Sadžida Zuari: 'dzīvības glābšana ir augtākais punkts inženierijā, ko esmu sasniegusi'  (12)

Pastāstiet, lūdzu, par sevi!

Pamatā mana profesionālā darbība saistīta ar inženieriju. Esmu strādājusi datorzinātņu pētniecībā, lielākoties ar telekomunikācijām un datu privātuma pārvaldību, kā arī iesaistījusies projektos, kuri nes pozitīvu pienesumu sabiedrībai. Nesenākais šāda veida projekts ir "HellBound" ("aklās skaitļošanas" platforma).

Tāpat esmu izveidojusi sociālās ietekmes projektu "Kidner", kas palīdz uzlabot piekļuvi (nieru) transplantiem. Esmu arī līdzdibinātāja festivālam "Blockfest" – izglītojošam pasākumam ar mērķi palīdzēt apmeklētājiem izprast blokķēdes nozīmi un iedrošināt dalībniekus to pielietot dzīvē. Galvenā ideja – izmantot šīs abstraktās tehnoloģijas reālās situācijās. Papildus tam divus gadus darbojos "ConsenSys", kas ir viens no lielākajiem "Ethereum" ekosistēmas uzņēmumiem, paspārnē un kā uzņēmēja lielāka uzņēmuma ietvaros attīstīju dažādus mani interesējošus projektus.

Septembra sākumā pievienojos "Nomadic Labs" – izpētes un attīstības uzņēmumam, kurš darbojas saskaņā ar "Tezos" protokolu. Strādāju kā komunikācijas vadītāja un šādā amatā esmu pirmo reizi, tāpēc ir daudz izaicinājumu, bet šis darbs man dod iespēju darīt to, kas man patīk, – dalīties ar zināšanām un palīdzēt labiem projektiem gūt atbalstu, kā arī nodarboties ar izpēti tehniskajās jomās.

Kā kļuvāt par blokķēdes arhitekti?

Sākumā biju inženiere, un tad nokļuvu akadēmiskajā vidē. Mans mērķis bija savienot šīs divas pasaules un strādāt pie interesantām tēmām, kas nestu labumu cilvēkiem. Inženiera domāšana ir līdzīga arhitekta domāšanai – abos gadījumos projekta sākotnējā ideja eksistē vien cilvēka galvā. Pēc tam nepieciešams izvēlēties materiālu pamatiem un tad saprast, kādi būs tālākie realizācijas soļi. Tieši tādēļ izmantoju arhitekta metaforu, jo, līdzīgi kā arhitektam, ir jāuzbūvē ēka, kas saskan ar klienta ideju. Blokķēdes arhitektam ir jāizprot problēma un jāizpēta, vai tai ir iespējams rast risinājumu, izmantojot dalītās sistēmas, kriptogrāfiju, konsensa mehānismu un spēļu teoriju.

2015. gadā līdz ar bitkoinu atklāju blokķēdi, izlasīju šīs tehnoloģijas pamatnostādnes zinātniskajās publikācijās un ātri vien sapratu, ka tai ir liels potenciāls. Tad es koncentrēju savu uzmanību, lai apgūtu pēc iespējas vairāk par blokķēdes komponentēm: kriptogrāfiju, konsensa mehānismiem, vienādranga tīkliem (peer-to-peer).

Kas jūs piesaistīja tieši blokķēdei?

Mani vienmēr ir interesējušas tehnoloģijas, bet, kad es atklāju blokķēdi, mani piesaistīja tās daudzveidība. Šis izgudrojums apvieno datorzinātni, ekonomijas teorijas, kuras nepieciešams izprast, kā arī sociālo konceptu, jo blokķēde lielā mērā balstās gan uz indivīda, gan kopienas uzvedību. Lielākais atklājums man bija spēļu teorija. Man ļoti patīk spēles.

Tas bija lielisks intelektuāls izaicinājums, kas man deva iespēju gan izmantot prasmes, kuras man jau bija, gan arī uzzināt daudz jauna par konkrētām blokķēdes jomām, piemēram, konsensa mehānismiem un kriptogrāfiju.

Vai ICO zelta drudzis ir beidzies?

