2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro. Lai arī Latvija šobrīd ir lēnāk augošā Baltijas valsts, ekonomistu ieskatā gada beigas pasaules ekonomikā varētu būt labvēlīgākas, bet kopumā skats uz ekonomikas izaugsmi saglabājas piesardzīgs.
"Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. pusgadu liekas saglabājusi noturību, tomēr to vairāk nosaka atsevišķi izņēmuma faktori, nevis stabilitāte vai uzlabojums ārējā vai iekšējā pieprasījumā. Turklāt kopumā izaugsme ir krietni zemāka nekā pērn," norāda Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis teic, ka pēdējie noskaņojuma, kā arī statistiskie dati ir atnesuši nelielu atvieglojuma sajūtu, ka globālās ekonomikas izaugsmes tempu kritums ir sabremzējies un situācija sākusi stabilizēties. Primārais optimisms saistās ar cerībām, ka ASV un Ķīna atradīs, vismaz pagaidu, kopsaucēju tirdzniecības sarunās. Apstrādes rūpniecība gan ASV, gan Vācijā uzrāda pozitīvas vēsmas. Turklāt lielākajās eirozonas ekonomikās ir atguvusies jaunu auto tirdzniecība. Tas ir ļāvis recesijas riskiem mazināties, kaut ekonomiskās perspektīvas joprojām ir pilnas nenoteiktības un globāla izaugsme nākamgad būs lēnākā pēdējās desmitgades laikā, kas met ēnu arī uz Latvijas ekonomikas izredzēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
