Ārējais pieprasījums saglabājas vājš, ekonomisti par eksportu  (13)

Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,04 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,25 miljardus eiro – par 356,7 miljoniem eiro jeb 2,2% vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 7,22 miljardus eiro (palielinājums par 47,3 miljoniem eiro jeb 0,7%), bet importa – 9,03 miljardus eiro (pieaugums par 309,4 miljoniem eiro jeb 3,5%).

Finanšu ministrijā norāda, ka kopš gada sākuma pakāpeniski mainās eksporta izmaiņu struktūra preču grupu griezumā. Ja vēl gada sākumā eksporta izaugsme galvenokārt balstījās uz koka un koka izstrādājumu eksporta pieaugumu, tad jau trešo mēnesi pēc kārtas koksnes eksports samazinās. Savukārt pārtikas produktu un ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksports pieaug. Eksporta izaugsmi šā gada jūlijā nodrošināja piena produktu, alkoholisko dzērienu, farmaceitisko produktu, metāla izstrādājumu un elektroierīču eksporta pieaugums.

"2019. gada jūlijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga par 4,8%. Eksports palielinājās uz Lietuvu (dzelzceļa transportlīdzekļi, elektroierīces uc. ), Igauniju (koksne, farmācijas produkti uc.), Dāniju (koksne) un Spāniju (graudaugi, mehānismi uc.). Savukārt eksports samazinājās uz Apvienoto Karalisti, Vāciju un Beļģiju, ko noteica būtisks koksnes un tās izstrādājumu eksporta kritums. Jūlijā būtiski pieauga eksports uz NVS valstīm – par 15,1%, tai skaitā uz Krieviju – par 14,5% (elektroierīces, mehānismi un farmācijas produkti)," skaidro Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

"Darbaspēka trūkums, strauji augošās darbaspēka izmaksas, pasaules ekonomikas izaugsmes un attiecīgi ārējā pieprasījuma vājināšanās – šāds izaicinājumu vezums jau kādu laiku ir mūsu eksportētāju dienaskārtībā. Tomēr, neskatoties uz grūtībām, preču eksporta vērtība jūlijā spēja nedaudz atgūties pēc krituma jūnijā un augt par 3,1%, salīdzinot ar pērnā gada jūliju. Ņemot vērā, ka eksportētās produkcijas cenas nedaudz samazinājās, apjomu pieaugums bija pat nedaudz labāks," norāda "Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece.

Darbaspēka trūkums, strauji augošās darbaspēka izmaksas, pasaules ekonomikas izaugsmes un attiecīgi ārējā pieprasījuma vājināšanās – šāds izaicinājumu vezums jau kādu laiku ir mūsu eksportētāju dienaskārtībā. Tomēr, neskatoties uz grūtībām, preču eksporta vērtība jūlijā spēja nedaudz atgūties pēc krituma jūnijā un augt par 3,1%, salīdzinot ar pērnā gada jūliju. Ņemot vērā, ka eksportētās produkcijas cenas nedaudz samazinājās, apjomu pieaugums bija pat nedaudz labāks.

Eksporta sniegumu uzlaboja pārtikas (galvenokārt piena produktu un dzērienu), ķīmisko produktu un tekstila eksports. Neskatoties uz cenu kritumu, pie apgrozījuma pieauguma izdevās atgriezties metāla izstrādājumu eksportētājiem. Savukārt kritums turpinājās koka un tā izstrādājumu, kā arī mašīnu un iekārtu eksportā. Šīs divas preču grupas veido vairāk nekā trešdaļu no kopējā eksporta apgrozījuma. Te gan jāsaka, ka kritums mašīnu un iekārtu eksportā ir saistīts ar reeksporta plūsmu svārstībām turboreaktīvo un turbopropelleru dzinēju kategorijā, kas Latvijas ekonomiku būtiski neietekmē. Graudaugu eksportā joprojām iezīmējās nelieli mīnusi, salīdzinot ar pērno gadu. Tātad ražu uzlabošanās efekts pagaidām vēl eksportā nav atspoguļojies. Tas, visticamāk, notiks nākamajos mēnešos. Tomēr kopumā eksportā tuvākā gada laikā dominēs drūmas notis, un eksporta izaugsme būs vārga.

