Taču iezīmējas arī visiem kopīgas bažas – līdz ar "Brexit" neskaidrs ir Eiropas Savienības (ES) nākamajā finanšu plānošanas periodā (2021–2027) šim projektam atvēlētais finansējums. Sadarbībā ar "Delfi" Igaunijas un Lietuvas kolēģiem pētām, kā Baltijas valstīs sokas ar projekta attīstību, kādas ir galvenās bažas un vai pastāv iespēja, ka projekts varētu izgāzties.
Projekta attīstība Baltijā
Kā portālam "Delfi" stāsta par "Rail Baltica" ieviešanu Latvijā atbildīgā uzņēmuma "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, šobrīd Latvijā notiek projektēšanas darbi – tie aptver visu Rīgas apli, kur sarežģītākais posms ir Rīgas Centrālā stacija. "Tas ir stratēģiski nozīmīgākais, laika un resursu ziņā ietekmīgākais objekts visā Baltijā, jo tik vērienīgā apjomā nevienā no citām Baltijas valstīm nav jāveic infrastruktūras pārbūves darbi," norāda Vingris.
Centrālā stacija būs pirmā vieta, kur jau nākamgad tiks uzsākti būvdarbi. Savukārt projektēšana noslēgusies un būvniecības konkurss izsludināts lidostas terminālim – tiek prognozēts, ka līgumu varētu parakstīt nākamgad, bet būvniecība varētu sākties 2021. gadā.
Arī Igaunijā situācija ir līdzīga – patlaban tiek projektēti divi no trim "Rail Baltica" posmiem, trešā posma projektēšanu plānots uzsākt nākamgad. Nesen noslēdzies metu konkurss Ilemistes un Pērnavas termināļiem.
Savukārt Lietuva jau 2015. gadā uzbūvēja pirmo projekta posmu – 123 kilometrus garo savienojumu no Polijas–Lietuvas robežas līdz Kauņai. Savukārt šī gada aprīlī būvdarbi sākušies Kauņā. To "Lietuvas dzelzceļa" ģenerāldirektors Mants Bartuška raksturo kā sarežģītāko projekta daļu, no kura būs atkarīga visa "Rail Baltica" satiksmes plānošana.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
