Ekonomisti: apstrādes rūpniecībā gaidāms sarežģītākais brīdis kopš finanšu krīzes  (67)

"Kokapstrāde un pārtikas produktu ražošana, divas lielākās apstrādes rūpniecības nozares, augustā ir piedzīvojušas izlaides apjomu samazinājumu. Kokapstrādes neveiksmes ir saistāmas ar ārējā pieprasījuma vājināšanos un jauno pasūtījumu skaita samazināšanos, 2019. astoņos mēnešos gadā nozare vēl notur pozitīvu izaugsmi. Tomēr pārtikas ražošanā apjomi saruka. Īslaicīgais negatīvi ietekmējošais faktors ir bijis cūku mēris, kura plosīšanās rezultātā ievērojami samazinājies cūku skaits," skaidro "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

Latvijas ekonomikā arvien vairāk ir jūtama pasaules ekonomikas bremzēšanās, un pēdējo mēnešu rūpniecības rādītāji liek domāt, ka tuvākā gada laikā Latvijas apstrādes rūpniecībā gaidāms, iespējams, sarežģītākais brīdis kopš finanšu krīzes. Lēnā izaugsme rūpniecībā šobrīd daļēji ir saistīta ar koksnes cenu kritumu un tā ietekmi uz kokapstrādi, taču liela nozīme ir arī kopējam ekonomiskajam fonam pasaulē un it īpaši Eiropā, jo līdzīgu izaugsmes tempu bremzēšanās rūpniecībā šobrīd vērojama arī Lietuvā un Igaunijā, norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Finanšu ministrijā teic, ka arī pašā ES kopumā ražošanas apjomi rūpniecībā uzrāda lejupejošu dinamiku un apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi ir kritušies jau kopš šā gada aprīļa. Īpaši nelabvēlīga situācija ir eirozonas lielākajā valstī Vācijā, kur apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi pēdējos mēnešos samazinājušies jau 5% apmērā. Tāpat ražošanas apjomi krītas arī Francijā, Nīderlandē, Austrijā, Lielbritānijā.

"Par to, ka recesijas draudi pieaug, jau vairākus mēnešus signalizē finanšu tirgi – krīt gan procentu likmju kopējais līmenis, gan attiecība starp īstermiņa un ilgtermiņa likmēm. Tagad parādās nopietni nepatīkami signāli arī no "reālās" ekonomikas. Latvijas rūpniecības noskaņojuma indekss joprojām ir nesatricināms, kāds tas ir bijis vairākus gadus. Tas ir virs vēsturiski vidējā līmeņa, kaut kopš gada sākuma ir nedaudz samazinājies. Pēc latviešu standartiem mērot, tas ir optimisms, viss notiek vairāk vai mazāk "normāli"," rezumē bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Latvijas ekonomikā arvien vairāk ir jūtama pasaules ekonomikas bremzēšanās, un pēdējo mēnešu rūpniecības rādītāji liek domāt, ka tuvākā gada laikā Latvijas apstrādes rūpniecībā gaidāms, iespējams, sarežģītākais brīdis kopš finanšu krīzes. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, augustā Latvijas apstrādes rūpniecības izlaide ir augusi par 0,4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi un līdz ar to pēdējo trīs mēnešu rezultāti apstrādes rūpniecībā kopumā ir vājākie kopš 2016. gada sākuma. Lēnā izaugsme rūpniecībā šobrīd daļēji ir saistīta ar koksnes cenu kritumu un tā ietekmi uz kokapstrādi, taču liela nozīme ir arī kopējam ekonomiskajam fonam pasaulē un it īpaši Eiropā, jo līdzīgu izaugsmes tempu bremzēšanās rūpniecībā šobrīd vērojama arī Lietuvā un Igaunijā.

Lai arī kopumā pasaules ekonomika turpina augt un šī brīža situāciju noteikti nevaram salīdzināt ar to, kas bija pirms 10 gadiem, taču diemžēl negatīvo ziņu plūsma pasaules lielākajās ekonomikās turpinās un ar to jārēķinās arī Latvijas uzņēmējiem. ASV un Vācijas rūpniecības noskaņojums septembrī ir noslīdējis līdz zemākajam līmenim kopš 2009. gada jūnija, un pēdējos mēnešos tas strauji pasliktinājies arī Zviedrijā, kur tas ir zemākais kopš 2013. gada. Vācijas rūpniecības noskaņojums nu jau kļūst diezgan kritisks, un tas jau sāk ietekmēt arī citas ekonomikas nozares. Tā nav laba ziņa Latvijas ražotājiem, jo iekšējā patēriņa, pakalpojumu un būvniecības noturība Eiropā līdz šim ļāva mūsu eksporta nozarēm strādāt ar plusiem.

