Ekonomisti: pēc 'treknajiem gadiem' kokrūpniecībā laiks izmantot uzkrātos 'tauciņus'  (24)

"Šis negaidīti spēcīgais kāpums septembrī pamatā gan noticis dēļ laika apstākļu izraisītām svārstībām enerģētikā un apstrādes rūpniecībā, līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, turpinājās mērens pieaugums. Līdz ar sausuma perioda beigām ražošanas apjomi Latvijas enerģētikā sāk atgriezties normālos līmeņos, un septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu enerģētikas izlaide Latvijā augusi par 27,8%. Divciparu pieaugums enerģētikā, visticamāk, turpināsies līdz nākamā gada pavasarim. Tikmēr apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi septembrī palielinājās par 3,1%, savukārt gada pirmajos deviņos mēnešos kopumā apstrādes rūpniecība Latvijā ir augusi par 2,7%, kas ir ļoti tuvu prognozētajam," norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs atzīmē, ka lielāko pozitīvo ieguldījumu apstrādes rūpniecībā septembrī gada griezumā, pēc neizlīdzinātiem datiem, veidoja gatavo metālizstrādājumu ražošana (pieaugums par 22%). Jāatzīmē, ka šajā nozarē šogad vērojama stabila un strauja izaugsme. Tāpat būtiski pieauga kokrūpniecības (+4,7%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu (+26%) un elektrisko iekārtu ražošanas apjomi (+22%).

"Metālapstrādē un mašīnbūvē septembrī ir viskontrastējošākie rezultāti no visiem šī gada mēnešiem. Nozaru grupa kopumā joprojām ir strauji augoša, kas ir izcils panākums pašreizējā tirgus situācijā. Labi klājies metālapstrādei, kuras pārstāvji daudz darījuši, lai diversificētu noieta tirgus. Tajā ir daudz uzņēmumu ar atšķirīgiem biznesa modeļiem, kas padara nozari noturīgāku pret tirgu svārstībām," skaidro bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Ārējā pieprasījuma vājināšanās turpina apēnot apstrādes rūpniecības sniegumu – cīņa par eksporta tirgiem kļūst arvien sīvāka, sarūk arī iekšējā pieprasījuma izaugsmes tempi. Neraugoties uz to, 3. ceturkšņa apstrādes rūpniecības sniegumu varētu uzskatīt pat par samērā labu – salīdzinājumā ar 2. ceturksni tas ir nedaudz palielinājies (par 0,4%). Gada izteiksmē gan pieauguma tempi ir necili – 1,5%, bet tas ir arī gaidāms, ņemot vērā kokrūpniecības produkcijas izlaides kritumu," uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Finanšu ministrijā norāda, ka gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES) kopumā turpina samazināties rūpnieku konfidences indekss. ES rūpnieku noskaņojumu lielā mērā nosaka sarežģījumi Vācijas autobūves industrijā, taču nozares konfidences indikators ir lejupslīdošs arī daudzās citās ES valstīs, tajā skaitā Čehijā, Dānijā, Īrijā, Austrijā, Somijā, Lielbritānijā un citās. Tas ir saistīts ar globālās ekonomiskās izaugsmes un ārējā pieprasījuma vājināšanos šogad, jo rūpniecība galvenokārt ir uz eksportu vērsta nozare un ekonomiskā situācija pasaulē lielā mērā nosaka tās attīstības tendences un perspektīvas.

"Septembrī uztraukums par briestošo bezvienošanās "Brexit" nomācis eirozonas ražotāju noskaņojumu un vājinājis to nākotnes gaidas, kā rezultātā eirozonas lielāko valstu apstrādes rūpniecības uzņēmēju noskaņojuma indekss (PMI) noslīdējis līdz septiņu gadu zemākajam rādītājam. Eiro zonas apstrādes rūpniecība klibo, un "nebeidzamais" "Brexit" stāsts uztur neskaidrību par nākotnes tirdzniecības attiecībām – fons nav labvēlīgs straujai apstrādes rūpniecības izaugsmei tuvākajā laikā," teic "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