Tas, ko mēs piedzīvojām ar ICO (initial coin offerings), bija burbulis. Šī procesa galvenais ieguvums bija jaunu projektu uzsākšana, dodot tiem iespēju piesaistīt finansējumu. Taču tā rezultātā, izveidojās burbulis, kas ļāva nenopietniem uzņēmumiem iegūt naudu.

Es gan domāju, ka kaut kas līdzīgs varētu atkārtoties, jo viss ir ciklisks. Lai arī mēs visi vērojam tirgus norises, nav zināms, kas būs nākamais lielais notikums. Taču es apzinos, ka atkal būs ažiotāža ap kaut ko jaunu, būs jauni spēlētāji, kuri to izmantos, bet arī tas plīsīs, un radīsies jaunas paaudzes projekti. Tāda ir dzīve.

Kas ir tas labais, kas vēl palicis pēc burbuļa plīšanas?

Uzņēmumi, kuri spēj pārdzīvot šādus burbuļus, ir tie, kas balstīti uz principiem un piedāvā risinājumus, izmantojot blokķēdi. Ja tiek izstrādāti risinājumi, kuri varētu pastāvēt bez blokķēdes, tad ilgtermiņā tie nebūs veiksmīgi blokķēdes projekti. Toties tie, kas patiešām balstās uz blokķēdes tehnoloģijām un vērtībām, ir uz pareizā ceļa. Galu galā šiem risinājumiem pastāv potenciāls tikt izmantotiem, jo tie dod vērtīgu pienesumu lietotāju dzīvē, bet ne obligāti tāpēc, ka tie balstās uz blokķēdes principiem (tas lietotājus īpaši neinteresē). Bet tam nepieciešams laiks.

Decentralizētais tīmeklis ir tas, kas lietotājiem dos vislielāko labumu. Jebkura lietotne, kura sniedz lietotājam pārvaldes iespējas attiecībā uz datiem un digitālo "pēdu nospiedumu", kuru tie rada tīmeklī, manuprāt, ir laba lieta. Saistībā ar tīmekli pastāv kāda problēma – tā bija lieliska tehnoloģija, kura, ja tā var izteikties, radīja monstru. Blokķēdes tehnoloģija varētu vērst lietas par labu, piemēram, atrisināt problēmas, kas saistās ar datu izmantošanu un mijiedarbību starp lietotājiem, kuriem nepieciešama uzticība.

Labs piemērs ir uzņēmums "Uber", kurš ienāca Francijas tirgū un izmainīja taksometru biznesu. Tas noveda pie tā, ka daudzi šoferi zaudēja darbu. Pastāv viedoklis – ja taksisti būtu spējuši vienoties par savstarpēju sadarbību, tad "Uber" nebūtu bijis iespējas ienākt tirgū un piedāvāt kvalitatīvāku pakalpojumu. Kad cilvēki nezina, kā sadarboties, tad paliek tukša vieta, un šo tukšumu vienmēr aizpildīs uzņēmēji, kuri nāks ar jaunu risinājumu un aizņems tirgus daļu. Ja starp konkurējošiem uzņēmējiem pastāv uzticības trūkums, blokķēde paver sadarbības iespējas, ļaujot aizpildīt radušos tukšumu un novērst situācijas, kad tirgū ienāk un to pārņem viens spēcīgs uzņēmums.

Blokķēdes tehnoloģija (vai filozofija) var palīdzēt attīstīt biznesu un ekonomiku, ļaujot tai evolucionēt. Dažās jomās vēlme palikt pie jau esošā novedīs pie tā, ka tirgū būs viens galvenais spēlētājs, kurš spēs izveidot efektīvu algoritmu, kas iznīcinās pārējo uzņēmējdarbību.

Pastāsti, lūdzu, par "Kidner" – nieru transplantu projektu!

2015. gadā es Dublinā piedalījos hakatonā, kurā izveidojās "Kidner" projekts. Tas bija blokķēdes hakatons, kurš tika rīkots, lai rastos interesantas idejas blokķēdes pielietojumam. Starp visiem projektiem tikai viens bija citā jomā (visi pārējie koncentrējās uz bitkoina maksājumu idejām), un tas bija mūsu projekts – saistīts ar veselības aprūpi.