Salīdzinājumā ar gada pirmajiem mēnešiem lielas izmaiņas Latvijas apstrādes rūpniecības tendencēs augustā nav vērojamas. Straujāk augošās nozares joprojām ir metālapstrāde, elektrisko iekārtu, kā arī optisko iekārtu un datoru ražošana, kur ražošanas apjomi salīdzinājumā ar pērno gadu auguši par 20,9%, 15,1% un 9,8%. Taču citās nozarēs situācija nav tik iepriecinoša, un augustā pirmo reizi vairāk nekā trīs gadu laikā to nozaru skaits, kur ražošanas apjomi samazinājās, ievērojami pārsniedza tās, kur ražošanas apjomi aug. Vislielāko negatīvo ietekmi uz kopējiem apstrādes rūpniecības rādītājiem augustā veidoja kokapstrāde, kur ražošanas apjomi salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājās par 6,4%. Tas gan nav liels pārsteigums, un kritums šajā nozarē jau iepriekš bija gaidāms, jo pērnā gada augstās koksnes cenas bija acīmredzami īslaicīgs fenomens.

Taču mīnusi augustā vērojami arī citās nozarē. Piemēram, dzērienu ražošana sarukusi par 14,2%, apģērbu – par 16%, ķīmisko vielu – par 11% un auto detaļu – par gandrīz 6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, un tas jau liecina par vispārīgu vājumu rūpniecībā nevis atsevišķu nozaru neveiksmēm. Vienlaikus gan kopējos rūpniecības rezultātus augustā ir uzlabojusi enerģētika, kur pēc ilgstoša ražošanas apjomu krituma sausuma dēļ atkal ir atsācies pieaugums, taču arī tas būs pārejošs.

Ir skaidrs, ka tuvākajā laikā Latvijas rūpniecībā gaidāms sarežģīts periods, tomēr precīzas prognozes izdarīt ir ļoti grūti un rūpniecības sniegums lielā mērā būs atkarīgs no ārējiem faktoriem. Līdz šim mūsu rūpniecība ir demonstrējusi pietiekami labu noturību pret izaugsmes bremzēšanos Eiropā, taču kopš pērnā gada nogales pasūtījumu apjoms rūpniecībā ir jūtami mazinājies un vienlaikus pieaug krājumu līmenis. Tas liek būt piesardzīgam par mūsu rūpniecības izaugsmes perspektīvām, un domāju, ka šogad kopumā apstrādes rūpniecības pieaugums nepārsniegs 2,5%, savukārt nākamgad tas varētu būt vēl zemāks. Ilgākā termiņā gan mūsu rūpniecības izaicinājumi vairāk ir saistīti ar iekšējiem faktoriem. Nelabvēlīga demogrāfija un atvērts darba tirgus rada lielu spiedienu uz darba algām, kas jau ilgāku laiku aug straujāk par produktivitāti. Pagaidām uzņēmumi šo algu kāpumu notur, daloties ar peļņu un atliekot investīcijas, bet ir skaidrs, ka tuvākajos gados visām nozarēm un uzņēmumiem darbinieku, visticamāk, nepietiks, tādēļ būs jādomā par investīcijām automatizācijā vai jauniem biznesa modeļiem.

Pateicoties enerģētikas nozarē sasniegtajam 8,9% kāpumam, Latvijas rūpniecība kopumā augustā uzrādījusi 2,0% pieaugumu salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, kamēr iepriekšējā mēnesī rūpniecībā bija fiksēts 1,3% kritums, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr apstrādes rūpniecības pieauguma temps augustā palēninājies līdz 0,4%, kas ir lēnākais kāpums kopš 2016. gada aprīļa, bet ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde augustā samazinājusies par 8,3%.

Kāpumu enerģētikā nodrošinājis elektroenerģijas ražošanas apjomu pieaugums par 16,9% salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu. Tajā skaitā elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās palielinājusies par 31,3%. Vienlaikus apstrādes rūpniecības izaugsmes tempi arvien palēninās, ko nosaka galvenokārt ražošanas apjomu kritums kokapstrādes nozarē nelabvēlīgās tirgus konjunktūras ietekmē, kamēr pozitīvu izaugsmi turpina uzturēt spēcīgie pieauguma tempi mašīnbūvē un metālapstrādē.