Septembrī, līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, apstrādes rūpniecību plusos noturēja dažas nozares un jau otro mēnesi pēc kārtas vairāk nekā pusē no apstrādes rūpniecības apakšnozarēm izlaides apjomi samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tāpat kā iepriekš arī septembrī straujāk augošās nozares apstrādes rūpniecībā bija gatavo metālizstrādājumu, elektrisko iekārtu, kā arī datoru un optisko iekārtu ražošana, kas salīdzinājumā ar pērno gadu auga par attiecīgi 15,5%, 22,1% un 17,5%. Bez šīm nozarēm septembrī par gandrīz 30% pieauga arī iekārtu uzstādīšanas un remonta nozare, taču tas, visticamāk, ir vienreizējs kāpums, jo nozare kopumā ir ļoti svārstīga bez ilgtermiņa pieauguma tendences. Tikmēr ražošanas apjomi septembrī samazinājās apģērbu, pārtikas un koka izstrādājumu ražošana, par attiecīgi 7,8%, 3,2% un 0,6%.

Uz pasaules un Eiropas fona Latvijas rūpniecība gan šobrīd izskatās labi. Rūpniecības noskaņojums vadošajās ekonomikās ir kļuvis negatīvs, rūpniecība pasaulē ir tuvu recesijai, globālajā tirdzniecībā vērojams neliels kritums un šomēnes Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) jau kārtējo reizi samazināja savas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim, kā arī nākamajam gadam. Vienlaikus jau tā salīdzinoši vājo ekonomikas izaugsmi pasaulē apdraud neatrisinātie tirdzniecības kari un līdz ar to ārējā vide Latvijas apstrādes rūpniecībai šobrīd noteikti nav labvēlīga. Domāju, ka tuvākie 6-12 mēneši mūsu apstrādes rūpniecībā būs pietiekoši izaicinoši.

Ārējas vides negatīvo ietekmi jau šobrīd redzam Latvijas ražotāju noskaņojumā, kas pakāpeniski pasliktinās jau kopš pērnā gada vasaras. Šobrīd visstraujākais noskaņojuma kritums vērojams kokapstrādē, kur pēc pērnā gada straujā lēciena šogad būtiski kritušās resursu cenas, taču piesardzīgs noskaņojums un jaunu pasūtījumu kritums vērojams arī citās nozarēs. Kā liecina jaunākie Latvijas ražotāju noskaņojuma rādītāji, kopš gada sākuma ar pasūtījumiem nodrošināto mēnešu skaits Latvijas rūpniecībā samazinājies no 4,3 līdz 3,1 mēnešiem, gatavās produkcijas krājumi aug un nodarbinātības gaidas rūpniecībā septembrī ir kļuvušas negatīvas. Tāpat straujš ražotāju noskaņojuma pasliktinājums vērojams arī Igaunijā un Polijā, kas liek domāt, ka izaugsmes tempu kritums Vācijā, Zviedrijā un Lielbritānijā arvien vairāk ietekmē arī mūsu reģionu. Tādēļ pēc manām prognozēm Latvijas apstrādes rūpniecībā pieaugums nākamgad varētu nepārsniegt 2%.

Pēc daudziem "treknajiem gadiem" kokrūpniecībā, kā paši nozares ļaudis mēdz salīdzināt, to plosa krietna negatīvo faktoru gūzma – te vēji un lieti, te mizgrauži Eiropā un tam sekojošs cenu kritums, te dažādi pieprasījuma "kūleņi", konkurentu cenu dempinga un breksita krājumu veidošanas "zāģi". Diemžēl arī 4. ceturksni nozares speciālisti lēš kā izaicinājumu pilnu un prognozē vēl sliktākus kokrūpniecības un mežizstrādes rezultātus. Bet nozares pārstāvji solās turēties pretī bargajiem vējiem, izmantojot pēdējos gados uzkrātos "tauciņus". Taisnības labad gan jāteic, ka kokrūpniecības segmentos situācija ir ļoti atšķirīga un augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražotājiem nemaz neklājas tik slikti – ir pieejami krietni lētāki izejmateriāli un uzlabojas uzņēmumu pelnītspēja.

Kokrūpniecība ir lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, tādēļ tās nonākšana starmešu gaismā šādos apstākļos ir gluži likumsakarīga. Bet kā sokas citām apakšnozarēm? Pārtikas ražošanā, kas ir otra lielākā apakšnozare, attīstība ir drīzāk stagnējoša un arī pēdējo gadu apjomīgas investīcijas pagaidām nav iedzīvinājušās straujākā izaugsmē. Savukārt joprojām iepriecinoša attīstība ir vērojama augsto tehnoloģiju (datori, elektronika, elektriskās un citas iekārtas) nozaru un metālizstrādājumu ražošanā. Tomēr oktobrī rūpnieku noskaņojuma rādītāji (Eiropas Komisijas dati) rāda samazinājumu šo nozaru eksporta pasūtījumu novērtējumā, iespējams, tas iezīmē izaugsmes palēninājumu tuvākajā nākotnē.

