Eksportu vājina ārējā pieprasījuma samazināšanās, vērtē ekonomisti  (10)

"ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts, tā radītā nenoteiktība un pasaules ekonomikas bremzēšanās kopumā nelabvēlīgi ietekmē starptautiskās preču tirdzniecības apjomus. Arī Latvijā redzam vājākus eksporta un importa rādītājus. Pēdējo mēnešu uzņēmumu aptauju dati rāda, ka arvien biežāk apstrādes rūpniecības uzņēmumi par galveno ierobežojošo faktoru tālākai attīstībai min pieprasījuma vājināšanos, kas, ļoti iespējams, atspoguļo izaugsmes bremzēšanos to valstu ekonomikās, ar ko tirgojamies. Ja palūkojamies uz apstrādes rūpniecības uzņēmumu eksporta pasūtījumiem, tad arī tur var novērot lejupvērstas tendences. Turklāt pieprasījuma vājināšanās šogad spiež uz leju eksporta produkcijas cenas, kas papildus iegriež eksportētājiem," norāda "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

"Gada trīs ceturkšņos eksports bija par 0,6% lielāks nekā pirms gada, bet imports palielinājās par 0,3%. Arī gadā kopumā paredzams mērens eksporta pieaugums. Straujāku eksporta attīstību ierobežo izaugsmes tempu samazināšanās tirdzniecības partnervalstīs," secina Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Finanšu ministrijā norāda, ka uz vājā preču eksporta attīstības fona stabilus un vērā ņemamus pieauguma tempus uzrāda pakalpojumu eksports – gan šā gada septembrī, gan arī deviņos mēnešos kopumā. Šā gada septembrī pakalpojumu eksports palielinājies par 14,7% gadā griezumā, ko nodrošināja praktiski visi pakalpojumu veidi, bet īpaši var atzīmēt ieņēmumu kāpumu no ārvalstniekiem sniegtajiem transporta pakalpojumiem un ārvalstu tūristu izdevumu pieaugumu. Šā gada deviņos mēnešos kopā pakalpojumu eksports pieauga par 6,8% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, par spīti būtiskam finanšu pakalpojumu kritumam. Ņemot vērā, ka pakalpojumu eksports ir ievērojami augstāks par importu, Latvijas pakalpojumu tirdzniecības bilance ir pozitīva un pārpalikums šā gada deviņos mēnešos bija 1869 miljoni eiro, kas bija vien par 39 miljoniem eiro mazāk, lai pilnā apmērā nosegtu preču tirdzniecības deficītu. Stabili augošs pakalpojumu eksports un lēnāks preču imports kāpums šā gada deviņos mēnešos nodrošināja nedaudz zemāku kopējo tirdzniecības bilances deficītu nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.

Centrālās statistikas pārvaldes otrdien publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību liecina, ka preču eksporta vērtība šā gada septembrī bija par 2,5% augstāka nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī. Lai arī gada griezumā preču eksports palielinājies, tomēr šādu pieaugumu drīzāk jāuzskata par simbolisku un tas neliecina par ārējā pieprasījuma paātrināšanos. To apstiprina preču eksporta attīstība kopš šā gada sākuma, jo deviņos mēnešos eksporta vērtība bija vien par 0,6% augstāka salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, kamēr 2018. gada deviņos mēnešos preču eksporta vērtības kāpums bija 10,6%.

Latvijas eksporta attīstību šogad negatīvi ietekmē pasaules ekonomikas pieauguma tempu piebremzēšanās, būtiski samazinoties pasaules preču tirdzniecības apjomiem, ko lielā mērā izraisījusi ASV un Ķīnas tirdzniecības spriedze, kā arī neskaidrības par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) un turpmāko tirdzniecības politiku. Mazinājušies ne tikai Latvijas preču eksporta pieauguma tempi. Tie kritušies arī ES kopumā, jo šā gada otrajā ceturksnī ES preču eksports palielinājies par 2,2% gada griezumā pretstatā ar 4,4% vidējai izaugsmei pērnajā gadā. Eksporta attīstības palēninājums ES negatīvi ietekmē arī ES apstrādes rūpniecības nozari, kuras izlaide samazinās jau piekto mēnesi pēc kārtas, tādējādi mazinot arī pieprasījumu ES. Ņemot vērā, ka ES ar 73,8% īpatsvaru ir lielākais eksporta tirgus Latvijas precēm, ekonomikas izaugsme un ārējā pieprasījuma izmaiņas tieši šajā reģionā būtiski ietekmē Latvijas preču eksportu.

