Aģentūras LETA rīcībā nonākusi vēstule, kurā būvvaldes vadītājs Ingus Vircavs informē domes deputātus, ka novembra sākumā pie Burova notika sanāksme par Raņķa dambī 30 un Daugavgrīvas ielā 9 esošā daudzfunkcionālā kompleksa "Z-Towers" objektu. Tajā pašā dienā arī būvvaldē notikusi sapulce ar mērķi saprast objekta nozīmīgumu gan no infrastruktūras aspekta, gan respektējot Rīgas iedzīvotājus un administratīvo teritoriju kopumā, un sanāksmē tikuši apspriesti arī inženierkomunikāciju turētāju sagatavotie atzinumi par "Z-torņu" gatavību ekspluatācijai.
Neraugoties uz to, ka būvvalde vērsusi priekšsēdētāja uzmanību uz vairākiem pārkāpumiem un nepilnībām, Burovs, pēc Vircava paustā, esot izdarījis spiedienu uz būvvaldes darbiniekiem ar mērķi tomēr veicināt objekta pieņemšanu ekspluatācijā.
Pēc viņa teiktā, sanāksmē būvvaldes darbiniekiem radīta "emocionāli uzbrūkoša atmosfēra ar paceltu toni no priekšsēdētāja puses", pārmetot arī pārspīlētu birokrātiju iestādē.
Pēc Vircava paustā, apzinoties "Z-torņu" nozīmīgumu, kā arī respektējot attīstītāju AS "Tower Construction Management", Rīgas mēram un uzņēmēju pārstāvim norādīti būtiski trūkumi, kas pašlaik izslēdz iespēju pieņemt objektu ekspluatācijā.
Piemēram, būvvaldē ir iesniegts SIA "CMB" būves ekspertīzes atzinums, kura vairākās sadaļās norādīts, ka ekspertīze ir veikta izbūvētās ēkas būvkonstrukcijām vietās, kur nav veikta iekštelpu apdare.
Tāpat norādīts, ka būvēm tikai izlases kārtībā pārbaudīta un netika konstatēta izpilddokumentācija, tai skaitā normatīvajos aktos noteiktās būvizstrādājumu pavadošās dokumentācijas esamība, kā rezultātā netika vērtēta to atbilstība būvniecības laikā spēkā esošajām normatīvo aktu prasībām.
"Līdz ar to nav pārliecības par ēkas izbūvēto būvkonstrukciju izbūves kvalitāti vietās, kur uz ekspertīzes veikšanas brīdi bija izveidota apdare, un vai šajās vietās vispār ir atrodama un identificējama ēkas izbūvēto būvkonstrukciju izpilddokumentācija," pauž būvvalde.
Tāpat būvvaldē neesot iesniegti defektācijas akti par ūdens iekļūšanu caur ēkas norobežojošām konstrukcijām ēkas pazemes stāvos, kā arī segto darbu akti injekciju izbūves darbiem dzelzsbetona konstrukcijās, kas veikti saskaņā ar SIA "Urbis" izstrādāto projektu.
Pēc Vircava teiktā, arī "CMB" pārstāvis sanāksmē apliecinājis būvvaldes pausto, norādot, ka pārbaude veikta atbilstoši attīstītāja "Tower Construction Management" pasūtījumam.
"Vēršu uzmanību uz to, ka ekspertīze nav veikta pilnā apmērā un pēc būvvaldes rīcībā papildu saņemtās informācijas tika konstatēts, ka pievienotajā skaidrojumā minēts, ka ēkas būvkonstrukciju apsekošana ir veikta visā ēkas apjomā, arī vietās, kur apsekošanas laikā ir veikti apdares ierīkošanas darbi. Savukārt skaidrojuma beigās norādīts, ka pēc attīstītāja lūguma atsegumi būvkonstrukcijām veikti tur, kur apsekošanas laikā nebija veikti apdares ierīkošanas darbi," teikts vēstulē.
Kopumā skaidrojumā norādīts, ka 111 vietās ēkai trūkst nesošo būvkonstrukciju izpilddokumentācijas un atsegumi ēkas nesošajām konstrukcijām veikti tikai 28 vietās.
