Eiropas ekonomika aug septīto gadu pēc kārtas, un tiek prognozēts, ka pieaugums 2020. un 2021. gadā turpināsies. Pieprasījums pēc darbarokām saglabājas, un bezdarba līmenis turpina samazināties. Tomēr ārējie faktori ir kļuvuši nelabvēlīgāki, un pieaug nenoteiktība. It īpaši tas izpaužas ražošanas sektorā, kurā notiek arī strukturālas pārmaiņas. Līdz ar to paredzams, ka Eiropas ekonomiku sagaida ilgs pieticīgākas izaugsmes un zemas inflācijas periods, uzskata Eiropas Komisija.
Tiek prognozēts, ka eirozonā iekšzemes kopprodukts (IKP) 2019. gadā pieaugs par 1,1%, bet 2020. un 2021. gadā – par 1,2%. Salīdzinājumā ar šā gada jūlijā publicēto 2019. gada vasaras ekonomikas prognozi izaugsmes izredzes šogad ir sarukušas par 0,1 procentpunktu (no 1,2%) un par 0,2 procentpunktiem 2020. gadā (no 1,4%). Prognozē, ka IKP Eiropas Savienībā kopumā pieaugs par 1,4% gan 2019., gan 2020. un 2021. gadā. Arī prognoze 2020. gadam salīdzinājumā ar vasaru ir pārskatīta (no 1,6%).
Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, teic: "Līdz šim Eiropas ekonomika ir apliecinājusi savu noturību pret nelabvēlīgiem ārējiem faktoriem: ekonomikas izaugsme turpinās, tiek radītas jaunas darbvietas, saglabājas spēcīgs iekšzemes pieprasījums. Tomēr iespējams, ka nākotnē mūs gaida sarežģījumi, kas saistīti ar tirdzniecības konfliktiem, pieaugošu ģeopolitisko spriedzi, pieauguma iztrūkumu ražošanas sektorā un "Brexit". Aicinu visas ES valstis, kurās ir augsts valsts parāda līmenis, īstenot piesardzīgu fiskālo politiku un uzsākt parāda līmeņa samazināšanu. Savukārt tām dalībvalstīm, kuru rīcībā ir fiskālā telpa, vajadzētu tagad to izmantot."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