Ražošanas apjomi kokapstrādes nozarē, kas ir lielākā Latvijas apstrādes rūpniecības nozare, augustā bijuši par 6,2% mazāki nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada. Tomēr gada samazinājuma temps vairs nav tik straujš kā iepriekšējā mēnesī, un mēneša laikā nozares ražošanas apjomi ir palielinājušies par 1,1%. Kritums augustā bijis arī otrā lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – pārtikas produktu ražošanā – par 1,0%. Šī nozare visa gada laikā ir uzrādījusi svārstīgu dinamiku, gada pirmajos astoņos mēnešos kopā samazinoties par 0,6%.

Tikmēr apstrādes rūpniecības kopējo izaugsmi turpina uzturēt spēcīgie pieaugumi gatavo metālizstrādājumu ražošanā, kur augustā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, sasniegts 20,9% pieaugums. Elektrisko iekārtu ražošana augusi par 15,1% un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana – par 9,8%.

Līdzīga neviendabīga situācija apstrādes rūpniecībā saglabājusies jau vairākus mēnešus, un nozare kopumā vēl nav asi izjutusi pasaules ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanās sekas. Tomēr Latvijas rūpniecībā strādājošo uzņēmēju konfidences rādītāji pēdējos mēnešos ir pasliktinājušies, septembrī konfidences rādītājam samazinoties līdz zemākajam līmenim kopš 2016. gada oktobra, pasliktinoties uzņēmumu ražošanas apjomu un cenu prognozēm. Vienlaikus būtisks uzņēmēju un patērētāju konfidences līmeņa kritums turpinās Eiropas Savienībā (ES) kopumā, kas ir Latvijas apstrādes rūpniecības produkcijas galvenais noieta tirgus. ESI indekss ES valstīs pastāvīgi pazeminās jau vairāk nekā pusotru gadu un augustā noslīdējis līdz zemākajam rādītājam kopš 2013. gada beigām.

Arī pašā ES kopumā ražošanas apjomi rūpniecībā uzrāda lejupejošu dinamiku un apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi ir kritušies jau kopš šā gada aprīļa. Īpaši nelabvēlīga situācija ir eirozonas lielākajā valstī Vācijā, kur apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi pēdējos mēnešos samazinājušies jau 5% apmērā. Tāpat ražošanas apjomi krītas arī Francijā, Nīderlandē, Austrijā, Lielbritānijā.

Ņemot vērā ārējā pieprasījuma vājināšanos, apstrādes rūpniecības perspektīvas tuvākajos mēnešos jāvērtē piesardzīgi. Tomēr vienlaikus jāatzīmē, ka līdz šim nozarei kopumā izdevies sasniegt šai tirgus situācijai visai labus rezultātus un gada pirmajos astoņos mēnešos kopā ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā bijuši par 2,7% lielāki nekā attiecīgajā laika posmā pirms gada. Savukārt visa rūpniecība kopā astoņos mēnešos uzrādījusi tikai 0,3% pieaugumu, ko ietekmējis ražošanas apjomu kritums enerģētikā par 10,1%, galvenokārt gada pirmajā pusē laika apstākļu ietekmē samazinoties elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijās.

Pasaules ekonomikas un rūpniecības nākotne izskatās arvien draudīgāk, bet Latvijas apstrādes rūpniecības datu aina augustā gandrīz nav mainījusies. Kopējā izaugsme gada griezumā turas knapi virs nulles, dažās apakšnozarēs izlaide krīt ar globālo ekonomikas vājumu nesaistītu iemeslu dēļ, bet citās aug par spīti tam, ka pasaulē šīs nozares saskaras ar lielām grūtībām, jo mazinās pieprasījums pēc kapitāla precēm. Dažās nelielās nozarēs globālās krīzes ietekme ir nojaušama. Ja globālās rūpniecības krīze ietekme sasniegs rūpnīcas Latvijā, tad noturēt kopējās ražošanas izmaiņas virs nulles kādu laiku nevarēs.

