Dzelzceļa stacijas būvniecība sadārdzinājusies par vairāk nekā 230 miljoniem eiro, vēsta raidījums  (141)

Tā kā stacija top "Rail Baltica" projekta ietvaros, amatpersonas sadārdzinājumu līdz šim centušās noklusēt – vien paklusām nomainīta atbildīgā amatpersona un mēģināts rast attaisnojumus dārgajai būvniecībai, ziņo raidījums.

Raidījums atgādina, ka vasaras sākumā puses parakstīja vairāk nekā 430 miljonu eiro vērtu līgumu par Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvi. Jau dažas dienas vēlāk projektā iesaistītie stāstījuši par nākotnes iecerēm un to, kādas grandiozas pārmaiņas sagaida šobrīd novecojušo infrastruktūras objektu.

Taču tobrīd ticis noklusēts, ka pirms diviem gadiem iepirkuma sākumā amatpersonas runāja par pavisam citām izmaksām – toreiz būvniecību plānoja 200 miljonu eiro apmērā, jeb divas reizes lētāk. Turklāt arī arhitektu izstrādātais projekts iekļāvās tieši šajos aprēķinos.

"de facto" atgādina, ka jau toreiz – 2017. gadā – raidījums pieļāvis, ka apjomīgais būvprojekts varētu noslēgties ar būtisku sadārdzinājumu, taču tad atbildīgie šīs bažas noliedza. Šobrīd zināms, ka Centrālās dzelzceļa stacijas un tilta pār Daugavu pārbūve sadārdzinājusies par vairāk nekā 100%.

Sākotnējais iepirkums pirms diviem gadiem bijis bez nepatīkamiem pārsteigumiem, taču izmaiņas notikušas vēlāk. "de facto" noskaidrojis, ka patiesais iemesls sadārdzinājumam bijis, ka iepirkumā pēkšņi daļa risku pārcelta uz būvniekiem, kuri tad nodrošinājušies pret iespējamiem zaudējumiem, palielinot gala cenu.

"Eiropas dzelzceļa līnijas" bijušais vadītājs Andris Linužs "de facto" stāstījis, ka sākotnējā iepirkumā nemaz neesot iekļauta tilta būvniecība, savukārt iepirkuma komisijas vadītājs centies raidījumu pārliecināt, ka stacijas pārbūve bijusi ieplānota daudz maznozīmīgāka nekā šobrīd. "Labi tas nav un mēs esam izdarījuši no tā secinājumus, lai nākamajos projektos šādas kļūdas nepieļautu," secinājis satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

BESIX starptautiskā reģiona vadītājs Eiropā Niks de Rūks norādījis, ka "mums ir jārēķinās ar pieņēmumiem un tas ir tikai viens no riskiem. Risku novērtēšana ietver metodoloģiju, riskus saistībā ar dizainu, iespējams mums būs jāiedzen kādi pāļi, bet mums ir jāapdrošinās pret situāciju, ja mūs sagaida kāds nepatīkams pārsteigums."

De Rūks ir Beļģijas būvuzņēmuma pārstāvis, kas kopā ar Latvijas RERE saņēma iespēju tikt pie 430 miljonu eiro vērtā projekta. Otrajā kārtā kopuzņēmumam bija viens konkurents – personu apvienība "ITL Rail Baltica", kurā bez Turcijas un Itālijas uzņēmumiem apvienojās arī Latvijas "LNK Industries", "Binders" un "Arčers".

"BESIX RERE Group" esot izkonkurējuši ne tikai ar cenu, bet arī ar kvalitāti, sagatavojot nepieciešamo dokumentāciju. Tāpat beļģi esot uzbūvējuši Rīgai līdzīgu staciju Nīderlandē. "Tā ir ekspluatācijā bijusi stacija būvdarbu laikā. Un tas arī mums ļāva noticēt, ka viņi zina, ko viņi dara. Tas bija tas, kāpēc viņi vinnē," raidījumam skaidrojis pašreizējais "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Raidījums vēsta, ka iesaistītās puses izvairās publiski nosaukt amatpersonas vārdu, kura būtu atbildīga par lēmumiem, kas divkārt sadārdzināja dzelzceļa stacijas būvniecību. Taču neoficiāli kā vainīgais tiekot minēts Linužs.

Viņš pats uzskatot, ka iepirkumā ieviesis inovāciju. Laikus nodrošinājies, lai par iespējamo sadārdzinājumu samaksātu no Eiropas Savienības fondu naudas: "Tā ir jauna prakse Latvijas būvniecības vēsturē. Līdz šim tas nav bijis. Izdevīgāk ir definēt šos riskus līdz galam, prezentēt to Komisijai, dabūt akceptu, neatstāt atklātas pozīcijas, kur varētu būt kaut kādi sadārdzinājumi, jo tādā gadījumā tie sadārdzinājumi var 100 % pāriet uz Latvijas budžetu. Es nesaņēmu jaunā ministra uzticību. Tādā situācijā es nolēmu atgriezties privātā biznesā."

Sadārdzinājumu plānots segt no Eiropas fondu naudas, bet apmēram 65 miljonus eiro dzelzceļa stacijas būvniecībai būs jāatrod valsts budžetā, rezumē raidījums.