Bezdarbs Latvijā strauji tuvojas pirmskrīzes līmenim, bet iedzīvotāju – mazāk, lēš ekonomisti  (106)

"Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bezdarba līmenis Latvijā ir samazinājies par vienu procentpunktu un trešajā ceturksnī pēc piecu gadu pārtraukuma bezdarba līmenis Latvijā atkal ir zemāks nekā Lietuvā. Taču pat ar to visu, bezdarba līmenis Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem Austrumeiropā un, piemēram, Igaunijā šī gada trešajā ceturksnī bezdarba līmenis ir noslīdējis līdz 3,9%, tādēļ arī bezdarbam Latvijā noteikti ir potenciāls turpināt samazināties," uzskata bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Igaunijas pieredze 2015. gadā un Lietuvas pieredze šogad rāda – ja notiek patiešām "cieta" sadursme starp uzņēmumu vēlmi nodarbināt vairāk cilvēku un līdzšinējo iedzīvotāju skaita dinamiku, tad mainās migrācijas kopējais virziens jeb iebraucēju skaits pārsniedz izbraucēju skaitu,"vērtē bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Tomēr Latvijas Bankas ekonomists Miķelis Zondaks norāda, ka bezdarbnieku skaits nav vienīgais, kas samazinās. Jau otro ceturksni pēc kārtas gada griezumā samazinājies arī nodarbināto skaits. Lai gan 917,8 tūkstoši nodarbināto ir vairāk nekā 2019. gada pirmajā pusē, tas joprojām ir mazāk nekā 2018. gada 3. ceturksnī. Ja šī gada 3. ceturksnī būtu saglabājies pērnā gada attiecīgā ceturkšņa nodarbināto skaits, tad bezdarba līmenis pašlaik būtu vēl zemāks. "Šo varētu uzskatīt par darba tirgus reaģēšanu uz tautsaimniecības izaugsmes tempu palēnināšanos – samazinoties izlaides apjomiem, uzņēmumiem kopumā šobrīd vairs nav nepieciešams tik liels darbinieku skaits. Vienīgi tas, ka, mazinoties nodarbināto skaitam, nepalielinās bezdarbnieku skaits, nozīmē, ka šie cilvēki ir kļuvuši ekonomiski neaktīvi," skaidro Zondaks.

"Ļoti iespējams, ka bezdarba līmeņa kritums šī gada beigās vai nākamā gada pirmajā pusē apstāsies. Tomēr, bezdarbam joprojām esot zemā līmenī, spiediens uz algām saglabāsies. Tās varētu augt par vismaz 6% nākamajā gadā. Laikā, kad ārējais pieprasījums vājinās un iekšzemes patēriņš aug lēnāk, arī uzņēmumu ieņēmumi aug gausāk vai pat samazinās. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, it īpaši tiem, kas ir mazāk produktīvi, būs arvien grūtāk celt algas saviem darbiniekiem," teic "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Lai gan arvien vairāk tiek runāts par izaugsmes tempu palēnināšanos un riskiem ārējos tirgos, kas rada nenoteiktību par Latvijas tautsaimniecības attīstības nākotni, darba tirgū darbaspēka pieprasījums joprojām saglabājas augstā līmenī. Tikmēr nodarbināto skaita samazināšanās atgādina par pavisam citiem izaicinājumiem, kurus novērst var tikai ilgtermiņā.

2019. gada 3. ceturksnī bezdarba rādītāji ir samazinājušies vēl nedaudz un sasniedz 6,0% līmeni, ko veido 58,9 tūkstoši bezdarbnieku. Tās ir labas ziņas, tāpat kā tas, ka samazinājies tādu cilvēku skaits, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu.

Tomēr bezdarbnieku skaits nav vienīgais, kas samazinās. Jau otro ceturksni pēc kārtas gada griezumā samazinājies arī nodarbināto skaits. Lai gan 917,8 tūkstoši nodarbināto ir vairāk nekā 2019. gada pirmajā pusē, tas joprojām ir mazāk nekā 2018. gada 3. ceturksnī. Ja šī gada 3. ceturksnī būtu saglabājies pērnā gada attiecīgā ceturkšņa nodarbināto skaits, tad bezdarba līmenis pašlaik būtu vēl zemāks.