Kopumā var secināt, ka apstrādes rūpniecībai šī gada nogale un nākamais gads paies sīvās konkurences cīņās un liks meklēt produkcijas noietu arvien plašākā un tālākā ģeogrāfijā.

Ar vislielāko nepacietību šogad tiek gaidīti kokapstrādes dati, šī nozare ir radījusi vislielāko nenoteiktību par rūpniecības likteni šogad. Septembra rezultātus var raksturot kā mēreni iepriecinošus. CSP vēstī, ka septembrī ražošana pret augustu pieaugusi un gada kritums bijis ļoti neliels (-0,6%). Taču 4. ceturkšņa dati var izskatīties ļoti neglīti, jo saistībā ar liela mēroga iekārtu maiņu vienā no koksnes "dziļās" pārstrādes līderiem, izlaide šajā apakšnozarē var krasi samazināties. Tāpat prognozējamas pieaugošas grūtības apaļkoku iepirkšanā. Ļoti zemās papīrmalkas cenas nozīmē to, ka daudzi mežu īpašnieki darbus veic ļoti nelabprāt. Sekas skar arī lietkoksnes pārstrādātājus. Uzņēmumu un asociācijas sniegtā informācija iezīmē krasus kontrastus produktu grupās. Ir bijis liels cenu kritums zemas un vidējas kvalitātes zāģmateriālu tirgū, kur dažos segmentos ienākumu lejupslīde turpinās. Taču ir ražotāji, kuriem klājas labi. Piemēram, pieprasījums pēc t.s. būvgaldniecības produktiem – logiem, durvīm, līstēm u.t.t. ir spēcīgs, arī cenas ir pieklājīgā līmenī. Tā kā gatavo produktu cenas svārstās nedaudz, to ražotājiem nozares grūtību posmi var būt pat ļoti rentabli, jo iepirkumi kļūst lētāki.

Metālapstrādē un mašīnbūvē septembrī ir viskontrastējošākie rezultāti no visiem šī gada mēnešiem. Nozaru grupa kopumā joprojām ir strauji augoša, kas ir izcils panākums pašreizējā tirgus situācijā. Labi klājies metālapstrādei, kuras pārstāvji daudz darījuši, lai diversificētu noieta tirgus. Tajā ir daudz uzņēmumu ar atšķirīgiem biznesa modeļiem, kas padara nozari noturīgāku pret tirgu svārstībām. Strauja attīstība turpinās elektronikā. Apbrīnojami stabili vairāk nekā 20% pieaugumu tur elektrotehnika, kurai diezgan spēcīga klātbūtne austrumu tirgos šobrīd ir drīzāk izdevīga diversifikācija. Lielāka globālā tirgus vājuma ietekme varētu izpausties nozarēs, kurās ir daži lieli uzņēmumi, kuri savukārt ir izteikti atkarīgi no atsevišķiem lielajiem klientiem. Piemēram, par 10,2% ražošana samazinājusies nozarē, kas Latvijas apstākļos ir nosacīti saucama par autobūvi, kurā dominē trīs uzņēmumi. Nevar gan izslēgt, ka tā ir sakritība un oktobrī jau redzēsim pavisam citu rezultātu. Tā kā šo uzņēmumu skaits ir mazs, viņu viedoklis mazāk ietekmē nozares noskaņojuma vidējo temperatūru, kas joprojām ir mēreni optimistisks. Tipiskā metālapstrādes uzņēmumā ražošanas plāni šim gadam ir aizpildīti. Atšķirībā no gada pirmās puses gan vairs neziņo par pasūtījumu pārpalikumu.

Pārtikas pārstrāde jau kārtējo mēnesi, precīzāk, kārtējo gadu ar interesantiem datiem iepriecināt nevar, taču paldies tai par garšīgajiem produktiem. Saskaņā ar CSP datiem, ražošanas apjoms septembrī bija par 3,2% mazāks nekā pirms gada, pirmajos trīs ceturkšņos vidēji bija 0,9%. Vismaz tālāka pasliktināšanās nozarē ir maz ticama, ekonomikas cikli to daudz nesvārsta. Diezgan paļāvīgi nākotnē raugās arī vieglā rūpniecība, kas ir tipisks patērētāju bizness, šobrīd tās jaudas ir noslogotas. Citu apakšnozaru ietekme uz kopējo rezultātu ir tuva neitrālai. Ķīmijā, poligrāfijā un papīra ražošanā ir ar viencipara skaitli mērāms kāpums, bet minerālos un mēbelēs – kritums.

