Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 2,9%, pēc izlīdzinātajiem datiem, līdz 2,5%, bet nākamajam gadam - no 3,1% līdz 2,6%, žurnālistiem piektdien sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Vienlaikus centrālā banka saglabā gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam 2,9% apmērā, bet nākamajam gadam - 2,5% apmērā.
"Bremzējoties globālajai un eiro zonas ekonomikai, pakāpeniski lēnāka kļūst arī Latvijas izaugsme. Vājinoties pieprasījumam Latvijas būtiskākajās tirdzniecības partnervalstīs, bremzējas eksports un IKP izaugsmes noturēšanā galvenā loma nu ir iekšzemes pieprasījumam," teica Rimšēvičs.
Viņš norādīja, ka patlaban stabilākais no iekšzemes pieprasījuma komponentiem ir privātais patēriņš, savukārt investīcijas, uzņēmumiem kļūstot piesardzīgākiem uz ieilgušā ģeopolitisko norišu radītā nenoteiktības fona, šobrīd aug mērenāk pretstatā pērn piedzīvotajiem divciparu skaitļiem.
Tāpat Rimšēvičs minēja, ka bremzēšanās novērojama galvenajā eksportējošajā nozarē - apstrādes rūpniecībā. Kokapstrādes izlaide sarūk, ko nosaka vairāki faktori, bet viens no galvenajiem ir ārējā pieprasījuma sarukums, jo īpaši Skandināvijas valstīs un breksita iespaidā - Lielbritānijā. Iekšzemes pieprasījuma pozitīvās tendences atspoguļojas tādās pakalpojumu nozarēs, kā piemēram, profesionālie pakalpojumi, izklaides un atpūtas pakalpojumi, izmitināšanas, tūrisma un ēdināšanas pakalpojumi.
"Tomēr arvien skaidrāk iezīmējas, ka esam jau pāri ekonomiskā cikla virsotnei un tautsaimniecības izaugsme pamazām sāk bremzēties. Turklāt šī bremzēšanās diemžēl pastiprinās - ja vēl decembrī prognozējām Latvijas IKP pieaugumu 2019.gadā 3,5% līmenī, tad jūnijā šī prognoze galvenokārt ārējo faktoru ietekmē tika samazināta līdz 2,9%, bet aktuālais mūsu novērtējums liecina, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsme varētu būt 2,5% līmenī," sacīja Rimšēvičs.
Viņš informēja, ka Latvijas Banka ir koriģējusi arī 2020.gada ekonomikas izaugsmes prognozi - gaidāms, ka Latvijas tautsaimniecība augs par 2,6%, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, kamēr iepriekš ekonomikas izaugsme tika prognozēta 3,1% apmērā.
"Tas ir bāzes scenārijs, taču jāņem vērā, ka valdošās globālās nenoteiktības apstākļos mums ir jābūt gataviem dažādiem notikumu attīstības scenārijiem. Un, lai arī šobrīd izskatās, ka nākamā gada budžets tiek būvēts uz pietiekami konservatīva plānotās izaugsmes scenārija, fakts, ka šā gada laikā esam bijuši spiesti regulāri pazemināt tautsaimniecības nākotnes izaugsmes prognozes, liek būt piesardzīgiem arī attiecībā uz 2020.gada budžetu, jo, turpinoties vai pat pastiprinoties nelabvēlīgajai ārējās vides iedarbībai, nav izslēgts, ka arī pašreizējās 2020.gada izaugsmes prognozes varētu nākties koriģēt lejupvērstā virzienā," sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