Ideja bija vienkārša – pasaulē trūkst nieru transplantu un pastāv nieru tirdzniecības problēma. Tirgus ir "salauzts" – tā mēs sakām, kad piedāvājums ir zems, bet pieprasījums – ļoti augsts.

Kā šī sistēma darbojas?

Iedomājieties situāciju – jums nepieciešama nieru transplantācija un ir pazīstams kāds, kurš būtu gatavs ziedot savu nieri (piemēram, draugs, ģimenes loceklis, vīrs vai sieva), taču jūs neesat viens otram piemēroti. Izmantojot "Kidner", šis nesaderīgais donora un transplanta saņēmēja pāris var piedalīties kopējā tīklā, kur ir citi šādi nesaderīgi pāri. Šajā kopienā var atrasties piemērots kandidāts tava drauga orgānam, kāds cits var izrādīties saderīgs donors tev, un starp jums var notikt apmaiņa. Šo procesu sauc par KPD (kidney paired exchange – tulk. nieru pāru apmaiņa), un tas par 50% palielina iespēju iegūt dzīvību glābjošo nieres transplantu, kas ir būtisks sasniegums. Idejas realizācija ir iespējama, izmantojot samērā vienkāršu loģiku un pieejamās tehnoloģijas.

Lai šī sistēma darbotos, ir nepieciešama slimnīcu iesaiste un sadarbība. Kā ir iespējams zināt, ka slimnīca nekrāpsies un nemēģinās ielikt rindā primāri savus pacientus? Šeit blokķēde kļūst nozīmīga, jo nodrošina to, ka nepastāv krāpšanās.

Pēc tam ar kriptogrāfijas palīdzību, kura balstās uz "aklās" programmēšanas ("HellHound") principiem, ir iespējams atrast saderīgus pārus, neatklājot informāciju par veselības datiem, kas ir sava veida maģija. Pielietojot visas šīs komponentes, tiek iegūts potenciāli veiksmīgs risinājums globālai problēmai ar milzīgu pozitīvo pienesumu. Robežas kļūst nenozīmīgas – donors var atrasties kaut kur Japānā, un to citādi nebūtu iespējams uzzināt. Gaidīšana rindā var beigties ar nāvi – un tikai tāpēc, ka nav iespēju uzzināt, kur atrast saderīgu donoru, jo informācija nav pieejama kopējā telpā.

Pašreiz šis projekts ir brīvprātīgs. Kad bijām ieguvuši vairākas godalgas, cilvēki no dažādām pasaules malām brīvprātīgi pieteicās strādāt pie šī projekta (ārsti, juristi, studenti, izstrādātāji). Šobrīd mums ir strādājošs prototips. Nākamais solis – atrast sadarbības partnerus, kuri palīdzētu attīstīt šo projektu tālāk un integrēt to slimnīcās, lai palielinātu projekta apmērus. Mums nav tik svarīgi, lai šie cilvēki būtu blokķēdes eksperti, bet tas, lai viņiem būtu pieredze, saistība ar slimnīcām, procesu ieviešanu, pārvaldību un finansējuma piesaisti. Galvenais iemesls, kādēļ paralēli citiem darbiem joprojām strādāju pie šī projekta, ir tas, ka šis ir vienīgais projekts, kurš glābj cilvēku dzīvības. Inženierijas jomā šis ir augstākais punkts, ko varu sasniegt ar savu profesionālo darbību.

Kādēļ ir svarīgi sniegt sociālu labumu, darbojoties tehniskā jomā?

Esmu tehnisks cilvēks, līdz ar to es radu sociālu labumu, balstoties uz to, ko zinu. Ja es būtu māksliniece, es droši vien zinātu, kā veidot sociālu pievienoto vērtību, izmantojot mākslinieciskās prasmes. Ikvienam cilvēkam vajadzētu domāt par to, kāda veida pienesumu sniedz viņa darbības. Svarīgi ir pielietot savas prasmes, strādājot projektos, kuri palīdz sabiedrībai.

Piemēram, darbojoties vienatnē, nebūtu iespējams neko ietekmēt transplantu sistēmā, taču labākas sistēmas izveide dos labumu visiem. Ikviens no mums var piedzīvot nieru mazspēju neatkarīgi no tā, vai esam nabadzīgi vai bagāti, slavenības, veci vai jauni, vai kurā pasaules malā dzīvojam!