"Līdz ar to secināms, ka ēkas nesošajām konstrukcijām nav vērtēta būvdarbu izbūves kvalitāte zonās, kurām nav veikti atsegumi un kurām nav (neeksistē) veikto būvdarbu izpilddokumentācija," pauž būvvaldes vadītājs.
Viņš arī atgādina, ka objekta būvniecības laikā vairākas reizes tika mainīts būvuzņēmējs, kā rezultātā ir nepilna būvniecības dokumentācija, proti, daļa dokumentu ir pazaudēta, līdz ar ko nav pārliecības par ēkas izbūvēto būvkonstrukciju izbūves kvalitāti.
Savukārt, runājot par ūdens iekļūšanu caur ēkas norobežojošām konstrukcijām ēkas pazemes stāvos, sanāksmē ticis norādīts, ka būvvalde nevar pārliecināties par cēloni un par tā atbilstošu novēršanu.
"Savukārt būvobjekta "Z-Towers" pārstāvis, runājot par veiktajiem papildu pasākumiem, atsaucās uz Krievijas federācijas, proti, Sanktpēterburgas sertificētu speciālistu norādītiem priekšlikumiem/risinājumiem. Šajā sakarā vēlos norādīt, ka Latvijas Republikā, kas ir Eiropas Savienības sastāvā, ir reglamentēti un pielietojami tikai un vienīgi Eiropas un Latvijas būvnormatīvi," pauž Vircavs.
Vienlaikus viņš apgalvo, ka, neraugoties uz visiem būvvaldes argumentiem, Burovs esot norādījis, ka objekts jāpieņem ekspluatācijā.
"Tas izriet no priekšsēdētāja teiktajiem vārdiem, ka viņš neredz nekādu būtisku vai bīstamu situāciju un šķēršļus, lai pieņemtu objektu ekspluatācijā, bet būvvaldes amatpersonas apzināti to nedara. Tāpat bija izteikti vairāki komentāri, proti, ka būvvaldē ir pārspīlēta birokrātija un amatpersonas mainot viedokli, tādējādi izveidojot emocionāli uzbrūkošu atmosfēru ar paceltu toni no priekšsēdētāja puses, kā arī bija acīmredzams prettiesisks spiediens uz būvvaldes amatpersonām lēmuma pieņemšanai," apgalvo Vircavs.
Tāpat būvvaldes pārstāvji vērsuši uzmanību, ka būvniecības laikā ticis izbūvēts sadzīves kanalizācijas pievads ar pretkritumu un tiek konstatēti maģistrālas sadzīves kanalizācijas cauruļu bojājumi un virsmas korozija. Tas nozīme, ka pie objekta nodošanas ekspluatācijā sadzīves kanalizācija nefunkcionēšot.
Būtiski trūkumi konstatēti arī saistībā ar ūdens kanalizācijas tīklu izbūvi, proti, zem maģistrālās Daugavgrīvas ielas ir bojāts lietus ūdens kanalizācijas kolektors un, lai atvieglotu tā noslodzi, esot nepieciešams pārbūvēt lietus ūdens kanalizācijas tīklu un izbūvēt jaunu izlaidi Zundas kanālā.
Neraugoties uz norādītajiem trūkumiem, vēstulē pausts, ka priekšsēdētājs vairākkārt "kļuvis emocionāls" un izdarījis spiedienu uz būvvaldes darbiniekiem.
"Uzskatu, ka šāda situācija ir kategoriski nepieņemama. Ļoti nožēlojami, jo tieši priekšsēdētājs, kuram būtu visvairāk jārūpējas par pilsētas infrastruktūru un to lietojošo iedzīvotāju drošību, par šo uztraucas vismazāk, liekot būvvaldes darbiniekiem pavirši un pat noziedzīgi attiekties pret saviem godprātīgi veiktajiem darba pienākumiem. Uzsveru, ka politiskā amatpersona - Rīgas domes priekšsēdētājs, bez jebkāda tiesiska pamata uzstāj uz bezierunu, viena konkrēta objekta, bez tam jau skandaloza un ar garu vēsturi, nodošanu ekspluatācijā," teikts vēstulē.