Šo varētu uzskatīt par darba tirgus reaģēšanu uz tautsaimniecības izaugsmes tempu palēnināšanos – samazinoties izlaides apjomiem, uzņēmumiem kopumā šobrīd vairs nav nepieciešams tik liels darbinieku skaits. Vienīgi tas, ka, mazinoties nodarbināto skaitam, nepalielinās bezdarbnieku skaits, nozīmē, ka šie cilvēki ir kļuvuši ekonomiski neaktīvi.

Eiropas Komisijas apkopotie dati liecina, ka uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par svarīgu uzņēmējdarbību ierobežojošo faktoru, šogad saglabājas pēdējo desmit gadu augstākajā līmenī. Vienīgais izņēmums ir būvniecības un pakalpojumu nozare, kur šogad 3. ceturksnī samazinājies uzņēmēju īpatsvars, kuru ieskatā darbaspēka trūkums būtiski ierobežo uzņēmējdarbību. Arī uzņēmēju noskaņojums nodarbinātībai trīs turpmākajos mēnešos, lai gan zemākā līmenī, tomēr aizvien paredz nodarbinātības pieaugumu (izņēmums ir būvniecības nozares uzņēmumi, kas kopš jūlija paredz samazināt nodarbināto skaitu).

Tas liecina, ka nodarbināto skaita samazināšanās Latvijā ir ne tik daudz ekonomiskās aktivitātes sarukuma dēļ, bet drīzāk arī sabiedrības novecošanās dēļ. Savukārt tas nozīmē, ka tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai jānodrošina kvalitatīva darbaspēka pieejamība. Ņemot vērā demogrāfisko un ekonomisko situāciju, īstermiņā ir grūti iedomāties straujas izmaiņas Latvijas iedzīvotāju skaita ziņā. Tomēr var panāk šo iedzīvotāju darbaspēju uzlabošanu, lai tie cilvēki, kas mums ir, spēj radīt arvien lielāku pievienoto vērtību.

Te vēlreiz atgādināms, ka uzmanība jāvelta izglītības un veselības aprūpes sistēmu uzlabošanai, lai mūsu iedzīvotāji varētu strādāt gudrāk un viņiem to darīt netraucētu veselības problēmas. Pašlaik izglītības jomā pēc PISA zinātnes testu rezultātiem atpaliekam no vairuma citu Eiropas Savienības attīstīto valstu, savukārt sagaidāmā veselīgā mūža ilguma ziņā esam pēdējie Eiropas Savienībā.

Bezdarbs Latvijā strauji tuvojas pirmskrīzes zemākajam punktam, un šī gada trešajā ceturksnī tas bija vien vairs tikai 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bezdarba līmenis Latvijā ir samazinājies par vienu procentpunktu un trešajā ceturksnī pēc piecu gadu pārtraukuma bezdarba līmenis Latvijā atkal ir zemāks nekā Lietuvā. Taču pat ar to visu, bezdarba līmenis Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem Austrumeiropā un, piemēram, Igaunijā šī gada trešajā ceturksnī bezdarba līmenis ir noslīdējis līdz 3,9%, tādēļ arī bezdarbam Latvijā noteikti ir potenciāls turpināt samazināties.

Pēc manām prognozēm, šogad bezdarbs Latvijā būs zem 6,5%, taču nākamgad uzlabojumi darba tirgū varētu kļūt nedaudz lēnāki. Līdz ar vājāku ekonomikas izaugsmi un joprojām ļoti neskaidro situāciju pasaules ekonomikā, nodarbinātības gaidas būvniecībā un rūpniecībā ir sākušas samazināties. Vienlaikus pakalpojumu nozarēs nodarbināto skaits, visticamāk, turpinās augt, un tas kopā ar darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos nozīmē, ka nākamgad bezdarbs Latvijā, visticamāk, būs zemāks nekā 2007. gadā un pēc manām prognozēm būs zem 6%. Tas, protams, rada bažas par iespējamu ekonomikas pārkaršanu, taču šoreiz pazīmju tam īsti nav. Jā, algu kāpums ir tuvu 8% un pārsniedz produktivitātes pieaugumu, tomēr ārēja tirdzniecība ir sabalansēta, budžeta deficīts stabili zem 1%, mājsaimniecību uzkrājumi komercbankās ievērojami pārsniedz to saistības un patēriņa cenu inflācija ir zem 2,5%.

