Top 10: NVO, kas saņēmušas vislielākos ziedojumus un dotācijas  (28)

Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa pirms laika medijiem atzinusi, ka Latvijā nereti personas nelikumības aizsedz ar filantropiju un ziedojumiem nevalstiskām organizācijām (NVO) un sabiedriskā labuma organizācijām. Lai gan Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja norāda, ka Latvijā NVO nav uzskatāmas par augsta riska, vienlaikus secināts, ka nereti NVO dibināšanas mērķis ir viens, taču šo organizāciju pārskaitījumu analīze liek secināt, ka to saņemtā nauda tiek pārskaitīta citam mērķim.

Arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) savās vadlīnijās par klientu izpēti mudina rūpīgi izvērtēt sadarbību ar NVO. VID norāda: "Jāņem vērā fakts, ka personas, kas cenšas legalizēt noziedzīgā veidā iegūtus līdzekļus, mēģina to darīt dažādu juridisku veidojumu aizsegā, piemēram, izveidojot labdarības fondus, biedrības un nodibinājumus, kas negūst peļņu, bet var tikt izmantoti līdzekļu akumulēšanai un pārvešanai pāri robežām. Biedrībām, kas nav sabiedriskā labuma organizācijas, piemīt augstāks korupcijas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, jo sevišķi, ja biedrības saņem vai veic pārrobežu maksājumus."

Vadoties no VID vadlīnijām, par augsta riska klientiem tiek uzskatīti arī tie klienti, kuru juridiskās formas izvēle neatbilst tā darbības veidam. Piemēram, ja reģistrēta biedrība, bet tās darbībai ir komerciāls raksturs.

"Lursoft" izpētījis, kāda ir NVO reģistrēšanas dinamika Latvijā, kuras no tām saņem lielākās biedru naudas un ziedojumus, bet kurām izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Pēc "Lursoft" rīcībā esošās informācijas, pārskatus par 2018. gadu iesnieguši 17 882 biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēti subjekti. No tiem 92,8% ir biedrības, bet 5,9% – nodibinājumi.

Jānorāda, ka kopumā Latvijā reģistrēti nepilni 24 tūkstoši nevalstisko organizāciju, tiesa, pēdējos gados tās likvidētas mazāk nekā pirms, piemēram, deviņiem gadiem, tajā pašā laikā likvidēto organizāciju skaits ik gadu ir salīdzinoši neliels, tas straujāk palielinājies vien pēdējos divos gados.

Pētījums parāda, ka nevalstiskās organizācijas pagājušajā gadā biedru naudās, iestāšanās naudās un citās gadskārtējās iemaksās pērn saņēmušas 59,40 miljonus eiro, ziedojumos un dāvinājumos – 65,95 miljonus eiro, bet dotācijās – 86,35 miljonus eiro. Aprēķini rāda, ka NVO sektora kopējie ieņēmumi pagājušajā gadā pieauguši līdz 463,47 miljoniem eiro, bet izdevumu daļa veidojusi 454,62 miljonus eiro. Jāpiebilst, ka no visām nevalstiskajām organizācijām vairākumam, .t.i., 76,63% pagājušajā gada ieņēmumi bijuši mazāki par 10 tūkstošiem eiro.

Latvijā reģistrēto NVO biežākie darbības virzieni:

Visbiežāk nevalstisko organizāciju darbības virzieni saistīti ar sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību (42,83% no visām organizācijām), 17,57% to darbība saistīta ar sporta nodarbību, izklaides un atpūtas darbību, bet vēl 12,04% organizāciju saistītas ar nekustamo īpašumu operācijām, aptverot Latvijā reģistrētās dzīvokļu īpašnieku biedrības.

Jānorāda, ka 138 organizācijas iekļautas arī VID īstenotajā Padziļinātās sadarbības programmā. Piemēram, to vidū ir Latvijas Olimpiskā komiteja, "Vītolu fonds", Latvijas Darba devēju konfederācija u.c. organizācijas.