Vircavs vērš uzmanību, ka būvvaldes rīcībā nav būvniecības ieceres dokumentācijas, kas apliecinātu, ka visi iepriekš konstatētie bojājumi ir tehniski atrisināti un saskaņoti ar pārējiem inženierkomunikāciju turētājiem. Būvvaldes vadītājs arī norāda, ka jau šobrīd attīstītājs neiekļaujas noslēgtā līguma termiņā, jo pat nav sākta pārbūves tehniskā projekta projektēšanas procedūra.
Vienlaikus viņš neslēpj, ka šī gada oktobrī būvvaldē saņemta būvniecības ieceres dokumentācija, proti, apliecinājuma karte lietus ūdens kanalizācijas izbūvei Zundas kanālā, taču tajā konstatēti vairāki trūkumi, proti, trūkst saskaņojumu ar inženierkomunikāciju turētājiem, līdz ar ko būvvaldei neesot tiesiska pamata akceptēt apliecinājuma karti.
Pēc būvvaldes paustā, attīstītājs par maģistrāliem inženierkomunikāciju bojājumiem un nepieciešamību pārbūvēt inženierkomunikāciju tīklus tika informēts aptuveni jau pirms trīs gadiem.
Vēstulē arī teikts, ka sanāksmē izskanējis priekšlikums daļēji atļaut 5% iedzīvotāju ievākties dzīvokļos vai birojos. Taču šādā gadījumā būvvalde nevarēšot kontrolēt iedzīvotāju daudzumu, un pastāvot risks, ka tehniski nepareizi izbūvēta sadzīves kanalizācija nevarēs uzņemt apjomu un pildīt savu funkciju, un pašvaldība būs spiesta risināt šo problēmu un atbildēt uz iedzīvotāju sūdzībām.
Pēc Vircava teiktā, sanāksmes notikušas attīstītāja AS "Tower Construction Management" pārstāvja klātbūtnē, lai gan pats Vircavs attīstītāja pārstāvi redzējis pirmo reizi.
Būvvalde uzskata, ka, "neskatoties uz priekšsēdētāja izdarīto prettiesisko spiedienu uz būvvaldes amatpersonām", kamēr AS "Tower Construction Management" attīstītāji nav novērsuši konstatētās nepilnības, objektu nav iespējams pieņemt ekspluatācijā.
Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) nenoliedz Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja izteiktos pārmetumus, taču vienlaikus pauž bažas par kopumā būvvaldē notiekošajiem procesiem, sevišķi, saistībā ar "Z-torņu" projektu.
Savā paziņojumā medijiem Burovs apstiprina, ka ir ticies ar projekta "Z-Tower" attīstītājiem, kuri vērsušies pie viņa ar informāciju par to, ar kādām problēmām uzņēmēji sastopas, lai nodotu ēku ekspluatācijā.
"Dzirdētais man liek uzdot vairākus jautājumus par situāciju un Rīgas pilsētas būvvaldes darbu. Manā rīcībā esošā informācija liecina, ka projekta attīstītāji šai sakarā ir vērsušies tiesībsargājošās institūcijās, un es ceru drīzumā saņemt par to arī informāciju," norāda Burovs.
Tikmēr runājot par būvvaldes darbu kopumā, Burovs norāda, ka "pēdējās dienās tajā norisinās ne visai izskaidrojami notikumi".
"Būvvaldes vadītājs vienu dienu uzraksta darba uzteikumu, otrā dienā to jau atsauc, bet trešajā dienā uzsāk neplānotu iestādes reorganizāciju. Šie procesi, kopsakarā ar ārvalstu investoru paustajām bažām, ir visai nopietns signāls," uzskata mērs, norādot, ka paļaujas uz tiesībsargājošo institūciju profesionālo darbu.
Vienlaikus viņš norāda, ka nepieciešamības gadījumā ir gatavs tikties ar konkrētā projekta un arī citu projektu ārvalstu investoriem, kuriem rodas jebkādas problēmas sakarā ar projektu realizāciju Rīgā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