Manuprāt, ir ļoti ticams, ka arī Latvijā tuvāko dažu gadu laikā bezdarbs noslīdēs zem 5% un līdz ar to Latvijā vairs noteikti nevaram runāt par akūtu darba vietu trūkumu, kas ir bijis viens no mūsu pēdējo 30 gadu lielākajiem izaicinājumiem. Reģionāli, protams, joprojām ir vietas ar augstu bezdarbu, taču Rīgā un ekonomiski aktīvākajās pilsētās tas ir jau zem 4%. Pasaules ekonomikas struktūra šobrīd viennozīmīgi virzās pilsētu virzienā, tādēļ mājokļu pieejamības problēmas Rīgā un atsevišķos attīstības centros šobrīd jau varētu būt viena no šaurākajām vietām Latvijas ekonomikā.

Līdz ar bezdarba mazināšanos šobrīd arvien aktuālāka kļūst darbaspēka pieejamība un "labāku" darba vietu radīšana, kas spētu nodrošināt ilgtspējīgu ienākumu pieaugumu. Tam nepieciešamas investīcijas un zināšanas. Vienlaikus nākošajos 10 gados jaunas asinis Latvijas ekonomikā būs ļoti maz, savukārt šodien tikai veselības aprūpē, izglītībā, valsts pārvaldē un rūpniecībā vien ir 100 tūkstoši strādājošo vecumā virs 55 gadiem. Tas nozīmē, ka tīri aritmētiski ar mūsu jauniešiem nebūs iespējams nodrošināt izaugsmi un paaudžu maiņu esošajās nozarēs, kā arī attīstīt jaunas nozares. Šis darbaspēka trūkums un ar to saistītās politiskās izšķiršanās, manuprāt, ir Latvijas ekonomikas tuvāko gadu lielākais izaicinājums.

Neskatoties uz ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, bezdarba līmenis turpina sarukt. Trešajā ceturksnī tas samazinājās līdz 6%, kas ir par veselu procentpunktu mazāk nekā gadu atpakaļ. Ņemot vērā, ka kritums vērojams arī strādājošo skaitā, varam secināt, ka bezdarba līmeņa sarukuma pamatā ir tas, ka darba tirgū ienāk mazāk cilvēku nekā to pamet.

Bezdarba līmenis šobrīd ir zemākais, kāds redzēts pēdējo 23 gadu laikā, par ko pieejama statistika, izņemot divus ceturkšņus 2007. gada otrajā pusē. Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis – nodarbināto un darba meklētāju īpatsvars kopējā 15-74 gadus vecu iedzīvotāju skaitā – ir tuvu vēsturiski augstākajam līmenim. Atlikušās darbaspēka rezerves ir diezgan ierobežotas. Lai gan aptaujas liecina, ka darbaspēka trūkuma problēma pēdējos mēnešos, atslābstot ekonomikas izaugsmei, ir nedaudz mazinājusies, tas joprojām ir nozīmīgs uzņēmējdarbību ierobežojošs faktors. Vakanču īpatsvars kopējā darbavietu skaitā šī gada pirmajā pusē turpināja augt (dati par trešo ceturksni vēl nav pieejami) un pārspēt arvien jaunus rekordus. Tātad vakanču aizpildīšana joprojām sagādā galvassāpes daudziem darba devējiem.

Darba rokas bija grūti atrast, kad ekonomika auga strauji, un darba rokas ir grūti atrast arī tagad, kad izaugsme ir samazinājusi savu ātrumu gandrīz uz pusi. Joprojām nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences un emigrācija ir noteicošie faktori darba tirgus attīstībā. Tomēr, visdrīzāk, lēnākas ekonomikas izaugsmes apstākļos pieprasījums pēc darba rokām pakāpeniski atslābs. Pirmie signāli jau parādās uzņēmumu aptaujās. Ļoti iespējams, ka bezdarba līmeņa kritums šī gada beigās vai nākamā gada pirmajā pusē apstāsies. Tomēr, bezdarbam joprojām esot zemā līmenī, spiediens uz algām saglabāsies. Tās varētu augt par vismaz 6% nākamajā gadā. Laikā, kad ārējais pieprasījums vājinās un iekšzemes patēriņš aug lēnāk, arī uzņēmumu ieņēmumi aug gausāk vai pat samazinās. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, it īpaši tiem, kas ir mazāk produktīvi, būs arvien grūtāk celt algas saviem darbiniekiem.

