2019. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,0 procentpunktu.
3. ceturksnī bija 58,9 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 9,9 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 2,6 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
2019. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,4%) par 0,2 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (6,2%). Pēdējo piecu gadu laikā (kopš 2014. gada 3. ceturkšņa) Latvijā bija augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs, bet šī gada 3. ceturksnī tas bija par 0,1 procentpunktu zemāks nekā Lietuvā (6,1%), savukārt Igaunijā bezdarba līmenis bija viszemākais – 3,9%.
Ilgstošie bezdarbnieki
2019. gada 3. ceturksnī par 6,1 procentpunktu samazinājies ilgstošo bezdarbnieku (nevar atrast darbu ilgāk par gadu) īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Gada laikā tas samazinājies no 43,1 līdz 37,0%. Savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 7,6 tūkstošiem, un 3. ceturksnī tas bija 21,8 tūkstoši.
Jauniešu bezdarbs
2019. gada 3. ceturksnī jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem bezdarba līmenis bija 11,3%, kas ir par 0,3 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada, bet par 3,8 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 0,5 tūkstošiem.
3. ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 7,2 tūkstoši jeb 12,2% bija jaunieši. To īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā gada laikā palielinājies par 1,0 procentpunktu, bet, salīdzinot ar 2. ceturksni – samazinājies par 1,8 procentpunktiem.
3. ceturksnī 37,2% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 62,8% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji
2019. gada 3. ceturksnī 30,1% jeb 421,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 12,2 tūkstošiem jeb 2,8%, bet gada laikā palielinājies par 0,6 tūkstošiem jeb 0,1%.
3. ceturksnī 14,8 tūkstoši jeb 3,5 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 4,1%, bet 2019. gada 2. ceturksnī – 3,6%.
3. ceturksnī Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,0 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,1 tūkstoti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