Par vājā ārējā pieprasījuma turpināšanos liecina eksporta pasūtījumu sarukums apstrādes rūpniecībā. Pasaules ekonomikas izaugsme palēninās, un apjomu pieaugums starptautiskajā tirdzniecībā ir apstājies. Tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu šīs vasaras laikā ir saasinājies, Breksita radītā nenoteiktība un dažādi ģeopolitiskie saspīlējumi aug un negatīvi ietekmē pasaules ekonomiku, satricinot globālās piegāžu ķēdes un mazinot uzņēmumu vēlmi investēt. Starptautiskā tirdzniecība ieņem nozīmīgu lomu Latvijas ekonomikā, līdz ar to ārējā pieprasījuma vājināšanās negatīvi ietekmē mūsu ekonomikas izaugsmi. Visvairāk to izjūt apstrādes rūpniecības nozare, kurā ražošanas pieaugums ir būtiski palēninājies, kā arī transporta nozare.

Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījumu, 2019. gada jūlijā eksporta vērtība augusi par 3,1%, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju. Kopš gada sākuma pakāpeniski mainās eksporta izmaiņu struktūra preču grupu griezumā. Ja vēl gada sākumā eksporta izaugsme galvenokārt balstījās uz koka un koka izstrādājumu eksporta pieaugumu, tad jau trešo mēnesi pēc kārtas koksnes eksports samazinās. Savukārt pārtikas produktu un ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksports pieaug. Eksporta izaugsmi šā gada jūlijā nodrošināja piena produktu, alkoholisko dzērienu, farmaceitisko produktu, metāla izstrādājumu un elektroierīču eksporta pieaugums.

Lielāko devumu eksporta kāpumā jūlijā nodrošināja lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta pieaugums par 12,3 miljoniem eiro jeb 7,4% gada griezumā. To nodrošināja piena produktu eksports uz ES valstīm un alkoholisko dzērienu eksports uz Ukrainu. Metālu preču eksporta pieaugumu par 12,9% pamatā veicināja dzelzs un tērauda konstrukciju eksports uz Vāciju un Dāniju. Balstoties uz apstrādes rūpniecības datiem, var droši apgalvot, ka augstākminētās preces ir ražotas Latvijā un nav saistītas ar reeksportu.

Savukārt elektroierīču un elektroiekārtu eksporta pieaugumu par 13,3% veicināja tieši mobilo telefonu reeksporta pieaugums. Mobilie telefoni pamatā tiek importēti no Āzijas valstīm (Ķīna, Vjetnama) un tālāk reeksportēti uz ES valstīm. Jūlijā eksporta pieaugums fiksēts arī farmācijas produktiem, kopumā par 21,0%, taču arī šajā gadījumā pieaugumu pamatā veicināja reeksports.

Lai arī jūlijā fiksētais kopējais preču eksporta pieaugums bija straujāks par vidējo eksporta izaugsmi kopš šā gada sākuma, kad eksports septiņos mēnešos kopā palielinājies vien par 0,7% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, eksporta sniegums jūlijā vērtējams pieticīgi. Preču eksporta izaugsme 2019. gadā ievērojami samazinājusies, jo pērnā gada septiņos mēnešos preču eksports bija palielinājies par 12,2%. Eksportu attīstību šogad negatīvi ietekmē vairāki faktori, bet galvenie no tiem ir turboreaktīvo dzinēju reeksporta samazinājums, koksnes cenu kritums pasaules tirgos un vājāks ārējais pieprasījums kopumā.