Pārtikas un dzērienu ražošana augustā bija mazāka nekā šajā mēnesī pērn, šķiet, ka tāds būs arī gada kopējais rezultāts, šāda situācija abās nozarēs diemžēl ir tipiska un nav redzams, kā tuvākajā nākotnē kaut kas varētu mainīties. Būtu ļoti patīkami šajā jautājumā kļūdīties. Strauji samazinās apģērbu ražošana (-16% augustā, -7% gadā kopumā), šo procesu grūti apturamu dara paaudžu maiņa un vispārējais izmaksu kāpums darba tirgū. Saistītajā tekstila nozarē, kurā ir lielākas iespējas ražošanu mehanizēt, abi rādītāji ir līdz komiskai precizitātei pretēji (+15,1%, +6,7%).

Kokapstrādē notiek tas, ko varēja paredzēt pavasarī un kas diemžēl bija nenovēršami – ražošana samazinās, apgrozījums samazinās vēl vairāk. Nav izslēgts, ka nozares krīzes zemākajā punktā ražošanas kritums sasniegs 20%. Situācija varētu uzlaboties nākamā gada beigās. Ir daudz ražotāju augstāku izmaksu valstīs, kuri šo krīzi nepārdzīvos, tas būtu no mūsu viedokļa vēlamākais risinājums. Skaidrs, ka kaut kādā veidā liekās ražošanas jaudas reģionā kopumā būs jālikvidē. Varbūt nepārdzīvos kāds vidēja lieluma spēlētājs arī mūsu valstī.

Viens no nedaudzajiem patīkamajiem pārsteigumiem Latvijas ekonomikā šogad ir metālapstrāde un mašīnbūve. Tās kopējais apjoms turpina strauji augt. Jāatzīst, ka augusta dati ir kontrastējošāki nekā šogad ir ierasts. Divās apakšnozarēs – iekārtu un auto detaļu ražošanā apjoms augustā bija mazāks nekā pirms gada, kas ir neparasti. Taču divās lielākajās apakšnozarēs – metālapstrādē (+20,9% augustā un +15,0% gadā kopumā) un elektrisko iekārtu ražošanā (15,1% augustā un +23,9% gadā kopumā) rezultāti joprojām ir lieliski un turpina uzlaboties. Iekārtu un auto detaļu ražošanai turpmākajos pāris gados palīdzēs attīstīties lielas investīcijas, bet līdz tam īslaicīgi mīnusiņi statistikas datos var parādīties. Labi klājās arī elektronikai, kurā ražošana augusi tieši par desmito daļu.

Latvijas rūpniecībā laiku pa laikam kāda nozarē notiekošā atspoguļojumu statistikā ir pagrūti savienot ar vadošo uzņēmumu un asociāciju sniegtajām ziņām. Šobrīd tā tas ir mēbeļu ražošanā, kur pēc ļoti vājas izaugsmes pērn šogad aprēķināts izlaides kritums par 6,4%. Te atliek vien nopūsties, ka visas patiesības ir relatīvas, bet to meklēšanas prieks ir absolūts, un kuras pēc kāda laika var atklāties pavisam jaunā gaismā. Optimisms šobrīd strāvo arī no ķīmijas nozares, kurā ražošana šogad samazinājusies par 5,3%, tai skaitā augustā par 11,0%. Tas varētu būt saistīts ar degvielas ražošanu, kuras apgrozījums ir liels, bet pievienotā vērtība attiecībā pret ļoti svārstīgo apjomu – diezgan maza. Katrā ziņā nozarē ir ļoti sekmīgi un interesanti uzņēmumi, par kuru darbību sabiedrība uzzina, cita starpā ar Eksporta un Inovācijas balvas starpniecību. Tāds ir arī "Kinetics Nail Systems", kas strādā Rīgā, Imantā un ražo nagu lakas gan ar savu, gan arī vēl 40 citiem zīmoliem. Ja par tiem runātu vairāk, tad jauniešu interese par tehniskajām un dabas zinībām noteikti pieaugtu. Neapmeklējot šādu uzņēmumu, ir grūti iztēloties, cik darbs ķīmiskajā rūpniecībā var būt radošs. Prieks ir arī par poligrāfijas nozari, kura ir pārvarējusi neseno vājuma brīdi, šogad augot par 8,7%.

Vairs nav šaubu, ka pasaules rūpniecībā ilgi aprunātā un pierunātā krīze ir sākusies. To vēl nevar teikt par Latvijas rūpniecību, vismaz kopumā. Ir cerība, ka mūsu ekonomika turpinās augt pat tad, ja rūpniecība kļūs vājāka, jo labi attīstās pakalpojumu eksports.

