EM: būvniecības attīstības temps šogad būs lēnāks nekā divos iepriekšējos gados

Šā gada trīs ceturkšņos nozares pieaugums bija 4,5% salīdzinājumā ar pērnā gada trīs ceturkšņiem. Būvniecības nozares produkcijas apjomi šā gada ceturksnī bija par 5,9% lielāki kā 2018.gada atbilstošajā periodā.

2019.gada nozares attīstības tendences EM skaidroja ar tā dēvēto bāzes efektu jeb iepriekšējo gadu straujās izaugsmes rezultātā sasniegtajiem augstajiem rādītājiem. Liela nozīme ir lielo privāto būvniecības projektu pabeigšanai un maksimumu sasniegušajai Eiropas Savienības struktūrfondu investīciju plūsmai, norādīja EM.

Lielākais ieguldījums nozares attīstībā šā gada trešajā ceturksnī bija ēku būvniecības apjomu pieaugumam, informēja EM. Gan inženierbūvniecības, gan specializēto būvdarbu dinamika šajā periodā bija līdzīgā apmērā. Ēku būvniecības apjomi pieauga par 11,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada trešo ceturksni. Pozitīva dinamika vērojama gan dzīvojamo ēku, gan nedzīvojamo ēku būvniecībā.

Inženierbūvniecības apjomi šā gada trešajā ceturksnī palielinājās par 2,1%. Tādu infrastruktūras jomu kā ceļu un dzelzceļu, un maģistrāļu būvniecība šajā periodā turpināja pieaugt. Izaugsme vērojama arī elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvniecībā. Tai pašā laikā atsevišķās jomās, piemēram, pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā, bija vērojams būvniecības apjomu samazinājums, salīdzinot ar 2018.gada trīs ceturkšņiem, norādīja EM.

Šā gada jūlijā-septembrī specializēto būvdarbu jomā pieaugums bija 2,4%. Tos veido ēku nojaukšana un būvlaukuma sagatavošana, elektroinstalācijas ierīkošana, cauruļvadu uzstādīšana un citas līdzīgas darbības, kā arī būvdarbu pabeigšana.

Izsniegto būvatļauju skaits šā gada trīs ceturkšņos sasniedza 4006 būvatļaujas, par 17,8% pārsniedzot 2018.gada atbilstošā perioda rādītāju. Lielākā daļa būvatļauju jeb gandrīz trīs ceturtdaļas ir izsniegtas jaunbūvju būvniecībai.