Otrdien "Attīstībai/Par" Saeimas frakcija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un, balstoties uz Konkurences padomes priekšlikumiem, iesniegusi Saeimā grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, lai atjaunotu konkurenci atkritumu apsaimniekošanas jomā. "A/P" piedāvā tūlīt ieviešamus priekšlikumus attiecībā uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonām, publisko privāto partnerību līgumu termiņiem un sadzīves atkritumu radītājiem, kuri ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa samaksas, iespējām pašiem tirgū izvēlēties komersantu, portālu "Delfi" informēja frakcijas konsultante Amālija Brūvere.
"Mēs labojam caurumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kuru savulaik pieņēma vēl 9. Saeima 2010. gadā. Šobrīd spēkā esošais Atkritumu apsaimniekošanas likuma regulējums nav novērsis Rīgas domes vēlmi to ļaunprātīgi izmantot un veidot 20 gadu monopolu vienam pakalpojumu sniedzējam. Grozījumi tapuši sadarbībā ar Konkurences padomi, kas līdzīgus grozījumus rosinājusi jau daudzu gadu garumā. Ar šiem grozījumiem likumā mēs novēršam monopola veidošanās varbūtību Rīgā un lielajās pilsētās un palielinām konkurenci atkritumu apsaimniekošanā visā valsts teritorijā," skaidro frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts.
Frakcijas rosinātie grozījumi paredz noteikt, ka pašvaldība, kuras iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 000, sadala tās teritoriju divās vai vairākās atsevišķās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās un nodrošina, ka sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un uzglabāšanas pakalpojumu sniedz vismaz divi sadzīves atkritumu apsaimniekotāji. Rīga, atbilstoši tās iedzīvotāju skaitam, nodrošina vismaz trīs atkritumu apsaimniekošanas zonas un vismaz trīs atkritumu apsaimniekotājus, kas nav viens tirgus dalībnieks.
Frakcija rosina arī saīsināt privātās un publiskās partnerības līguma maksimālo termiņu uz desmit gadiem līdz šim esošo 20 gadu vietā. "A/P" uzskata, ka tik garam līguma termiņam ir tirgu noslēdzošs efekts – citi iespējamie pakalpojumu sniedzēji šajā laikā var zaudēt kapacitāti, kas ilgtermiņā var radīt monopola riskus. Konkurence padome 2016. gada ziņojumā norādīja, ka "šāds termiņš (20 gadi) ir pārmērīgs, lai ļautu saglabāt potenciālās konkurences spiedienu".
"A/P" rosina atgriezt konkurenci un atjaunot Atkritumu apsaimniekošanas likuma vēsturisko normu, kas ļāva uzņēmējiem noslēgt privātus līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem. Tas attiecas uz uzņēmējiem, kuri ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa maksāšanas, un uz atkritumu apsaimniekotājiem, kuriem ir attiecīgā atļauja. Atjaunojot šo normu, tiks nodrošināta konkurence un atkritumu savākšanas pakalpojumu saņēmējiem būs iespēja izvēlēties sev cenas un apkalpošanas kvalitātes ziņā labāko piedāvājumu.
Lai nepieļautu Rīgas pašvaldības atkritumu krīzei līdzīgas situācijas citur Latvijā, frakcija arī rosina likumā iekļaut atkritumu izvešanas nepārtrauktības principu. Gadījumos, kad esošais līgums ir zaudējis spēku, bet jauns vēl nav noslēgts, atkritumu apsaimniekotājs/-i turpina izvest atkritumus atbilstoši iepriekšējo līgumu noteikumiem sešu mēnešu garumā vai līdz brīdim, kad ir noslēgts jauns līgums.
Frakcija uzsver, ka šobrīd lielākajā daļā Latvijas pašvaldību ir tikai viena sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zona, tātad pakalpojumus sniedz viens apsaimniekotājs un netiek veicināta konkurence.
Dažas pašvaldības ir ieviesušas vairākas zonas atkritumu apsaimniekošanai, nodrošinot konkurenci. Piemēram, Liepājā, kur iedzīvotāju skaits ir aptuveni 70 000, šobrīd ir divas atkritumu apsaimniekošanas zonas, un darbojas divi apsaimniekotāji.
2021. gadā pēc administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas vidējais iedzīvotāju skaits būs 36 413 iedzīvotāji – pašvaldības kļūs lielākas, līdz ar to jautājums par atkritumu apsaimniekošanas zonām būs vēl aktuālāks, norāda "A/P".
"Delfi" jau ziņoja, ka Konkurences padome 18. jūlijā pret Rīgas pilsētas pašvaldību un SIA "Getliņi EKO" ierosinātās pārkāpuma lietas par iespējamu līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 102. pantā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ietvaros 9. septembrī pieņēma lēmumu par pagaidu noregulējumu.
KP skaidroja, ka pagaidu noregulējums nepieciešams, lai lietas izpētes laikā saglabātu konkurenci sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū Rīgā. Savukārt Rīgas dome un "Tīrīga" tiesā prasīja atcelt šo konkurences uzraugu lēmumu.
Pēc lēmuma par pagaidu noregulējumu pieņemšanas RD vērsās ar lūgumu pie valdības izsludināt ārkārtējo situāciju pilsētas teritorijā, lai nodrošinātu atkritumu izvešanas nepārtrauktību apstākļos, kad bija beiguši darbību līdzšinējie līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem, bet koncesijas līguma ar "Tīrīgu" darbību daļēji apturēja KP.
11. septembrī valdība ar rīkojumu izsludināja ārkārtējo situāciju Rīgā, un 19. septembrī to atbalstīja arī Saeima.
Tikmēr RD sarunu procedūras ietvaros vienojās ar trim līdzšinējiem atkritumu apsaimniekotājiem par darbības turpināšanu, kā arī tās daļas klientu, kuru apsaimniekotājs "Pilsētvides serviss" darbību izvēlējās neturpināt, turpmāko apkalpošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