Lielāko pozitīvo ieguldījumu apstrādes rūpniecībā septembrī gada griezumā, pēc neizlīdzinātiem datiem, veidoja gatavo metālizstrādājumu ražošana (pieaugums par 22%). Jāatzīmē, ka šajā nozarē šogad vērojama stabila un strauja izaugsme. Tāpat būtiski pieauga kokrūpniecības (+4,7%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu (+26%) un elektrisko iekārtu ražošanas apjomi (+22%). Pieauga arī citu apakšnozaru ražošanas apjomi.

Savukārt negatīvi apstrādes rūpniecības attīstību septembrī ietekmēja automobiļu un piekabju, mašīnu un iekārtu, gumijas un plastmasu, kā arī nemetālisko minerālu ražošanas apjomi.

2019. gada septembrī apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās palielinājās par 7,7%. Vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomi pieauga par 6,3%, bet eksportētās produkcijas apjomi – par 8,%.

Apstrādes rūpniecības izaugsme ir cieši saistīta ar eksporta iespējām. Šobrīd ir vērojama izteikta situācijas nenoteiktība ārējos tirgos (tā saucamie tirdzniecības kari, "Brexit", izaugsmes tempu samazināšanās eirozonas valstīs u.c.), kas ierobežo straujāku rūpniecības attīstību. Paredzams, ka kopumā šogad izaugsme apstrādes rūpniecībā būs līdzīga kā pirms gada.

Elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi septembrī bija par 27,8% augstāki nekā pirms gada, ko noteica izaugsmes atjaunošanās enerģētikas sektorā. Ja gada pirmajos piecos mēnešos kopējie elektroenerģijas ražošanas apjomi saruka par 25%, tad šā gada septembrī saražotās enerģijas daudzums hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās bija par attiecīgi 39,3% un 49,2% augstāks nekā pērnā gada septembrī. Līdz ar to deviņos mēnešos kopā elektroenerģijas un gāzes apgādes kritums ir samazinājies līdz 6,9% un, turpinoties pozitīvām tendencēm enerģētikas sektorā, līdz gada beigām nozarē varētu tikt sasniegts neliels pieaugums.

Apstrādes rūpniecības izlaide septembrī palielinājās par 3,1%. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septembri ražošanas apjomi pieauga metālapstrādē, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Izlaides kāpums tika reģistrēts arī citās apakšnozarēs, taču augstākminētās trīs apakšnozares nodrošināja lielāko devumu apstrādes rūpniecības kopējā izaugsmē. Metālapstrāde uzrāda strauju izaugsmi visa šā gada laikā, un septembrī gatavo metālizsrādājumu ražošana bija par 15,5% augstāka nekā pirms gada. Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana ir uz vietējo tirgu orientēta un tajā pašā laikā diezgan svārstīga nozare – septembrī tās izlaide gada griezumā palielinājās par 29,2%. Arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana šogad ir uzrādījusi mainīgus rezultātus, taču septembrī apakšnozares ražošanas apjomi bija par 17,5% augstāki nekā pirms gada.

Straujš ražošanas apjomu kāpums septembrī tika reģistrēts arī elektrisko iekārtu ražošanā – par 22,1%. Izlaide pieauga poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, ķīmiskajā rūpniecībā, kā arī papīra un tā izstrādājumu ražošanā.

Tajā pašā laikā vairāku apstrādes rūpniecības apakšnozaru ražošanas apjomi septembrī samazinājās. Piemēram, pārtikas rūpniecības izlaide septembrī bijusi par 3,2% zemāka nekā pirms gada, ko noteica gaļas produktu ražošanas un zivrūpniecības apjomu sarukums. Pārtikas produktu ražošana ir otra lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, un tās kritums radīja nozīmīgāko negatīvo ietekmi uz nozares kopējo sniegumu septembrī. Ražošanas apjomu sarukums septembrī tika reģistrēts arī lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – kokapstrādē, kuras izlaide gada griezumā samazinājās par 0,6%. Vēl straujāk sarūk kokrūpniecības produkcijas apgrozījums – septembrī par 12,0%, atspoguļojot koksnes cenu negatīvo dinamiku, kas ir lielākais kokrūpnieku izaicinājums šogad.

