Ņemot vērā aizdomas par "Swedbank" saistību ar naudas atmazgāšanu, Igaunijas finanšu uzraudzības iestāde nolēmusi sākt lietu pret Igaunijas "Swedbank", savukārt Zviedrijas finanšu uzraugs brīdinājis par iespējamu sodu tās mātesbankai Zviedrijā.
Lēmums par lietas sākšanu Igaunijā pieņemts, jo šogad veiktā izmeklēšanā par noteikumu cīņai pret naudas atmazgāšanu ievērošanu atklāti pierādījumi par iespējamiem pārkāpumiem.
Šajā atsevišķajā lietā izmeklētāji pārbaudīs, vai veiktās darbības veido nepieciešamos pārkāpuma elementus, vai tie ir pretlikumīgi, vai persona ir vainīga par pārkāpuma pasūtīšanu un citus aspektus, paziņoja Igaunijas finanšu sektora uzraugs Finanšu inspekcija.
Lietas rezultātā bankai var tikt noteikt sods.
Igaunijas finanšu uzraugi norāda, ka lietā par cīņas pret naudas atmazgāšanas noteikumu ievērošanu cieši sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām Zviedrijā un citās Baltijas valstīs. Uzraudzības institūcijas koordinē savu rīcību un apmainās ar informāciju un novērtējumiem. Igaunijas finanšu uzraudzības iestāde uzsver, ka neveic kriminālizmeklēšanu un nav pilnvarota veikt kriminālizmeklēšanas.
Savukārt Zviedrijas finanšu uzraugs paziņojis, ka līdz šim atklātais liecina, ka varētu būt pamats noteikt sodu "Swedbank", kas Zviedrijas likumos paredzēts kā naudassods līdz 10% no bankas gada ieņēmumiem, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".
Zviedrijas finanšu uzrauga paziņojumā teikts, ka atklātais sniedz "pietiekamu pamatojumu izvērtējumam, vai izmeklēšanas laikā atklātie trūkumi un nepilnības varētu novest pie soda vai arī izmeklēšana ir jānoslēdz citā veidā".
Zviedrijas banku grupa "Swedbank" otrdien uzsvēra, ka turpinās sadarboties ar finanšu uzraugiem visās pret banku sāktajās izmeklēšanās un ir gatava sniegt visu atbildīgajām institūcijām nepieciešamo informāciju.
Izmeklēšanas pret "Swedbank" sāktas arī citās valstīs, tostarp Latvijā un ASV.
Jau vēstīts, ka Zviedrijas sabiedriskā televīzija SVT gada sākumā ziņoja par aizdomām, ka starp "Danske Bank" un "Swedbank" Baltijas struktūrvienībām laikā no 2007. līdz 2015.gadam plašā apmērā un sistemātiski notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi vismaz 40 miljardus Zviedrijas kronu (3,7 miljardi eiro). Aptuveni 50 klientu skaitā bijušas ārzonas kompānijas un korporatīvie klienti, kas neveic reālu uzņēmējdarbību.
Martā "Swedbank" grupas uzraudzības padome atbrīvoja no amata bankas prezidenti Birgiti Bonnesenu, bet aprīlī atkāpās padomes priekšsēdētājs Larss Idemarks. Jūnijā amatu atstāja arī bankas padomes loceklis Prīts Perenss, kurš no 2008. līdz 2014.gadam vadīja Igaunijas "Swedbank".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