Preču eksporta pieaugumu jūlijā mazināja koksnes un mehānisko ierīču preču eksporta kritums. Koka un koka izstrādājumu eksports samazinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, bet kritums jūlijā veidoja 7,5% salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju. Lielākais koksnes eksporta kritums fiksēts galvenajos šo preču noieta tirgos jeb eksportā uz Lielbritāniju, Vāciju, Zviedriju un Somiju attiecīgi par 18,3%, 25,8%, 25,9% un 29,6%. Tik spēcīgs kritums galvenokārt ir saistīts ar koksnes cenu izmaiņām pasaulē. Pērnajā gadā koksnes cenas bija ievērojami pieaugušas, līdz ar to palielinot koksnes eksporta vērtību. Savukārt šogad cenas samazinās un to ietekme uz eksportu jau ir negatīva. Koksnes eksporta vērtība septiņos mēnešos kopumā pagaidām vēl ir par 3,6% augstāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Tomēr sagaidāms, ka 2019. gadā kopumā koksnes eksporta vērtība būs mazāka nekā pērn. Savukārt mehānismu un mehānisko ierīču eksports bija par 26,3% zemāks nekā pērnā gada jūlijā, sarūkot turboreaktīvo dzinēju reeksportam.

Arī turpmākajos mēnešos Latvijas preču eksporta attīstību turpinās ietekmēt vājāka pasaules ekonomikas izaugsme un zemāks pieprasījums galvenajos eksporta tirgos, ko kavē gan kavē ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts, gan nenoteiktība saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Vienlaikus jāatzīmē, ka pēc izaugsmes piebremzēšanās 2019. gadā vadošās starptautiskās institūcijas nākamajam gadam jau prognozē nedaudz straujāku ekonomikas izaugsmi. Tajā skaitā izaugsme eirozonā, kas ir galvenais Latvijas preču eksporta noieta tirgus, paātrināsies no 1,2% šajā gadā līdz 1,4% 2020. gadā, liecina Eiropas Komisijas prognozes.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, jūlijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 3,1%. Savukārt preču imports nedaudz samazinājās – par 0,7%.

Eksporta pieaugumu jūlijā vienlīdz būtiski ietekmēja vairākas preču grupas. Lielākās no tām – elektroierīces un iekārtas, dzelzs un tērauda izstrādājumi, farmācijas produkti, piens un piena produkti un citas preču grupas. Savukārt samazinājās mehānismu un ierīču, koksnes un tās izstrādājumu, kā arī naftas un tās pārstrādes produktu eksporta vērtība.

2019. gada jūlijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga par 4,8%. Eksports palielinājās uz Lietuvu (dzelzceļa transportlīdzekļi, elektroierīces uc. ), Igauniju (koksne, farmācijas produkti uc.), Dāniju (koksne) un Spāniju (graudaugi, mehānismi uc.). Savukārt eksports samazinājās uz Apvienoto Karalisti, Vāciju un Beļģiju, ko noteica būtisks koksnes un tās izstrādājumu eksporta kritums.

Jūlijā būtiski pieauga eksports uz NVS valstīm – par 15,1%, tai skaitā uz Krieviju – par 14,5% (elektroierīces, mehānismi un farmācijas produkti).

Savukārt eksports uz pārējām valstīm jūlijā samazinājās – par 13%. Ievērojami samazinājās eksports uz ASV (mehānismi), bet pieauga uz Norvēģiju (transportlīdzekļi, koksne uc.) un Turciju (dzelzs un tērauds).

Preču importa samazinājumu jūlijā lielākoties noteica lidaparātu, to daļu un mehānismu un ierīču importa vērtības samazinājums. Savukārt pieauga minerālo produktu importa vērtība.

Kopumā gada septiņos mēnešos eksports bija par 0,7% lielāks nekā pirms gada, bet imports palielinājās par 3,5%.

Arī gadā kopumā eksporta pieaugums būs mērens, kas skaidrojams ar izaugsmes tempu samazināšanos galvenajās tirdzniecības partnervalstīs.