Kopumā Latvijā reģistrēti nepilni 24 tūkstoši nevalstisko organizāciju. "Lursoft" izpētījis, kāda ir NVO reģistrēšanas dinamika Latvijā, kuras no tām saņem lielākās biedru naudas un ziedojumus, bet kurām izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Pētījums parāda, ka nevalstiskās organizācijas pagājušajā gadā biedru naudās, iestāšanās naudās un citās gadskārtējās iemaksās pērn saņēmušas 56,6 miljonus eiro, ziedojumos un dāvinājumos – 65,95 miljonus eiro, bet dotācijās – 86,35 miljonus eiro.
Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa pirms laika medijiem atzinusi, ka Latvijā nereti personas nelikumības aizsedz ar filantropiju un ziedojumiem nevalstiskām organizācijām (NVO) un sabiedriskā labuma organizācijām. Lai gan Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja norāda, ka Latvijā NVO nav uzskatāmas par augsta riska, vienlaikus secināts, ka nereti NVO dibināšanas mērķis ir viens, taču šo organizāciju pārskaitījumu analīze liek secināt, ka to saņemtā nauda tiek pārskaitīta citam mērķim.
Arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) savās vadlīnijās par klientu izpēti mudina rūpīgi izvērtēt sadarbību ar NVO. VID norāda: "Jāņem vērā fakts, ka personas, kas cenšas legalizēt noziedzīgā veidā iegūtus līdzekļus, mēģina to darīt dažādu juridisku veidojumu aizsegā, piemēram, izveidojot labdarības fondus, biedrības un nodibinājumus, kas negūst peļņu, bet var tikt izmantoti līdzekļu akumulēšanai un pārvešanai pāri robežām. Biedrībām, kas nav sabiedriskā labuma organizācijas, piemīt augstāks korupcijas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, jo sevišķi, ja biedrības saņem vai veic pārrobežu maksājumus."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
