Koalīcijai vēl neizdodas vienoties par vienu Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu  (31)

Tikšanās noslēgumā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem norādīja, ka pagaidām politiskie spēki nav nonākuši pie vienota redzējuma un darbs tiks turpināts piektdien, 29. novembrī.

Uz jautājumu, vai valdību veidojošās partijas savā starpā spējušas nonākt vismaz līdz diviem piemērotākajiem kandidātiem, Kariņš neatbildēja.

Šī augstā amata kandidātu vidū ir Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks, Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka, bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps un "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Kā vēstīts, valdību veidojošās partijas bija vienojušās līdz šīs nedēļas beigām nonākt pie vienota redzējuma par centrālās bankas nākamo vadītāju.

Iepriekš politiķi pauda piesardzīgu optimismu par iespēju vienoties par vienu kandidātu, vairākkārtīgi norādot uz cerībām un nepieciešamību šādu mērķi sasniegt. Aptaujātie politiķi iepriekš norādīja, ka koalīcijas vienots kandidāts novērstu situāciju, kad nākamā Latvijas Bankas nākamā prezidenta ievēlēšanā izšķiroša nozīme būtu opozīcijas balsīm.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), kā arī virkne citu koalīcijas politiķu iepriekš atzinīgi novērtēja visus četrus amata kandidātus, uzsverot, ka izšķiršanās par vienu būšot sarežģīta, bet vienlaikus patīkama, jo visi ir amatam atbilstoši.

Partiju apvienības "Attīstība/Par!" politiķi gan iepriekš pauda cerību, ka valdošās partijas savā starpā spēs vienoties par vienu no trim pretendentiem, tādējādi neapsverot Bērziņa kandidatūru. Arī partiju apvienība "Jaunā vienotība" izvairīgi komentēja iespējas vērtēt Bērziņa kandidatūru Latvijas Bankas vadītāja amatam, un zināms, ka uz sarunu ar frakciju viņš, atšķirībā no trim pārējiem kandidātiem, netika aicināts.

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku", centrālās bankas prezidentu amatā ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit parlamentāriešu ierosinājuma. Minētā likuma grozījumi, kas veikti šomēnes, paredz, ka turpmāk centrālās bankas prezidents tiks ievēlēts uz pieciem, nevis sešiem gadiem, tādējādi saīsinot pilnvaru termiņu.

Latvijas Bankas pašreizējā prezidenta Ilmāra Rimšēviča amata pilnvaru termiņš beidzas 21. decembrī.

Tāpat ziņots, ka patlaban tiesā ir nonākusi lieta, kurā Rimšēvičs apsūdzēts saistībā ar korupciju. Viņam inkreminē divus noziegumus, proti, kukuļa - apmaksāta atpūtas brauciena - pieņemšanu, kā arī par kukuļa - naudas - pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

Pats Latvijas Bankas prezidents vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos, kā arī paudis cerību, ka lieta tiks izskatīta iespējami ātri.