Septembrī Latvija eksportēja preces 1,09 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,36 miljardiem eiro. Preču eksporta vērtība pieauga par 2,5%, bet importa vērtība samazinājās par 4,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Ekonomistu ieskatā Latvijas eksporta attīstību šogad negatīvi ietekmē pasaules ekonomikas pieauguma tempu piebremzēšanās, būtiski samazinoties pasaules preču tirdzniecības apjomiem, ko lielā mērā izraisījusi ASV un Ķīnas tirdzniecības spriedze, kā arī neskaidrības par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un turpmāko tirdzniecības politiku.
"ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts, tā radītā nenoteiktība un pasaules ekonomikas bremzēšanās kopumā nelabvēlīgi ietekmē starptautiskās preču tirdzniecības apjomus. Arī Latvijā redzam vājākus eksporta un importa rādītājus. Pēdējo mēnešu uzņēmumu aptauju dati rāda, ka arvien biežāk apstrādes rūpniecības uzņēmumi par galveno ierobežojošo faktoru tālākai attīstībai min pieprasījuma vājināšanos, kas, ļoti iespējams, atspoguļo izaugsmes bremzēšanos to valstu ekonomikās, ar ko tirgojamies. Ja palūkojamies uz apstrādes rūpniecības uzņēmumu eksporta pasūtījumiem, tad arī tur var novērot lejupvērstas tendences. Turklāt pieprasījuma vājināšanās šogad spiež uz leju eksporta produkcijas cenas, kas papildus iegriež eksportētājiem," norāda "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.
"Gada trīs ceturkšņos eksports bija par 0,6% lielāks nekā pirms gada, bet imports palielinājās par 0,3%. Arī gadā kopumā paredzams mērens eksporta pieaugums. Straujāku eksporta attīstību ierobežo izaugsmes tempu samazināšanās tirdzniecības partnervalstīs," secina Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.