Dažas organizācijas biedru naudās saņēmušas vairākus miljonus eiro

Lielākos ieņēmumus no biedru naudas, iestāšanās naudas un citām gadskārtējām iemaksām pagājušajā gadā saņēmusi biedrība Latvijas Starptautiskā skola. Biedrība nodrošina starptautisku izglītību angļu valodā bērniem no pirmsskolas līmeņa līdz pat 12. klasei. Ieņēmumu un izdevumu pārskatā publicētā informācija rāda, ka Latvijas Starptautiskā skola biedru, iestāšanās naudās un citās gadskārtējās iemaksās 2018. gadā saņēmusi 5,74 miljonus eiro. Tās kopējie ieņēmumi pagājušajā gadā sasnieguši 6,70 miljonus eiro, savukārt izdevumi – 4,92 miljonus eiro.

Jāteic, ka pagājušajā gadā kopumā bijušas sešas organizācijas, kuras biedru naudās saņēmušas vairāk nekā vienu miljonu eiro, no tām divas ir arodbiedrības. Piemēram, Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrības, kas apvieno tirdzniecības, kabotāžas, pasažieru, tehniskās flotes jūrniekus, kā arī jūrniecības mācību iestāžu studentus, ieņēmumi no biedru naudām pērn bija 1,54 miljoni eiro.

No visām organizācijām, kuras 2018. gadā guvušas ieņēmumus, 16,64% organizāciju vienīgais ieņēmumu avots bijušas biedru naudas, iestāšanās naudas un citas gadskārtējās iemaksas.

NVO, kas 2018. gadā guvušas lielākos ieņēmumus no biedru naudas, iestāšanās naudas un citām gadskārtējām iemaksām:

NVO, kas 2018. gadā saņēmušas vislielākos ziedojumus un dāvinājumus:

200 organizācijām vienīgie ieņēmumi pērn bijuši no dotācijām

Interesanta aina paveras, analizējot NVO, kuras 2018. gadā saņēmušas vislielākās dotācijas. Priekšgalā citām organizācijām šeit atrodas nodibinājums "Rīgas Tūrisma attīstības birojs", ko 2009. gadā dibinājusi Rīgas pilsētas pašvaldība, AS "airBaltic Corporation" un biedrības "Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija", "Latvijas Tūrisma aģentu asociācija". "Lursoft" atskaite rāda, ka nodibinājums "Rīgas Tūrisma attīstības biedrība" pagājušajā gadā dotācijās saņēmis 5,99 miljonus eiro, savukārt 2017. gadā tie bijuši pat 6,7 miljoni eiro. Straujš dotāciju apjoma pieaugums nodibinājumam bijis 2016. gadā, kad saņemtās dotācijas, salīdzinot ar 2015. gadu, palielinājušās par 44,76%.

Trīs iepriekšējos gados "Rīgas Tūrisma attīstības biedrības" izdevumi pārsniedza ieņēmumus (2017. gadā par 385,79 tūkstošiem eiro, 2016. gadā par 19,20 tūkstošiem eiro, 2015. gadā par 279,91 tūkstošiem eiro), bet pagājušajā gadā nodibinājumam ar ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanu veicies daudz labāk – gads noslēgts ar 606,97 tūkstošu eiro atlikumu.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs š.g. maijā sāka kriminālprocesu pret nodibinājuma amatpersonām par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu, viltotu dokumentu izmantošanu un krāpšanu. Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Rīgas pašvaldība trīs gadu laikā caur biedrībām un nodibinājumiem nesaimnieciski izlietojusi vairāk nekā 20 miljonus eiro. Revīzijā Valsts kontrole galveno uzmanību veltījusi diviem Rīgas pašvaldības dibinātiem nodibinājumiem – "Rīgas Tūrisma attīstības biedrībai" un "Riga.lv".

Starp visām Latvijā reģistrētajām nevalstiskajām organizācijām nodibinājums "Riga.lv" pēc saņemto dotāciju apjoma 2018. gadā ierindojies 7. vietā, pēdējos divos gados nodibinājumam dotācijās ik gadu saņemot vairāk nekā vienu miljonus eiro. Tāpat kā "Rīgas Tūrisma attīstības birojs", arī "Riga.lv" ieņēmumi gan 2017., gan 2016. gadā bijuši mazāki nekā izdevumi, savukārt pagājušais gads noslēgts ar 697,11 tūkstošu eiro ieņēmumu atlikumu. Jānorāda, ka "Riga.lv" gadījumā dotācijas ir vienīgās, kas nodibinājumam nodrošina ieņēmumus. Algās nodibinājums pagājušajā gadā samaksājis 16,63% no gūtajiem ieņēmumiem, bet 43,37% veidojuši "Citi izdevumi", kas pēdējos divos gados nodibinājumam strauji palielinājušies. Kopš š.g. 20. augusta nodibinājumam uzsākts likvidācijas process.

