Trešdien, 16. oktobrī, OECD Kukuļošanas apkarošanas darba grupa (OECD WGB) publicējusi Latvijas 3. fāzes novērtējumu, norādot, ka Latvijas kukuļošanas apkarošanas rezultāti joprojām nav proporcionāli pārrobežu kukuļošanas un naudas atmazgāšanas riskiem, kam tā ir pakļauta. OECD norāda, ka pozitīvās izmaiņas likumdošanā nepieciešams transformēt efektīvā turpmākā to praktiskā pielietošanā. Vienlaikus jāatzīmē, ka līdz šim Latvijas paveiktais ir pārliecinājis WGB, ka Latvijai nav jānosaka pastiprināts uzraudzības mehānisms un nākamā atskaite par rekomendāciju izpildi ir noteikta 2021. gada rudenī vispārējā kārtībā, informē Tieslietu ministrija.
OECD norāda, ka kopš 2014. gada, kad Latvija pievienojās OECD "Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos", iztiesāšanai tiesā nav nodota neviena pārrobežu kukuļošanas lieta, vienlaikus joprojām notiek izmeklēšana trīs šādās lietās. Neviena finanšu institūcija līdz šim vēl nav saukta pie atbildības par tās lomu pārrobežu kukuļošanas shēmās vai naudas atmazgāšanā.
Vienlaikus ziņojumā tiek norādīts, ka pēdējo gadu reformas finanšu un tieslietu jomās Latvijā liecina par būtiskām pozitīvām izmaiņām šajā jomā, kas ir mazinājušas riskus pārrobežu kukuļošanas un naudas atmazgāšanas iespējām Latvijā, kā arī ir uzsāktas un jau daļēji ieviestas pietiekami efektīvas reformas, lai šīs izmaiņas nostiprinātu kā likumos, tā praksē. Tāpat WGB norāda, ka šīs reformas ir to sākumposmā un jāturpina valsts risku mazināšana un konstatēto pārkāpumu un noziegumu apkarošana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
