Infografika: Ko cilvēki Latvijā apdrošina un saņem nestundā  (5)

Kādi ir bijuši aizvadītie gadi nozarei un kas varētu būt gaidāms turpmāk, skaidroja "Delfi".

Kā uzsver apdrošinātāji, lielākās pozīcijas pēc saņemto prēmiju apjoma šogad atguvusi dzīvības apdrošināšana ar 20% tirgus daļu, palēnām atgūstoties no nodokļu reformas negatīvās ietekmes.

Savukārt būtiskākais atlīdzību apjoma pieaugums šogad ir bijis īpašuma apdrošināšanā, ko lielā mērā gan ietekmējis tikai viens apdrošināšanas gadījums, kad klientam izmaksāta rekordliela atlīdzība pēc ugunsgrēka.

Proti, Latvijas bezvadu datortīkla iekārtu izstrādātājam un ražotājam SIA "Mikrotīkls" par pērnā gada augustā ugunsgrēkā nopostīto noliktavas ēku un preci tajā apdrošināšanas akciju sabiedrība "BALTA" izmaksāja 36,9 miljonu eiro atlīdzību – lielāko vēsturē, ko jebkad izmaksājis kāds no Baltijas apdrošinātājiem.

"Šā gada apdrošināšanas nozares rezultāti jau diezgan skaidri iezīmē gada kopējās tendences – liela izaugsme bijusi īpašuma apdrošināšanas jomā, palēnām atgūstas dzīvības apdrošināšana, pieaug interese par ceļojumu apdrošināšanu. Savukārt veselības apdrošināšanas jomā atlīdzības joprojām aug straujāk nekā prēmijas, kas liecina, ka cilvēki ļoti aktīvi izmanto privāti apmaksātus pakalpojumus. Kopumā nozares pieauguma temps ir pat augstāks par prognozēto," portālam "Delfi" sacīja LAA prezidents Jānis Abāšins.

Kā norāda Abāšins, dati uzskatāmi rāda, ka pēdējie pieci gadi Latvijas apdrošināšanas nozarei, tāpat kā Latvijas ekonomikai kopumā, bijuši stabilas izaugsmes gadi, vidēji gadā augot par 10%.

"Strauji pieaudzis arī klientu prasīgums no dažādiem aspektiem – gan par apdrošināšanas pakalpojumu izvēli un segumu, gan pārdošanas un atlīdzību pieteikšanas ērtumu un ātrumu, gan apkalpošanas kvalitāti un pakalpojumu kvalitāti kopā. Nenoliedzami, strauji augusi attālināto pakalpojumu un IT risinājumu nozīme," viņš rezumē.

Šeit gan esot jāņem vērā, ka dzīvības apdrošināšanu, kas tradicionāli ir viens no lielākajiem apdrošināšanas veidiem un jau tā Latvijā ir salīdzinoši mazāks nekā citviet Eiropā, jo te ir vājāki iedzīvotāju uzkrāšanas paradumi, negatīvi ietekmēja nodokļu reforma. Tās laikā tika samazināta motivācija uzņēmumiem nodrošināt uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu saviem darbiniekiem, tomēr pēdējo mēnešu dati liecinot, ka ļoti lēnām dzīvības apdrošināšanā sākot atgriezties pieaugums.

Abāšins secina, ka gadiem ilgais riņķa dancis ap valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanu atstāja ietekmi arī uz privāto veselības apdrošināšanu. Neskaidrība ar valsts piedāvājumu lika cilvēkiem vairāk nodrošināties un paļauties uz privāto apdrošināšanu. Arī tagad, kad sistēma ir skaidra, veselības apdrošināšana aug, un tas, visticamāk, ir apliecinājums, ka valsts apmaksātos pakalpojumus saņemt nav vienkārši.

"Lielu rezonansi sabiedrībā radīja OCTA cenu kāpums pirms pāris gadiem, kura iemesli bija krājušies gadiem. Tagad OCTA cenas un tirgus ir stabilizējies," norāda Abāšins. Tiesa, vai turpmāk varētu būt gaidāms vēl kāds cenu kāpums, asociācija atbildi tā arī nesniedz.

Tāpat laikapstākļu svārstības no plūdiem līdz pilnīgam sausumam veicinājis apdrošināšanas lomas pieaugumu lauksaimniecībā – ir pilnveidoti un arvien vairāk izmantoti sējumu apdrošināšanas pakalpojumi, palielināts valsts atbalsts polišu iegādei un radīta speciāla sistēma apdrošināšanai pret sausumu.

"Tā kā tiek prognozēta Latvijas ekonomikas izaugsmes sabremzēšanās, tas, protams, skars arī apdrošināšanas nozari. Tomēr ceram, ka kopumā turpināsies mērena nozares izaugsme. Šogad nozare ir augusi par 7-8% un sagaidām, ka šāds temps varētu turpināties arī tuvākajos gados," domā Abāšins.

"Ceram, ka dzīvības apdrošināšanas nozare turpinās atgūties un augt pēc negatīvās nodokļu reformas ietekmes, tāpat izaugsmes iespējas ir arī otrā "cilvēku" apdrošināšanas veidā – veselības apdrošināšanā, sagaidām, ka šie veidi augs straujāk nekā risku apdrošināšana. Tāpat nākamgad beidzot būs skaidrība par "Brexit" un tā ietekmi uz pārvietošanos un ar to saistītajiem apdrošināšanas veidiem. Sabiedrībā turpināsies diskusija par moderno pārvietošanās līdzekļu apdrošināšanu. Kā arī turpināsies tehniskais progress, informācijas sistēmu pilnveide un informācijas apmaiņa ar valsts institūcijām, attālināto un e-pakalpojumu attīstība," rezumē Abāšins.