Ekonomiskais noskaņojums Eiropā šobrīd ir gandrīz precīzi "uz nulles". Visu nozaru eirozonas PMI noskaņojuma indekss septembrī bija 50,1, tātad praktiski uz robežas starp izaugsmi un recesiju. Savukārt Eiropas Komisijas publicētais uzņēmumu un patērētāju noskaņojuma ESI indekss septembrī bija 100 punkti jeb vēsturiski vidējā līmenī. Abos gadījumos nesenā virzība ir bijusi negatīva. Arī ASV rūpniecības noskaņojuma indikatori ir "zem ūdens", īpaši bēdīgu ainu zīmē eksporta pasūtījumu līkne. Pakalpojumu nozares pagaidām ir optimistiskākas, taču septembrī arī to attīstības prognoze krasi pasliktinājās. Pieprasījumu pēc Latvijas rūpniecības precēm ietekmē gan ražošanas, gan pakalpojumu nozares citās valstīs. Piemēram, liels mūsu rūpniecības klients ir celtniecība Ziemeļvalstīs, Vācijā un Lielbritānijā.

Par to, ka recesijas draudi pieaug, jau vairākus mēnešus signalizē finanšu tirgi – krīt gan procentu likmju kopējais līmenis, gan attiecība starp īstermiņa un ilgtermiņa likmēm. Tagad parādās nopietni nepatīkami signāli arī no "reālās" ekonomikas. Latvijas rūpniecības noskaņojuma indekss joprojām ir nesatricināms, kāds tas ir bijis vairākus gadus. Tas ir virs vēsturiski vidējā līmeņa, kaut kopš gada sākuma ir nedaudz samazinājies. Pēc latviešu standartiem mērot, tas ir optimisms, viss notiek vairāk vai mazāk "normāli".

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par augustu liecina, ka apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi gada laikā ir palielinājušies tikai par 0,4% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Tas ir lēnākais pieauguma temps kopš 2016. gada maija. Savukārt, šī gada astoņos mēnešos ražošanas apjomi auguši vidēji par 2,9%.

Kokapstrāde un pārtikas produktu ražošana, divas lielākās apstrādes rūpniecības nozares, augustā ir piedzīvojušas izlaides apjomu samazinājumu. Kokapstrādes neveiksmes ir saistāmas ar ārējā pieprasījuma vājināšanos un jauno pasūtījumu skaita samazināšanos, 2019. astoņos mēnešos gadā nozare vēl notur pozitīvu izaugsmi. Tomēr pārtikas ražošanā apjomi saruka. Īslaicīgais negatīvi ietekmējošais faktors ir bijis cūku mēris, kura plosīšanās rezultātā ievērojami samazinājies cūku skaits. Tagad cūkgaļas ražotājiem ir nepieciešams laiks, lai cūku skaits pieaugtu, un viņi varētu atgriezties pie iepriekšējā ražošanas tempa. Turpretim ilglaicīgais izaicinājums pārtikas rūpniecībai Latvijā ir iedzīvotāju skaita samazinājums. Cilvēku paliek mazāk, tādēļ apēsts arī tiek mazāk. Riska zonā ir uzņēmumi, kuri ir galvenokārt vērsti uz iekšējo patērētāju. Pārtikas ražotājus ietekmē arī ēšanas paradumu maiņa. Pārtikas ražotājiem jāspēj pielāgoties un piedāvāt jaunus produktus.

Par 2019. gada veiksmes stāstu apstrādes rūpniecībā var nosaukt gatavo metālizstrādājumu ražošanu (izņemot mašīnas un iekārtas). Tā ir trešā lielākā Latvijas apstrādes rūpniecības nozare, kuras izlaides pieauguma temps augustā ir bijis visstraujākais, kā arī devums apstrādes rūpniecības gada izaugsmei ir bijis vislielākais. Šī nozare arī ietver metāla konstrukciju (piemēram, būvniecībā izmantojamu metāla karkasu vai konstrukciju sastāvdaļu) ražošanu. Tā ir neatņemama celtniecības, it īpaši industriālas būvniecības sastāvdaļa, kuru iepriekš ir virzījis gan iekšējais, gan ārējais pieprasījums. Šobrīd mēs novērojam, ka pieprasījums sāk vājināties.