Septembrī Latvijas eksportēto preču vērtība bijusi par 2,5% lielāka nekā pirms gada

Šī gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 21,1 miljardu eiro – par 95,1 miljonu eiro jeb 0,5 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,41 miljardu eiro (palielinājums par 56,6 milj. eiro jeb 0,6 %), bet importa – 11,69 miljardus eiro (pieaugums par 38,5 milj. eiro jeb 0,3 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada septembrī salīdzinājumā ar 2018. gada septembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 1,5% un importa par 10,6% mazāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 3,9 %, bet importa vērtība palielinājās par 4,2%.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri:
- augu valsts produktu eksports lielāks par 25,6 milj. eiro jeb 35,8%,
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 16,2 milj. eiro jeb 22%,
- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 15 milj. eiro jeb 14,5%,
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 21,6 milj. eiro jeb 11%,
- koka un tā izstrādājumu eksports mazāks par 18 milj. eiro jeb 10%.

Svarīgākās izmaiņas importā 2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri:
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 21,8 milj. eiro jeb 13,5%,
- pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 17,4 milj. eiro jeb 15,6%,
- minerālproduktu imports mazāks par 82,6 milj. eiro jeb 37%,
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports mazāks par 32,9 milj. eiro jeb 11,3%,
- parasto metālu un to izstrādājumu imports mazāks par 13,7 milj. eiro jeb 12,5%.

Septembrī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (16,9% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,3%), Vācija (6,8%) un Zviedrija (6,4%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,1% no importa kopapjoma), Vācija (10,7%), Polija (9%) un Igaunija (7,6%). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā septembrī veidoja 10,5%, bet importā – 6,8%.

2019. gada septembrī Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2018. gada septembri kopējā eksporta vērtībā palika nemainīgs (70,3%), savukārt kopējā importa vērtībā palielinājās par 6,7 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā palielinājās par 1,8 procentpunktiem un samazinājās par 5,3 procentpunktiem importā.

2019. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 124 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 42 valstīm.

Graudaugu produktu eksporta kāpumu 2019. gada septembrī salīdzinājumā ar 2018. gada septembri ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 18,5 miljoniem eiro jeb 59,3%. Savukārt mehānismu un mehānisko ierīču eksports samazinājās, sarūkot turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju eksportam par 40,4 miljoniem eiro jeb 99,2%.

Gaisa kuģu, kosmosa kuģu un to daļu importa kāpumu 2019. gada septembrī salīdzinājumā ar 2018. gada septembri ietekmēja lidotāju zemes trenažieru un to daļu iegāde par 10,3 miljoniem eiro. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa kritums par 65,7 miljoniem eiro jeb 67,5%.