Preču eksporta pieaugumu šā gada septembrī lielā mērā noteica divas no lielākajām preču eksporta grupām – lauksaimniecības un pārtikas preces, kā arī ķīmiskās rūpniecības ražojumi. Eksporta pieaugums lauksaimniecības un pārtikas preču grupā ir plašs un fiksēts tādām precēm kā piena produkti, dārzeņi, tabakas izstrādājumi. Taču lielāko devumu nodrošināja graudaugu eksporta pieaugums par 28,4% un eļļas augu sēklu eksporta kāpums vairāk nekā divas reizes. Graudaugu eksporta palielinājums nozīmē, ka šī gada labā graudaugu raža pakāpeniski sāk atspoguļoties arī eksporta datos. Pērnajā gadā bija vērojama pretēja situācija, kad vājā graudaugu raža negatīvi ietekmēja šo preču eksporta apjomus. Ņemot vērā bāzes efektus, sagaidāms, ka arī turpmākajos šā gada mēnešos graudaugu eksports būs augošs. Savukārt, eļļas augu sēklas eksportu veicināja rapšu sēklu eksporta pieaugums, ko tajā skaitā nodrošināja arī re-eksporta pieaugums. Kopējā lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta vērtība gada griezumā pieauga par 20,0%.

Ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksports šā gada septembrī palielinājies par 22,0%. Arī šajā preču grupā eksporta pieaugums ir visaptverošs un fiksēts tādām precēm kā organiskie ķīmiskie savienojumi, mēslošanas līdzekļi, eļļas un farmaceitiskie produkti un citi ķīmiskie produkti. Ja farmācijas produktu eksporta kāpumu galvenokārt nodrošināja vietējā produkcija, tad pārējo ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksportu lielā mērā nodrošināja re-eksports.

Septembrī eksporta kāpums fiksēts arī tādām precēm kā dzelzs un tērauda izstrādājumi (+27,2%), telefonu aparāti (+12,4), kā arī mēbeles (+14,2%).

Jāatzīmē, ka eksporta attīstību šogad ietekmē ne tikai ārējā pieprasījuma samazinājums, bet arī straujš mehānismu un mehānisko ierīču grupas reeksporta kritums. Mehānismu un mehānisko ierīču eksporta vērtība šā gada septembrī samazinājusies par 34,8%, bet deviņos mēnešos kopumā par 31,9%, ko negatīvi ietekmēja turboreaktīvo dzinēju reeksporta samazinājums uz ASV 284 miljonu eiro apmērā. Ja no preču eksporta vērtības izslēgtu turboreaktīvo dzinēju reeksporta kritumu, tad preču eksporta pieaugums šā gada deviņos mēnešos būtu 3,8%.

Uz vājā preču eksporta attīstības fona stabilus un vērā ņemamus pieauguma tempus uzrāda pakalpojumu eksports – gan šā gada septembrī, gan arī deviņos mēnešos kopumā. Šā gada septembrī pakalpojumu eksports palielinājies par 14,7% gadā griezumā, ko nodrošināja praktiski visi pakalpojumu veidi, bet īpaši var atzīmēt ieņēmumu kāpumu no ārvalstniekiem sniegtajiem transporta pakalpojumiem un ārvalstu tūristu izdevumu pieaugumu. Šā gada deviņos mēnešos kopā pakalpojumu eksports pieauga par 6,8% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, par spīti būtiskam finanšu pakalpojumu kritumam. Ņemot vērā, ka pakalpojumu eksports ir ievērojami augstāks par importu, Latvijas pakalpojumu tirdzniecības bilance ir pozitīva un pārpalikums šā gada deviņos mēnešos bija 1869 miljoni eiro, kas bija vien par 39 miljoniem eiro mazāk, lai pilnā apmērā nosegtu preču tirdzniecības deficītu. Stabili augošs pakalpojumu eksports un lēnāks preču imports kāpums šā gada deviņos mēnešos nodrošināja nedaudz zemāku kopējo tirdzniecības bilances deficītu nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.

ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts, tā radītā nenoteiktība un pasaules ekonomikas bremzēšanās kopumā nelabvēlīgi ietekmē starptautiskās preču tirdzniecības apjomus. Arī Latvijā redzam vājākus eksporta un importa rādītājus. Pēdējo mēnešu uzņēmumu aptauju dati rāda, ka arvien biežāk apstrādes rūpniecības uzņēmumi par galveno ierobežojošo faktoru tālākai attīstībai min pieprasījuma vājināšanos, kas, ļoti iespējams, atspoguļo izaugsmes bremzēšanos to valstu ekonomikās, ar ko tirgojamies. Ja palūkojamies uz apstrādes rūpniecības uzņēmumu eksporta pasūtījumiem, tad arī tur var novērot lejupvērstas tendences. Turklāt pieprasījuma vājināšanās šogad spiež uz leju eksporta produkcijas cenas, kas papildus iegriež eksportētājiem. Eksporta plūsmas ietekmē arī dažādi vienreizēji/ pārejoši faktori, kā, piemēram, laikapstākļi – pērnā gada mazo ražu efektu jutām līdz pat šīs vasaras beigām. Mašīnu un iekārtu eksportu šogad visu gadu uz leju velk pērnā gada lielais turboreaktīvo un citādu gāzturbīnu dzinēju eksports, kas patiesībā ir atsevišķu preču nogādāšana uz garantijas remontu un atpakaļ un nekādi neatspoguļo Latvijas ekonomikas attīstību.

Preču eksporta izaugsme šogad lēkā starp plusiem un mīnusiem, tomēr pirmajos trīs ceturkšņos kopumā tā ir noturējusies virs ūdens. Pēc krituma augustā septembris uzrādīja nelielu izaugsmi, preču eksportam eiro izteiksmē pieaugot par 2,5%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Eksporta izaugsmes galvenais barotājs bija kvieši un rapsis, bet izaugsmi uz leju vilka koks un tā izstrādājumi, kur kritums bija vērojams jau piekto mēnesi pēc kārtas, kā arī jau minētie turboreaktīvie dzinēji. Iepriekšējais gads kokrūpniecībai bija ārkārtīgi labs, tāpēc šis uz iepriekšējā izcilnieka fona izskatās sliktāk, nekā patiesībā ir. Izteikti negatīvo vilkmi no šīs preču grupas vēl, visticamāk, eksporta sniegumā redzēsim vismaz līdz nākamā gada pirmajam ceturksnim, pēc tam tā, visticamāk, mazināsies. Savukārt turboreaktīvo dzinēju efektam nākamgad vajadzētu izzust pilnībā.

Gaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos preču eksporta izaugsme saglabāsies vārga. Lai gan izaugsme tirdzniecības partneru ekonomikas turpinās bremzēties, eksporta sniegums, izzūdot pārejošajiem faktoriem, nākamgad varētu nedaudz uzlaboties.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, septembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 2,5%. Savukārt preču imports samazinājās par 4,6%.

Eksporta pieaugumu septembrī būtiski ietekmēja graudaugu kultūru, elektroierīču un iekārtu, dzelzs un tērauda izstrādājumu, kā arī eļļas augu sēklu eksporta vērtības palielinājums. Savukārt septembrī samazinājās mehānismu un ierīču, koksnes un tās izstrādājumu, kā arī dzelzs un tērauda eksporta vērtība.

2019. gada septembrī preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga par 2,4%. Eksports būtiski palielinājās uz Spāniju (graudaugi) un Igauniju (transportlīdzekļi un mēbeles). Savukārt uz Lietuvu būtiski samazinājās minerālā kurināmā eksporta vērtība, ko daļēji kompensēja tabakas izstrādājumu un elektroierīču eksporta pieaugums. Eksporta vērtība samazinājās arī uz Poliju (minerālais kurināmais), Zviedriju (koksne un graudaugi) un Dāniju (ūdens transportlīdzekļi un graudaugi).

Būtiski pieauga eksports uz NVS valstīm – par 17,4%, tai skaitā uz Krieviju – par 20,6% (mehānismi un ierīces, alkoholiskie dzērieni u.c.). Pieauga eksports arī uz Ukrainu, bet samazinājās uz Uzbekistānu.

Septembrī samazinājās eksports uz pārējām valstīm – par 8,3%. Ievērojami samazinājās eksports uz ASV (mehānismi), mērenāk uz Turciju (dzelzs un tērauds), bet pieauga uz Nigēriju, Dienvidāfriku un Mauritāniju (uz visām trim – graudaugi).

Preču importa samazinājumu augustā lielā mērā noteica naftas pārstrādes produktu importa vērtības kritums (gan cenu, gan arī apjomu dēļ). Samazinājās arī mehānismu un ierīču, dzelzs un tērauda un graudaugu kultūru imports. Savukārt pieauga transportlīdzekļu un pārtikas rūpniecības ražojumu importa vērtība.

Gada trīs ceturkšņos eksports bija par 0,6% lielāks nekā pirms gada, bet imports palielinājās par 0,3%. Arī gadā kopumā paredzams mērens eksporta pieaugums. Straujāku eksporta attīstību ierobežo izaugsmes tempu samazināšanās tirdzniecības partnervalstīs.