Ražošanas apjomu kritumu septembrī piedzīvoja arī iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana (-10,3% gada griezumā), automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana (-10,2%), apģērbu ražošana (-7,8%), kā arī mēbeļu ražošana (-6,9%). Neskatoties uz to, apstrādes rūpniecība kopumā septembrī uzrādīja atzinīgu pieauguma tempu, ko nodrošināja spēcīgs izlaides kāpums atsevišķās apakšnozarēs, un deviņos mēnešos kopā nozares izlaide pieauga par 2,7%.

Gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES) kopumā turpina samazināties rūpnieku konfidences indekss. ES rūpnieku noskaņojumu lielā mērā nosaka sarežģījumi Vācijas autobūves industrijā, taču nozares konfidences indikators ir lejupslīdošs arī daudzās citās ES valstīs, tajā skaitā Čehijā, Dānijā, Īrijā, Austrijā, Somijā, Lielbritānijā un citās. Tas ir saistīts ar globālās ekonomiskās izaugsmes un ārējā pieprasījuma vājināšanos šogad, jo rūpniecība galvenokārt ir uz eksportu vērsta nozare un ekonomiskā situācija pasaulē lielā mērā nosaka tās attīstības tendences un perspektīvas.

Latvijas rūpnieku konfidences indekss oktobrī bijis zemākajā līmenī kopš 2016. gada vidus, kā arī nozares nākotnes perspektīvas tiek vērtētas diezgan piesardzīgi. To atspoguļo rūpnieku vērtējums par sarūkošiem produkcijas pasūtījumu apjomiem, kā arī produkcijas cenu un nodarbinātības samazināšanos.

Nelielu optimismu vieš jaunākās Starptautiskā valūtas fonda prognozes, kas paredz, ka ekonomiskā izaugsme pasaulē un ES nākamgad būs nedaudz augstāka nekā šogad, kas nozīmē spēcīgāku ārējo pieprasījumu un līdz ar to potenciāli spēcīgāku Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsmi.

Būtisku devumu apstrādes rūpniecības izaugsmē septembrī nodrošināja gatavo metālizstrādājumu ražošana (izņemot mašīnas un iekārtas), iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana. Izlaides izaugsmes tempi šīm nozarēm bijuši pat divciparu skaitļos mērāmi. Visas trīs nozares ietilpst lielāko nozaru top 6, kas būtiski ietekmējis kopējo apstrādes rūpniecības labklājību.

Lielākās Latvijas nozares, kokapstrādes, izlaides apjomu kritums (-0,6%) ir bijis salīdzinoši neliels, un septembrī ir veidojis mazāku negatīvo devumu nekā pēdējos mēnešos. Tas savukārt devis apstrādes rūpniecības apjoma pieaugumam iespējas pakāpties straujāk. Taču gadu mijā, iespējams, vēl redzēsim negatīvus pavērsienus, ņemot vērā visai spēcīgo uzrāvienu pērnās ziemas mēnešos. Der atcerēties, ka 2018. gads bija visai ražīgs kokapstrādes nozarei, un atmiņā palicis kā rekorda peļņas gads, kad uzņēmumi varēja veidot uzkrājumus, kas palīdzēs pārdzīvot globālās ekonomikas vājuma posmu. Jāatzīmē arī, ka šī brīža ražošanas apjomi joprojām ir vēsturiski visai augstā līmenī – padrūmi šis gads izskatās tikai salīdzinājumā ar iepriekšējo "zelta" gadu.

Septembrī uztraukums par briestošo bezvienošanās "Brexit" nomācis eirozonas ražotāju noskaņojumu un vājinājis to nākotnes gaidas, kā rezultātā eirozonas lielāko valstu apstrādes rūpniecības uzņēmēju noskaņojuma indekss (PMI) noslīdējis līdz septiņu gadu zemākajam rādītājam. Eiro zonas apstrādes rūpniecība klibo, un "nebeidzamais" "Brexit" stāsts uztur neskaidrību par nākotnes tirdzniecības attiecībām – fons nav labvēlīgs straujai apstrādes rūpniecības izaugsmei tuvākajā laikā.