Trīs līdzšinējie atkritumu apsaimniekotāji gatavi turpināt; jautājumi par nosacījumiem (plkst.13:30)  (116)

Burovs skaidroja, ka jau šorīt gaida atbildes no četriem uzrunātajiem operatoriem. Viņš gan neslēpa, ka divi mazie operatori varētu nebūt gatavi turpināt darbu.

No Burova teiktā izriet, ka šie abi mazie operatori apsaimnieko aptuveni 12% no galvaspilsētas atkritumiem un arī Rīgai tas ir liels apjoms. Šie mazie operatori norādījuši, ka jau ir pārdevuši savu tehniku.

Vienlaikus Burovs paudis pārliecību, ka jebkurā gadījumā darbs tiks organizēts tā, ka visi atkritumi Rīgā būs izvesti - ar vai bez ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Burovs skaidroja, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana kalpotu par tiesisku pamatu iedzīvotājiem līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem noslēgt jau pēc pakalpojuma saņemšanas.

Runājot par atkritumu apsaimniekošanas Rīgā jomu kopumā, Burovs klāstīja, ka patlaban Rīgas iedzīvotājiem cenas par atkritumu izvešanu atšķiras, kas, viņaprāt, ir nepareizi. "Esošie operatori runā par jaunu līgumu ar jauniem izcenojumiem. Tas ir viens no mērķiem – apstiprināt vienu summu par visu pilsētu un apstiprināt to saistošajos noteikumos," norādīja Burovs.

Rīgas mērs gan vairākkārt uzsvēra, ka pašvaldība darīs visu, lai pēc 15.septembra, kad beidzas pašreizējie atkritumu apsaimniekošanas līgumi, galvaspilsēta neieslīgtu atkritumos.

Uzņēmuma "Eco Baltia vide" preses pārstāve Daiga Buča trešdienas rītā portālu "Delfi" informēja, ka "Eco Baltia vide" apliecinājusi Rīgas domei gatavību turpināt līgumu.

Vides apsaimniekošanas uzņēmums otrdienas, 10. septembra, vakarā saņēmis vēstuli no Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta, kurš, izpildot Konkurences padomes (KP) lēmumu, atsaucis savu iepriekš nosūtīto līguma uzteikumu. Uzņēmums, ievērojot Rīgas domes noteiktos termiņus, rakstiski apliecinājis, ka piekrīt līgumu turpināt un nodrošināt klientu apkalpošanu Rīgā saskaņā ar līdz šim noslēgtajiem līgumiem, norādīja Buča.

"Esošajā situācijā vienīgais loģiskais risinājums ir turpināt esošos līgumus, lai nepieļautu piesārņojuma krīzi un haosu pilsētā. Ņemot vērā arī KP nostāju, šobrīd politiķiem vairs nav laika izdomāt jaunus "vingrinājumus" ar triecientempa sarunu procedūrām, kuru sekas ir neprognozējamas, sacījis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Viņš arī uzsver, ka līdz ar to nepieciešams nodrošināt juridisku vienprātību, lai situācijā, kad no 15. septembra uzņēmums turpina pildīt līgumu, netiek apšaubīta šāda soļa leģitimitāte.

"Eco Baltia vide" uzskata, ka, turpinot pildīt līgumu ar pašvaldību, saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16. panta 3. daļu paliek spēkā uzņēmuma noslēgtie līgumi ar atkritumu radītājiem un uzņēmumam ir pienākums šos līgumus pildīt.

Konkrētais uzņēmums pauž gatavību arī meklēt risinājumu, lai nodrošinātu arī jaunu klientu apkalpošanu un iespējami ātrākā laikā varētu šiem klientiem uzstādīt konteinerus un nodrošināt atkritumu apkalpošanu, maksimāli samazinot piesārņojuma riskus.

Arī uzņēmums "Clean R" trešdien ir nosūtījis apliecinājumu Rīgas domei par gatavību izvest atkritumus Rīgā pēc 14. septembra, portālu "Delfi" informēja uzņēmuma pārstāvis Kaspars Līcītis. Vienlaikus "Clean R" norāda, ka ir jānodrošina korekts tiesiskais ietvars pakalpojuma sniegšanai.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums "Clean R" aicina Ministru kabinetu nevilcināties ar konceptuāla lēmuma pieņemšanu par atkritumu izvešanas modeli Rīgā pēc 14. septembra.

"Katra diena, kura tiek pavadīta sarunās un kurā netiek pieņemts lēmums par tiesisko ietvaru, kādā tiks sniegts atkritumu izvešanas pakalpojums Rīgā pēc 14. septembra, ir papildu diena atkritumu izvešanas problēmām Rīgā. Šobrīd esam jau pietuvojušies kritiskajam punktam, kurā ar lēmuma pieņemšanu valsts un pašvaldība vairs nedrīkst vilcināties. Ir jāsaprot, ka viens ir sarunu procedūra un tās noslēgšana, bet daudz būtiskāk ir uzņēmumu spēja saplānot maršrutus, lai nodrošinātu pakalpojuma nepārtrauktību," norāda "Clean R" izpilddirektors Valerijs Stankevičs.