Kopējā sajūta, pārlūkojot darbaspēka apsekojuma datus – redzam ekonomikas pieauguma atspulgu, bezdarbs samazinās strauji. Taču pagaidām nerodas pārliecība, ka būtu panākts izšķirošs progress virzībā uz sabiedrības ilgtspēju. Jāpiebilst gan, ka citi darba tirgu ilustrējošie dati sniedz ievērojami atšķirīgu priekšstatu.

Galvenā labā ziņa – bezdarbs turpina strauji samazināties, tas laikā no jūlija līdz septembrim vidēji bija 6,0%. Darba meklētāju īpatsvars bija par procentpunktu (pp) mazāks nekā pirms gada. Bezdarbs gan vairs nesamazinās tik strauji kā 2. ceturksnī (-1,3 pp), bet uzlabojums joprojām ir straujš. Tikai vienreiz jeb 2007. gada 4. ceturksnī darba meklētāju skaits bija samazinājies zem 60 tūkstošiem, tad gan iedzīvotāju skaits bija lielāks. Jo īpaši strauji sarūk ilgstošo bezdarbnieku skaits – gada laikā no 29,4 tūkstošiem līdz 21,8.

Vienlaikus samazinājies arī izmērītais strādājošo skaits. Varētu teikt, loģiski – bezdarbnieku skaits samazinās tāpēc, ka samazinās valsts iedzīvotāju skaits. Taču šī gada 1. pusē aizņemto darbavietu skaits auga visstraujāk kopš 2013. gada (par 3. ceturksni šobrīd vēl nav datu). Operatīvie VID dati liecina, ka nodarbinātība visdrīzāk turpina augt, lai arī rudenī temps bremzējas. Arī iepriekš darbaspēka apsekojuma rezultāti dažkārt ir vēstījuši, ka strādājošo skaits samazinās brīžos, kad ekonomika aug. Izmērītais darbavietu skaits šajā ziņā ir labāk atbildis lielajai datu ainai. Piemēram, 2017. gada 1. pusē, kad ekonomika auga par 3,5%, bet nodarbinātība it kā samazinājās par 0,7%.

Vairākus gadus bezdarbs bija virs Lietuvas līmeņa, 3. ceturksnī valstis mainījās vietām, tagad Lietuvā tas ir par 0,1 pp augstāks. Igaunijā bezdarbs 3. ceturksnī ir samazinājies pat līdz 3,9%. Tas ir līmenis, uz kuru ir jātiecas un pie kura var palīdzēt nonākt vai nu cilvēku vai darbavietu pārvietošanās. Šobrīd Rīgā vakanču ir vairāk nekā darbavietu, bet Latgalē uz vakanci ir apmēram10 bezdarbnieku. Ja nodarbinātība būtu Igaunijas līmenī, tad 3. ceturksnī strādājošo skaits būtu bijis vairāk nekā par 30 tūkstošiem lielāks. Iespējams, ka bezdarbs Latvijā ir samazinājies arī zem ES vidējā līmeņa, zem eirozonas vidējā tas ir jau vairākus gadus.

Tāpēc strādājošo skaits vēl var turpināt augt. Iedzīvotāju skaits 15-74 gadu vecuma grupā gada laikā samazinājies par 0,8%, pirmo reizi nokrītot zem 1,4 miljoniem. Taču Igaunijas pieredze 2015. gadā un Lietuvas pieredze šogad rāda – ja notiek patiešām "cieta" sadursme starp uzņēmumu vēlmi nodarbināt vairāk cilvēku un līdzšinējo iedzīvotāju skaita dinamiku, tad mainās migrācijas kopējais virziens jeb iebraucēju skaits pārsniedz izbraucēju skaitu.

Ne visas ekonomikas progresa izpausmes gan ir nodarbinātību veicinošas. Pirmo reizi kopš nekustamo īpašumu burbuļa laikiem to skaits, kuriem nav vēlēšanās vai nepieciešamības strādāt, pārsniedzis 20 tūkstošus. Krīzes laikā šādu respondentu skaits nokrita zem līmeņa, kuru statistiķi atzīst par daudzmaz droši izmērāmu. Vai nu slinkums ir progresa virzītājspēks un neredzamā veidā stimulē ekonomikas attīstību, vai arī dzīvesbiedru ienākumi ļauj augošai cilvēku daļai nestrādāt. Mijiedarbību ietekmes virziens sabiedrībā nereti ir iztēli kairinošs noslēpums.