"Lursoft" izpētījis, ka 2018. gadā bijuši 200 nevalstisko organizāciju, kuru vienīgais ieņēmumu gūšanas veids bijušas dotācijas. Vairumā gadījumu, t.i., 78,5%, dotāciju apjoms 2018. gadā bijis mazāks par 10 tūkstošiem eiro.

NVO, kas 2018. gadā saņēmušas vislielākās dotācijas:

Futbolisti pērn mīnusos

Raugoties, kāda ir nevalstisko organizāciju ieņēmumu un izdevumu attiecība, redzams, ka 2018. gadā nedaudz vairāk nekā pusei (53,54%) no visām organizācijām ieņēmumi bijuši lielāki nekā izdevumi, bet 39,81% gadījumu izdevumi tomēr pārsnieguši organizācijas ieņēmumus.

Lielākie mīnusi to vidū 2018. gadā bijuši Latvijas Futbola federācijai, kuras izdevumi pērn sasniedza 9,31 miljonus eiro, kamēr ieņēmumi bijuši vien 6,68 miljoni eiro. Šeit gan jāpiebilst, ka gadu iepriekš, 2017. gadā federācijas ieņēmumi bija par 2,60 miljoniem eiro lielāki nekā zaudējumi.

Līdz ar Latvijas Futbola federāciju pērn bijušas vēl divas organizācijas, kuru izdevumi pārsnieguši ieņēmumus par vairāk nekā vienu miljonu eiro, – "Rietumu bankas" labdarības fonds (1,03 tūkstošu eiro ieņēmumi un 1,16 miljonu eiro izdevumi) un "Riga Football Club" (338,34 tūkstošu eiro ieņēmumi un 1,47 miljonu eiro izdevumi). Pēc "Lursoft" rīcībā esošās informācijas, Futbola kluba "Rīga" ("Riga Football Club") ieņēmumi kopš biedrības izveidošanas 2014. gadā tikai tās dibināšanas gadā pārsnieguši izdevumus, un ar katru gadu negatīvā starpība kļuvusi lielāka – 2015. gadā izdevumi ieņēmumus pārsnieguši par 25,84 tūkstošiem eiro, 2016. gadā – par 448,59 tūkstošiem eiro, bet 2017. gadā – par 988,09 tūkstošiem eiro.

"Lursoft" pētījums atklāj, ka starp organizācijām, kuru izdevumi visievērojamāk pārsnieguši ieņēmumus, biežāk nonākušas tieši dažādas ar sportu saistītas organizācijas. Bez Latvijas Futbola federācijas un "Riga Football Club" to vidū ir arī Basketbola klubs "VEF Rīga" (izdevumi pārsnieguši ieņēmumus par 400,59 tūkstošiem eiro), Latvijas Hokeja federācija (-369,06 tūkst. eiro), Rīgas futbola skola (-352,61 tūkst. eiro), Latvijas Volejbola federācija (-302,73 tūkst. eiro), Basketbola klubs "Ventspils" (-178,96 tūkst. eiro) u.c.

Tiesa, ne visām sporta organizācijām 2018. gads nesis mīnusus. Starp tām piecām organizācijām, kuru ieņēmumi pērn pārsnieguši izdevumus par vairāk nekā vienu milj.EUR, ir arī Latvijas Olimpiskā komiteja (+3,28 milj. eiro). Pozitīva bilance bijusi Latvijas Kamaniņu sporta federācijai (+152,28 tūkst. eiro), Latvijas Tenisa savienībai (+141,38 tūkst. eiro), Latvijas Basketbola savienībai (+123,92 tūkst. eiro) u.c.

NVO, kurām 2018.gadā bijuši vislielākie ieņēmumi:

NVO, kurām 2018. gadā bijuši vislielākie izdevumi: