Ekonomisti: septembrī bijusi zemākā inflācija šogad  (9)

"Šogad cenu pieaugums septembrī bija lēnāks nekā iepriekšējos gados, ko galvenokārt ietekmēja straujāks cenu kritums pārtikai un lēnāks cenu pieaugums apģērbiem un apaviem. Mēneša laikā cenas apģērbiem un apaviem pieauga par 4,5%, kas kopējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu ietekmēja par 0,3 procentpunktiem," norāda Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

Vienlaikus "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare teic, ka akcīzes nodokļa ietekme ir atnākusi nedaudz novēloti – visdrīzāk, nule tika izpārdoti krājumi ar iepriekšējo akcīzi. Kaut gan septembrī mēneša inflācija pārtikas produktiem ir ar mīnusa zīmi, vēl joprojām pārtikas preču cenas gada laikā aug straujāk nekā tās aug nepārtikas precēm un pakalpojumiem.

Finanšu ministrijā atzīmē, ka patēriņa cenas Latvijā ietekmē ne tikai valsts iekšējie ekonomikas procesi, bet arī cenu tendences pasaules biržās un pasaules ekonomikas attīstība kopumā, ko Latvija ietekmēt nevar. Piemēram, importētā inflācija jeb ārējo faktoru ietekme izskaidro vienu procentpunktu no 3% inflācijas šā gada deviņos mēnešos.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka no nesamērīgiem lēcieniem mūs glābj tas, ka globālie krājumi ir labā līmenī, kā arī tas, ka tirgū ienāks spēcīgs zemo cenu spēlētājs. Ekonomikai bremzējoties, sekos arī atalgojuma kāpuma palēnināšanās, kas mazinās spiedienu uz cenām. Tomēr tas neizzudīs. Ja patērētāju noskaņojums sāks strauji vājināties, tas noteikti arī mainīs pieprasījumu pēc zemāku cenu patēriņa precēm, kas var noteiktos segmentos likt būtiski pārskatīt līdzšinējo preču un pakalpojumu cenošanas politiku.

"Ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanās pasaulē liek domāt, ka arī resursu cenas pasaulē būs drīzāk ar lejupejošo tendenci. Tas viss kopā ļauj prognozēt, ka šogad kopumā inflācija Latvijā būs nedaudz zem 3%, savukārt nākamgad tā varētu būt ap 2,5%. Taču, ja ekonomiskā situācija pasaulē un Eiropā turpinās pasliktināties, inflācija Latvijā nākamgad var būt arī būtiski zemāka par šobrīd prognozēto," uzskata bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,1%. Precēm tas palielinājās par 0,2%, bet pakalpojumiem samazinājās par 0,3 procentiem.

Šogad cenu pieaugums septembrī bija lēnāks nekā iepriekšējos gados, ko galvenokārt ietekmēja straujāks cenu kritums pārtikai un lēnāks cenu pieaugums apģērbiem un apaviem. Mēneša laikā cenas apģērbiem un apaviem pieauga par 4,5%, kas kopējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu ietekmēja par 0,3 procentpunktiem.

Cenas septembrī būtiski pieauga arī personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem – par 5%, kopējo patēriņa cenu līmeni palielinot par 0,1 procentpunktu.

Lielākā pazeminošā ietekme septembrī bija cenu kritumam pārtikai, kas bija straujākais pārtikas cenu samazinājums šajā mēnesī kopš 2009. gada. Mēneša laikā pārtikas preču cenas samazinājās par 1,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,3 procentpunktiem. Lielākā pazeminošā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kritumam dārzeņiem un svaigiem augļiem. Pasaules pārtikas cenas septembrī, salīdzinot ar augustu, saglabājās nemainīgas. Cenas pieauga augu eļļām un gaļai, bet samazinājās cukuram, piena produktiem un graudaugiem. Visstraujāk cenas pieauga augu eļļām. Palmu eļļai cenu kāpumu ietekmēja augstais pieprasījums Ķīnā un Indijā, savukārt rapšu eļļas cenu kāpumu ietekmēja pasliktinātās ražas prognozes ES un biodīzeļdegvielas nozares augstais pieprasījums. Straujākais kritums bija cukura cenām, ko veicināja labas ražas prognozes gaidāmajai 2019./2020. gada tirdzniecības sezonai, un enerģijas cenu kritums, kas samazināja cukurniedru izmantošanu etanola ražošanai.

Liela ietekme bija cenu kritumam pakalpojumiem, kas samazinājās vidēji par 0,3% un kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Straujākais kritums bija pasažieru aviopārvadājumiem un pasažieru pārvadājumiem pa jūru, kas saistīts ar sezonas slēgšanu un dažādām akcijām.

Degvielai cenas Latvijā mēneša laikā saglabājās nemainīgas. Pasaules naftas cenām septembrī bija vērojams kāpums – mēneša laikā tās pieauga vidēji par 6,4%. Mēneša vidū naftas cenām bija būtisks kāpums – tās pieauga līdz 68 ASV dolāriem par barelu pēc dronu uzbrukumiem Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai, kas ievērojami samazināja naftas ieguvi. Savukārt mēneša beigās naftas cena atkal samazinājās līdz 60 ASV dolāriem par barelu pēc ASV naftas rezervju negaidītas palielināšanās un Saūda Arābijas naftas ieguves apjoma straujas atjaunošanas. Cenu kritumu ietekmēja arī bažas par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Šā gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, patēriņa cenas pieauga par 2,6%. Gada vidējā inflācija bija 3%.

Prognozējams, ka šogad vidējā gada inflācija būs augstāka par 2018. gadā vēroto un var sasniegt 3%. To ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.

Cenu pieauguma temps septembrī ir piebremzējies, un gada inflācija ir noslīdējusi līdz 2,6%. Salīdzinot ar augustu, cenas pieauga tikai par 0,1%. Mēneša griezumā cenas samazinājušās gan pārtikas precēm, gan pakalpojumiem. Toties cenas ir kāpušas nepārtikas precēm, galvenokārt, apģērbam un apaviem.

Septembrī Latvija ir sagaidījusi jauno graudaugu ražu, kā arī dārzeņu un augļu raža ir bijusi gana laba. Kartupeļiem, svaigiem dārzeņiem un augļiem, miltiem un citiem graudaugiem cenas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājušās. Savukārt maizes cenai kritumu vēl nemanām. Graudi novākti un pārstrādāti miltos agrāk nekā uzcepta maize. Mēneša griezumā ir samazinājusies cena stiprajam alkoholam. Akcīzes nodokļa ietekme ir atnākusi nedaudz novēloti – visdrīzāk, nule tika izpārdoti krājumi ar iepriekšējo akcīzi. Kaut gan septembrī mēneša inflācija pārtikas produktiem ir ar mīnusa zīmi, vēl joprojām pārtikas preču cenas gada laikā aug straujāk nekā tās aug nepārtikas precēm un pakalpojumiem.

Savukārt nepārtikas preču cenām ir bijis mērenākais pieaugums, salīdzinot ar 2018. gada septembri, ko nevar teikt par mēneša inflāciju, jo cenu pieaugums septembrī ir bijis straujākais. Apģērbu un apavu veikali ir papildinājuši plauktus un pakaramos ar jaunajām kolekcijām, kā rezultātā septembrī, salīdzinot ar augustu, šīm precēm cenas kāpušas. Toties septembrī varējām izdevīgāk iegādāties lidmašīnu biļetes, jo to cenas ir bijušas zemākas nekā šī gada augustā. Iespējams, kādu labu piedāvājumu varēsim izķert arī oktobrī.

Iepriekšējo deviņu mēnešu vidējā gada inflācija ir bijusi 3% apmērā. Sagaidām, ka cenu pieaugums saglabāsies mērens, kā rezultātā 2019. gada inflācija varētu būt tuvu 2,9%.

Septembrī Latvijā fiksēts zemākais patēriņu cenu kāpums šogad un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu patēriņa cenas Latvijā augušas par 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Lai arī tas nozīmē, ka inflācija Latvijā joprojām ir starp augstākajām Eiropā, inflācijas tendences pie mums ir ļoti līdzīgas kā citviet eirozonā un sagaidāms, ka līdz gada beigām inflācija Latvijā vairs nepārsniegs 3%.

Patēriņa cenu svārstības Latvijā šogad visvairāk ietekmējušas administratīvi regulējamo pakalpojumu cenu un nodokļu izmaiņas, kā arī resursu cenu dinamika pasaules tirgos un vismaz šobrīd ārējie faktori ir labvēlīgi Latvijas patērētājiem. Naftas cenas pasaulē, neskatoties uz īslaicīgu pieaugumu pēc uzbrukuma Saūda Arābijas naftas pārstrādes infrastruktūrai, kopš maija ir sarukušas par gandrīz 20%, un līdz ar to arī Latvijā salīdzinājumā ar pērno gadu degvielas cenas ir sarukušas par vairāk nekā 2%. Papildu tam jaunā raža ir mazinājusi dārzeņu cenu spiedienu mūsu reģionā, savukārt pārtikas cenas pasaulē kopš maija samazinājušās par nedaudz vairāk kā 2%, lai gan līdz ar Āfrikas cūku mēra izplatību Āzijā pasaulē turpina gaļas cenas. Līdz ar to pārtikas cenu inflācija Latvijā septembrī samazinājusies līdz 2,7% no vairāk nekā 5% augustā.

Tikmēr iekšējo cenu dinamika Latvijā ir ļoti stabila. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pakalpojumu cenas septembrī Latvijā augušas par 3% un faktiski pakalpojumu inflācija pie mums ir nemainīga jau vairāk nekā trīs gadus. Ņemot vērā zemo bezdarbu un pietiekami straujo algu kāpumu, pakalpojumu cenas Latvijā noteikti turpinās augt arī turpmāk, taču kopējā inflācija Latvijā līdz gada nogalei, visticamāk, samazināsies un varēt pietuvoties 2%.

Septembrī patēriņa cenās Latvijā sāka parādīties akcīzes nodokļa samazinājums stiprajam alkoholam, kas stājās spēkā jau augstā, taču pilno efektu no akcīzes likmes samazinājumu vēl neesam sajutuši. Papildu tam ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanās pasaulē liek domāt, ka arī resursu cenas pasaulē būs drīzāk ar lejupejošo tendenci. Tas viss kopā ļauj prognozēt, ka šogad kopumā inflācija Latvijā būs nedaudz zem 3%, savukārt nākamgad tā varētu būt ap 2,5%. Taču, ja ekonomiskā situācija pasaulē un Eiropā turpinās pasliktināties, inflācija Latvijā nākamgad var būt arī būtiski zemāka par šobrīd prognozēto.

Septembrī gada inflācija sasniedza 2,6%. Precēm cenas pieauga par 2,4%, pakalpojumiem par 3%. Lielākā ietekme uz inflāciju bija cenu kāpumam ar mājokli, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholam, tabakai, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem un veselības aprūpei.

Inflācijas ilgtermiņa perspektīvas ir vērstas lejup. Par to liecina tendences globālajā ekonomikā, kas attiecīgi koriģēs arī patēriņa cenu virzību. Pēdējos mēnešos attīstīto valstu inflācija ir paslīdējusi zem 2%. Tas pamatā atspoguļo enerģijas inflācijas samazināšanos. Pasaule, tai skaitā, Latvija ir veiksmīgi izvairījusies no iespējamā naftas cenu sprādziena, kas atsauktos krasā inflācijas lēcienā. Šobrīd negaiss ir pāri, taču nesenais uzbrukums Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai ir skaidri norādījis uz iespējamiem riskiem, kuriem ir visas iespējas atkārtoties. Eirozonas pamatinflācija ir saglabājusies raksturīgi zema, un tā kā ekonomika tik tikko aug, maz ticams, ka tai ir potenciāls paātrināties. Lai arī stundas algas pieaugums ir audzis, tas atspoguļo nostrādāto stundu skaita kritumu, nevis kopējās algas pieaugumu. Tāpat uzņēmējdarbības apsekojumi norāda uz lejupvērstu spiedienu uz pārdošanas cenām. Tikmēr inflācijas gaidu apsekojumi joprojām liek prognozēt, ka pašreizējā zemas inflācijas vide tuvākajā laikā saglabāsies. Tas nenozīmē, ka inflācija izzudīs, jo ECB darīs visu, lai to noturētu pie dzīvības. Tādējādi ārējā fona ietekme uz Latvijas patēriņa cenām kļūs vājāka. Vidējā tempā turpināsies pārtikas sadārdzināšanās, īpaši noteiktos segmentos, piemēram, cūkgaļa. No nesamērīgiem lēcieniem mūs glābj tas, ka globālie krājumi ir labā līmenī, kā arī tas, ka tirgū ienāks spēcīgs zemo cenu spēlētājs. Ekonomikai bremzējoties, sekos arī atalgojuma kāpuma palēnināšanās, kas mazinās spiedienu uz cenām. Tomēr tas neizzudīs. Ja patērētāju noskaņojums sāks strauji vājināties, tas noteikti arī mainīs pieprasījumu pēc zemāku cenu patēriņa precēm, kas var noteiktos segmentos likt būtiski pārskatīt līdzšinējo preču un pakalpojumu cenošanas politiku. Šogad inflācijas prognoze ir 2,8%, nākamgad 2,2%.

2019. gada septembrī patēriņa cenas Latvijā pieauga par 2,6% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,4% un 3,0%. Reģistrētais patēriņa cenu kāpums septembrī ir zemākais kopš šā gada sākuma, ko ietekmēja gan bāzes efekti, jo pērnā gada septembrī bija augsts inflācijas līmenis, gan pārtikas cenu pieauguma palēninājums šā gada septembrī. Taču joprojām pārtikas cenas kopā ar komunālo pakalpojumu sadārdzinājumu un alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu pieaugumu nosaka samērā augsto inflācijas līmeni šogad.

Ar inflācijas palēninājumu septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējiem šā gada mēnešiem nedaudz ir mazinājusies arī vidējā inflācija kopš šā gada sākuma, no 3,1% astoņos mēnešos līdz 3,0% deviņos mēnešos. Pērnā gada deviņos mēnešos patēriņa cenu pieaugums bija 2,4% apmērā, tādējādi var secināt, ka šogad inflācijas spiediens pieauga. Patēriņa cenu pieauguma paātrinājumu noteica augstākas pārtikas cenas, akcīzes nodokļa pieaugums tabakai un alkoholam, kā arī tarifa sadārdzinājums gāzei, ūdensapgādei, siltumenerģijai un atkritumu izvešanai. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka Latvijā saglabājas samērā straujš darba samaksas kāpums (+7,8% šā gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusgadu), tādējādi tas ļauj ne tikai kompensēt preču un pakalpojumu cenu sadārdzinājumu, bet arī uzlabot iedzīvotāju pirktspēju.

Svarīgi atzīmēt arī to, ka patēriņa cenas Latvijā ietekmē ne tikai valsts iekšējie ekonomikas procesi, bet arī cenu tendences pasaules biržās un pasaules ekonomikas attīstība kopumā, ko Latvija ietekmēt nevar. Piemēram, importētā inflācija jeb ārējo faktoru ietekme izskaidro 1 procentpunktu no 3% inflācijas šā gada deviņos mēnešos.

Patēriņa cenas gan šā gada septembrī, gan arī vidējo inflāciju kopš gada sākuma būtiski ietekmēja pārtikas cenu pieaugums. Lai arī septembrī pārtikas cenas bija par 2,7% augstākas nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesi, taču šāds kāpums ir aptuveni divas reizes zemāks nekā iepriekšējos mēnešos. To labvēlīgi ietekmēja ievērojami zemāks svaigo dārzeņu cenu pieaugums. Ja vēl šā gada augustā svaigo dārzeņu cenas bija par 37,7% augstākas nekā pērn, tad septembrī gada griezumā cenas augušas vien par 0,4%. Tādas cenu svārstības galvenokārt ieviesa bāzes efekts, jo līdz pērnā gada septembrim dārzeņu cenas kritās, bet sliktās ražas dēļ pagājušajā gadā, sākot no septembra, tās sāka palielināties. Tādējādi šogad pirmajos astoņos mēnešos svaigu dārzeņu cenas vidēji bija par 14,9% augstākas, bet septembrī pieaugums gandrīz izzuda. Taču pārtikas cenas kopumā joprojām palielina augošs maizes un graudaugu, kā arī cūkgaļas cenu pieaugums. Ja graudaugu cenu ietekmēja sausie laika apstākļi gan pērnā gada vasarā, gan arī šovasar vairākās Eiropas valstīs, tad cūkgaļas cenu ietekmēja cūkgaļas deficīts Ķīnā, saistībā ar Āfrikas cūku mēra izplatīšanos šajā valstī. Ņemot vērā, ka Ķīna ir lielākais cūkgaļas ražotājs, kā arī patērētājs pasaulē, cūkgaļas piedāvājuma samazinājums Ķīnā būtiski ietekmēja šo preču cenas pasaulē.

Septembrī būtisks cenu pieaugums Latvijā fiksēts arī ar mājokļa uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem. Piemēram, atkritumu savākšana bija par 19,0% dārgāka nekā pērnā gada septembrī, ko, sākot ar šā gada 1. janvāri, ietekmē palielinātās nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu. Savukārt elektroenerģijas pakalpojumu cena palielinājās par 10,3%. Spēcīgu pieaugumu ietekmēja fakts, ka 2018. gadā elektroenerģijas cena "Nord Pool Spot" biržā ievērojami palielinājās (+44% pret iepriekšējo gadu), un tas, ka pērnā gada nogalē lielākajai daļai mājsaimniecību tika noslēgti jauni līgumi par elektroenerģijas piegādi 2019. gadam, kuros bija ņemts vērā elektroenerģijas cenu kāpums biržā. Līdz ar to elektroenerģijas cena šogad pieaug un kopš gada sākuma vidēji tā palielinājās par 8,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Par 3,3% salīdzinājumā ar pērnā gada augustu sadārdzinājās siltumenerģijas cena, ko ietekmēja augstāki AS "Rīgas siltums" tarifi, kas stājas spēkā tieši šā gada augustā.

Akcīzes nodokļa palielinājuma alkoholam šā gada martā un cigaretēm šā gada jūlijā dēļ šo preču cenas uzrāda augošo dinamiku un septembrī bija attiecīgi par 4,9% un 4,9% dārgākas nekā pirms gada attiecīgajā mēnesi.

Citi patēriņa cenas paaugstinošie faktori galvenokārt ir saistīti ar pakalpojumu cenu pieaugumu. Piemēram, restorānu un viesnīcu pakalpojumu cenas palielinājās par 3,7%. Atpūtas un kultūras pakalpojumu cenas palielinājās par 4,6%, bet veselības un telekomunikāciju pakalpojumu cenas pieauga par 2,1%. Cenu kāpumu augstākminētajos pakalpojumos lielā mērā nosaka gan augošā darba samaksa šajās nozarēs, gan arī administratīvo pakalpojumu (elektroenerģija, atkritumu izvešana, gāze, ūdens) cenu pieaugums.