"Clean R" vadība norāda, ka jau šobrīd pastāv augsts risks, ka var rasties operacionālās darbības kļūdas, jo pakalpojums ir jānodrošina mazāk nekā pēc četrām dienām, līdz ar to operatīva un konstruktīva darbība ir visu iesaistīto pušu interesēs.

Uzņēmums norāda, ka šobrīd juridiski joprojām ir spēkā koncesijas līgums un no tā izrietošie pienākumi "Clean R" pildīt saistības, tai skaitā izvest iedzīvotājiem atkritumus. Spēkā esošs koncesijas līgums rada tiesiskās sekas - iepriekš noslēgtie līgumi starp Rīgas pilsētu un četriem izraudzītajiem komersantiem, kā arī iedzīvotājiem juridiski zaudē savu spēku. Ņemot vērā, ka koncesijas līgums arvien ir spēkā, tas nav ne atcelts, ne atzīts par spēkā neesošu, Rīgas domes uzteikuma atsaukums pats par sevi nevar atjaunot iepriekšējos komersantu līgumus.

Atkritumu apsaimniekotāja SIA "Lautus" konceptuāli būtu gatava turpināt nodrošināt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus Rīgā, aģentūrai LETA sacīja kompānijas valdes locekle Kristīne Daktere.

Viņa sacīja, ka kompānija atbildes vēstulē Rīgas domei norādījusi, ka "Lautus" var veikt nepieciešamās investīcijas un mēģināt nodrošināt nepieciešamos darbaspēka resursus, lai turpinātu sniegt pakalpojumus esošajiem klientiem arī pēc 14.septembra.

"Teorētiski mēs varam pakalpojumu turpināt. Tas prasa daļēji refinansēties un daļēji veikt jaunas investīcijas, taču uzņēmums ir apliecinājis, ka grasās to darīt," teica Daktere.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka sadarbība ar Rīgas domi tiks turpināta tikai tad, ja pašvaldība sniegs atbildi par to, kādā veidā tiks panākts, ka Konkurences padomes (KP) pieņemtais lēmums, kas šobrīd ir saistošs tikai Rīgas pašvaldībai, būs saistošs arī gala patērētājam jeb atkritumu radītājam.

Proti, garantēt nepieciešamo juridisko pamatu, lai atkritumu radītājam būtu pienākums apmaksāt "Lautus" pakalpojumus pat, ja līgums nebūs noslēgts. Kā arī saņemt apliecinājumu par to, vai nesaņemot samaksu par atkritumu apsaimniekošanu, dome to uzņēmumam kompensēs. Tāpat uzņēmumu interesē, kas notiks situācijā, ja tiesa KP lēmumu atcels, proti, kurš šādā gadījumā kompensēs "Lautus" zaudējumus, kas būs radušies.

Daktere piebilda, ja "Lautus" uz Rīgas domei uzdotajiem jautājumiem saņems juridiski pamatotas un likumiskajam regulējumam atbilstošas atbildes, kompānija ir gatava turpināt darbu.

Tajā pašā laikā viņa piebilda, ka līdz šim atbilde no domes nav saņemta, tāpēc ir pāragri runāt par iespējamiem atkritumu apsaimniekošanas nosacījumiem ar Rīgas pašvaldību. "Šīs sarunas notiks sarunu procedūrā un sarunu procedūra vēl nav uzsākta", teica Daktere.

Jau ziņots, ka otrdien pēc vairāku stundu ilgām debatēm un papildus atzinumu pieprasīšanas no Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas Ministru kabinets (MK) nepieņēma Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrijas (VARAM) rosināto rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Tā vietā MK nolēma aicināt Rīgas domi (RD) pildīt Konkurences padomes (KP) lēmumu un vajadzības gadījumā atgriezties pie jautājuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu jau valdības ārkārtas sēdē trešdien.

Īsi pirms valdības lēmuma valdības sēdē klātesošais Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) skaidroja, ka jau otrdien 10 no rīta bija uzaicinājis uz domi visus četrus līdzšinējos operatorus, no kuriem ieradās tikai trīs, jo viens no mazajiem – "Pilsētvides serviss" – paziņojis, ka vairs nenodarbosies ar šo pakalpojumu sniegšanu Rīgā.

Jau ziņots, ka Konkurences padome (KP) neatļāva atkritumu apsaimniekotājam "Tīrīga" slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu.

KP vadītāja Skaidrīte Ābrama, skaidrojot KP pieņemto lēmumu par pagaidu noregulējumu, preses konferencē otrdien uzsvēra, ka galvenais uzdevums Rīgas domei šajā gadījumā ir saglabāt konkurenci atkritumu apsaimniekošanas jomā pilsētā, kā tas bijis līdz koncesijas līguma slēgšanai ar "Tīrīga".