēji: Uzņēmumu reģistrs likvidē 433 uzņēmumus  (45)

Reģistrs turpinot strādāt ar tiem uzņēmumiem, kuri nav atklājuši savus patiesos labuma guvējus. Prioritārā grupa joprojām esot "augsta riska SIA", tas ir, tādas Latvijā reģistrētas SIA, kam īpašnieki ir ārvalstīs reģistrēti uzņēmumi.

Jūlijā UR nosūtīja brīdinājuma vēstules visām tām vairāk nekā 600 augsta riska SIA, kuras nebija atklājušas savus PLG. Mēneša laikā SIA bija jāreaģē uz brīdinājumu, iesniedzot UR datus par saviem PLG. To ir izdarījušas aptuveni trešā daļa jeb nepilnas 200 augsta riska SIA, un šobrīd ir procesā SIA iesniegto dokumentu vērtēšana.

Likumdevējs reģistram ar 29. jūniju ir piešķīris arī jaunas tiesības – prasīt iesniegt arī dokumentārus pierādījumus – kuriem uzņēmuma valdes rīcībā jābūt jau PLG noskaidrošanas brīdī. Sekojoši, UR ir pieņēmis lēmumu par darbības izbeigšanu 433 augsta riska SIA, jo tās nav reaģējušas uz vairākkārtējiem UR aicinājumiem, tostarp oficiālu brīdinājumu atklāt savus PLG.

SIA likvidācijas process notiek atbilstoši Komerclikumam, kas nozīmē, ja komersants viena mēneša laikā neapstrīd UR lēmumu par darbības izbeigšanu, UR atceļ valdi un aicina pieteikties likvidatoru likvidācijas procedūras nodrošināšanai.

Prasība atklāt PLG attiecas ne tikai uz augsta riska SIA ar iesaistītām ārvalstu personām, bet uz visām juridiskajām personām. Tāpēc šīm augsta riska SIA, sekos arī pārējās SIA un AS, kuras joprojām nav atklājušas savus PLG. Kopumā tādas ir aptuveni 4000 kapitālsabiedrības (SIA un AS). Ar AS, ņemot vērā to dažādos mērogus un atklātības līmeni, tiek strādāts īpaši rūpīgi, norāda reģistrā. Brīdinājumi, kā arī lēmumi tiek sūtīti uz juridisko adresi vai elektroniski – uz e-adresi, ja uzņēmums to ir reģistrējis.

Jau vēstīts, ka šogad Zem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Konkurences padomes (KP) lupas ir nonākusi būvniecības nozare. Vērtējot Latvijas lielāko būvniecības uzņēmumu īpašniekus, portāls "Delfi" secināja, ka, piemēram, AS "ReRe grupa" patiesie labuma guvēji oficiālos reģistros nav norādīti, līdzīgi tāpat kā "ReRe būvei", kas 100% pieder iepriekš minētai akciju sabiedrībai. Vienlaikus jāatzīmē, ka, piemēram, SIA "Re & Re", kas dibināta 1993. gadā, ir četri dalībnieki, kuriem katram pieder 25% uzņēmuma daļu, – Ainārs Pauniņš, Didzis Putniņš, Marģers Bitmetis un Egīls Bērzups. Gan Pauniņš, gan Putniņš darbojas arī "ReRe grupas" padomē, tāpat tajā ir Mārīte Straume un Andis Sils, liecina "Crediweb.lv" dati.

Savukārt, runājot par atkritumu savākšanas nozarē strādājošo uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem, jāteic, ka informāciju par tiem iesniegusi lielākā daļa no visiem nozares uzņēmumiem. Pēc "Lursoft" rīcībā esošās informācijas, patiesie labuma guvēji zināmi 81,08% no visiem šīs nozares uzņēmumiem, bet no tiem, kuri norādījuši, ka patieso labuma guvēju nav iespējams noteikt vai arī nav snieguši par to ziņas, 28,6% gadījumu uzņēmuma īpašnieki ir pašvaldības. Piemēram, "Eco Baltia vide", kas ir otrs lielākais nozares uzņēmums pēc apgrozījuma un kam kapitāldaļu turētājs ir SIA "Eco Baltia grupa", nav iespējams noskaidrot uzņēmuma patiesos labuma guvējus.

"Delfi" jau ziņoja, ka Latvijā ir biznesmeņi, kuriem pieder daļas pat teju simts uzņēmumos, atklāj jaunākie "Lursoft" dati.

Starp tiem ir gan sabiedrībā labi zināmi, gan arī mazpazīstami cilvēki, kuru izveidotie desmitos mērāmie uzņēmumi pēdējos mēnešos jau nonākuši zem Valsts Ieņēmumu dienesta lupas. Vienlaikus valsts turpina pievilkt likumdošanas grožus, un Uzņēmumu reģistrs (UR) jau nosūtījis brīdinājuma vēstules par likvidācijas uzsākšanu 660 augsta riska sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), kā arī jau reģistrējis patiesos labuma guvējus (PLG) jeb īstos saimniekus ap 91 000 pašmāju uzņēmumu.

Nepieciešamība zināt uzņēmumu patiesos labuma guvējus nav atsevišķu sadarbības partneru iegriba, šādu nepieciešamību nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums. Tas paredz, ka, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā vairākus riskus ietekmējošus faktorus. Viens no tiem ir klienta risks, kas piemīt ne tikai klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, bet arī patiesā labuma guvēja saimnieciskajai un personiskajai darbībai. Tāpat arī likums nosaka nepieciešamību izvērtēt valsts vai ģeogrāfisko risku, proti, vai klients vai tā patiesais labuma guvējs nav saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku.

To, ka Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem nevedas tik labi ar patieso labumu guvēju atklāšanu, kā vajadzētu, rāda ne tikai statistikas dati, to pamanījuši arī ārpus mūsu valsts robežām. "Moneyval" ziņojumā Latvija saņēmusi pietiekami zemu novērtējumu attiecībā uz patieso labuma guvēju noskaidrošanu, atzīstot valsts rīcību patieso labuma guvēju noteikšanā par mazefektīvu. Lai risinātu problēmu, pērn no Uzņēmumu reģistra jau izslēgti 15 tūkstoši komercsabiedrību, bet šogad plānots izslēgt vēl septiņus tūkstošus, jo pastāv risks, ka šādas komercsabiedrības var izmantot noziedzībā, portālam "Delfi" apstiprina galvenā valsts notāre.